Epiglotāli faringāls līdzskanis

Artikulācijas vietas

Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Epiglotāli faringāli līdzskaņi ir līdzskaņu tips, kurus artikulē ar uzbalseni (uzgāmuru) pret rīkles gala pakaļējo sienu. Tas kontrastē ar faringālajiem līdzskaņiem, kur ar rīkles gala pakaļējo sienu kontaktē mēles sakne un epiglotālajiem līdzskaņiem, kur uzbalsenis kontaktē ar balsenes krokām.^[1]

Epiglotāli faringālie līdzskaņi ir apzināti vienā valodā — ami valodā Taivānā. Šajā valodā ir aspirēti slēdzeņi un berzeņi, kas kalpo kā epiglotālo līdzskaņu alofoni galotnēs. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā nav speciālu simbolu vai diakritisko zīmju šādas artikulācijas apzīmēšanai un pirmatklājēji lieto ad hoc transkripcijas [ʕʡ͡] un [ʜħ͡].

Šādi līdzskaņi, iespējams, novēroti cezu valodā Dagestānā.

Atsauces

↑ Maddieson, I., & Wright, R. (1995). The vowels and consonants of Amis: A preliminary phonetic report. In I. Maddieson (Ed.), UCLA working papers in phonetics: Fieldwork studies of targeted languages III (No. 91, pp. 45–66). Los Angeles: The UCLA Phonetics Laboratory Group.

Ārējās saites

Ziņojums par artukulāciju ar fotoattēliem (pdf) Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Videoklipi Arhivēts 2007. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē.

Skatīt arī

Artikulācijas vieta

[1] Maddieson, I., & Wright, R. (1995). The vowels and consonants of Amis: A preliminary phonetic report. In I. Maddieson (Ed.), UCLA working papers in phonetics: Fieldwork studies of targeted languages III (No. 91, pp. 45–66). Los Angeles: The UCLA Phonetics Laboratory Group.

[1]