Bidentāls līdzskanis

Artikulācijas vietas

Labiāla

Bilabiāla

Labiāli velāra

Labiāli alveolāra

Labiodentāla

Bidentāla

Koronāla

Lingvolabiāla

Interdentāla

Dentāla

Alveolāra

Apikāla

Lamināla

Postalveolāra

Alveopalatāla

Retrofleksa

Dorsāla

Palatāla

Labiāli palatāla

Velāra

Uvulāra

Uvulāri epiglotāla

Radikāla

Faringāla

Epiglotāli faringāla

Epiglotāla

Glotāla

Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Bidentāls līdzskanis tiek izrunāts vienlaikus gan ar augšzobiem, gan ar apakšzobiem. Parasti šāda skaņa sastopama tikai runas patoloģijā. Paplašinātā IPA simbols šai skaņai ir vienlaicīgas augšējā un apakšējā "tiltiņu" diakritiskās zīmes [  ̪͆].

Piemēri

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā nav oficiāla simbola bidentālajam berzenim, bet tiek lietots ad hoc simbols:

IPA	Apraksts	Paraugs
		Valoda	Ortogrāfija	IPA	Tulkojums
	bidentāls berzenis	šapsugu dialekts	хэ	[h̪͆ə]	seši

Izplatība

Atšķirībā no interdentālajiem līdzskaņiem, kam artikulācijā ir iesaistīta mēle (kā [n̪͆]), ir vismaz viens apstiprināts īsta bidentāla līdzskaņa lietojums runātā valodā. Melnās jūras piekrastē (Ziemeļkaukāzā) dzīvojošie šapsugi vienā no apakšdialektiem lieto bidentālu nesvelpenisku berzeni. Citos dialektos un adigu literārajā valodā šajā pozīcijā lieto [x]. Fonēmiski šāda skaņa var tikt transkribēta kā /x̪͆/. Tomēr šīs skaņas radīšanas laikā nav novērojama berze pie mīkstajām aukslējām un zobi ir vienīgie iesaistītie artikulētāji. Lūpas ir atvērtas, zobi sakosti un mēle miera stāvoklī. Gaiss plūst caur zobiem un skaņa ir vidēja starp /ʃ/ un /f/. Šādu skaņu fonētiski var transkribēt ar [h̪͆], jo [h] tāpat pašam nav savas artikulācijas vietas.

Atveidošana latviešu valodā

Latviešu valodā bidentāls līdzskanis atveidojams ar nebalsīgu labiodentālu berzeni un burtu "f".

Skatīt arī

• Interdentāls līdzskanis