Krošinski (baltkrievu: Крошынскія, poļu: Kroszyński) bija rutēņu izcelsmes kņazu dzimta, kas savu vārdu ieguvusi no Krošinas Navahrudakas apriņķī. Iespējams, ka tā cēlusies no Ģedimina dzimtas atzara, kas 1430. gadā atbalstīja Švitrigaiļa pretenzijas uz Lietuvas valdnieka troni. Pēc izraidīšanas 15. gadsimtā pārcēlās uz Smoļenskas kņazisti, kas tolaik pakļāvās Lietuvai.

Krošinsku dzimtas ģerbonis

1523. gadā Sigismunds I Vecais kņaziem Krošinskiem atdāvināja no Livonijas ordeņa iegūtās Sēlijas dienvidu zemes Viļņas vaivadijas ziemeļu pierobežā, kur par viņu rezidenci kļuva Rokišķi.

Pēdējo reizi kņazi Krošinski pieminēti Lielā turku kara laikā 1683. gadā. 1715. gadā Rokišķu pili ieguva Tīzenhauzenu dzimta (poļu: Tyzenhauz), pēc tam Pšezdzecku dzimta (poļu: Przeździecki).