Vecumnieki

Vecumnieki
Vecumnieki;
	Lielciems
	Vecumnieku luterāņu baznīca
	Vecumnieki
	Koordinātas: 56°36′23″N 24°31′20″E / 56.60639°N 24.52222°EKoordinātas: 56°36′23″N 24°31′20″E / 56.60639°N 24.52222°E
Valsts	Latvija
Novads	Bauskas novads
Pagasts	Vecumnieku pagasts
Platība
• Kopējā	4,63 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	2 027
Pasta nodaļa	LV-3933
	Vecumnieki Vikikrātuvē

Vecumnieki ir ciems Bauskas novadā, Zemgalē. Vecumnieku pagasta centrs. Izvietojies pie autoceļa P88 un Krustpils — Jelgavas dzelzceļa. Attālums līdz Rīgai ir 45 km, līdz novada centram Bauskai — 30 km. Uz cauri tekošās Taļķes izveidotas divas ūdenskrātuves — Vecais ezers un Jaunais ezers.

Vēsture labot šo sadaļu

Vecumnieki ir vēsturiska apdzīvota vieta, šeit atrastas 2.—9. gadsimta apmetņu vietas Čigānu pilskalnā. Līdz Livonijas krusta kariem atradās pie Upmales zemes un Medenes zemes robežas, tad Bauskas fogtejā pie Aizkraukles komturejas robežas. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanas 1567. gadā uzcēla luterāņu koka baznīcu, 1654. gadā hercogs Jēkabs iedibināja Riežu dzelzs manufaktūru, kas darbojās līdz Lielajam mērim 1710. gadā. Vecmuiža (Neugut) kļuva par Vecumnieku draudzes novada centru, 1746. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas Vecmuižu ar Krūzes pusmuižu (Krusenhof) un Sprinckalnes pusmuižu (Prinzenberg) 1798. gadā iznomāja slepenpadomniekam grāfam Vilhelmam Kārlim fon Neselrodem (1724—1810). No 1840. līdz 1845. gadam uzcēla tagadējo mūra baznīcu, no 1887. līdz 1889. gadam Vecmuižas pamatskolu jeb "Sarkano skolu".

1920. gada zemes reformas laikā Vecmuižu sadalīja jaunsaimniecībās un 1925. gadā tai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai Vecumnieki bija Vecumnieku novada centrs. Pēc tam novads iekļauts Bauskas novadā.

Hercoga Vecumnieku amtmuiža (Neugut) ar manufaktūru 17. gadsimtā (Šturns, 1661)

Infrastruktūra labot šo sadaļu

Ciemā ir jaukta apbūves struktūra: 60 daudzdzīvokļu mājas (2—3 stāvu), savrupmājas, publiska rakstura objekti, ražošanas un tehniska rakstura objekti. Vecumniekos ir 22 ielas, kuru kopējais garums ir 10,05 km.^[3]

Vecumniekos ir koncentrēta lielākā daļa novada sociālās infrastruktūras objektu: vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bibliotēka, tautas nams, luterāņu baznīca un katoļu kapela, sporta zāle (volejbola klubs "SK Vecumnieki"), veselības centrs.

Satiksme labot šo sadaļu

Cauri Vecumniekiem iet autoceļi Ķekava—Skaistkalne (P89) un Bauska—Linde (P88). Vecumniekus šķērso arī dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils, pa kuru šobrīd notiek tikai kravu pārvadājumi un pasažieru satiksme ir pārtraukta. Vecumniekos ir dzelzceļa stacija.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	334	—
1970	981	+193.7%
1979	1 649	+68.1%

Gads	Iedz.	±%
1989	2 285	+38.6%
2000	2 276	−0.4%
2011	2 097	−7.9%

Gads	Iedz.	±%
2021	2 004	−4.4%

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Teodors Krauss (Theodor Kraus; 1866—1948), vācbaltiešu gleznotājs, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētājs, dzimis Vecumnieku luterāņu mācītāja Hugo Krausa ģimenē
Arnolds Spekke (1887—1972), diplomāts, vēsturnieks un filologs dzimis Vecmuižas pagastskolas pārziņa Andreja Spekkes ģimenē
Ādolfs Klīve (1888—1974), tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, dzimis Vecmuižas Klīvu saimnieka ģimenē (mūsdienās Klīvi)
Aivars Siliņš (1947), aktieris
Ingmārs Līdaka (1966), zoologs, dabas aizsardzības aktīvists, politiķis
Ainārs Kovals (1981), vieglatlēts, šķēpa metējs