Kauņas guberņa (krievu: Ковенская губерния, lietuviešu: Kauno gubernija) bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona). Guberņas centrs bija Kauņa.

Ковенская губерния
Kauno gubernija
Kauņas guberņa
1843 – 1915

Kauņas guberņas ģerbonis. of Krievijas guberņa

Kauņas guberņas ģerbonis.

Location of Krievijas guberņa
Location of Krievijas guberņa
Kauņas guberņa
Pārvaldes centrs Kauņa
Valoda(s) krievu, poļu, lietuviešu, idišs
Reliģija katoļticība, jūdaisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pēc Krievijas imperatora 1842. gada 18. decembra rīkojuma no Viļņas guberņas tika atdalīta tās ziemeļrietumu daļa 1843. gada 1. jūlijs
 - Dibināta 1843
 - Likvidēta 1915
 - Pirmā pasaules kara sākumā Lietuvu 1915. gadā ieņēma Vācijas karaspēks, 1918. gadā pēc Brestļitovskas līguma Krievija atteicās no tiesībām uz šo teritoriju, tika atjaunota Lietuvas valsts 1915. gada vasara
Platība
 - 1897 40 260 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1897. gadā 1 544 600 
     Blīvums 38,4 /km² 
 - 1914. gadā 1 857 100 

Robežojās ar Kurzemes guberņu ziemeļos, Vācijas impērijas Prūsijas karalisti rietumos, Suvalku guberņu dienvidos, Viļņas guberņu dienvidaustrumos. 1915. gadā gandrīz visu Kauņas guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā lielākā daļa no Žemaitijas kunigaitijas, Traķu vaivadijas un Viļņas vaivadija nonāca Krievijas impērijas sastāvā un 1796. gada beigās tika izveidota Lietuvas guberņa.[1] 1801. gadā pēc Aleksandra I rīkojuma Lietuvas guberņa tika sadalīta un nodibināta Viļņas guberņa un Grodņas guberņa. 1842. gada beigās Krievijas imperators Nikolajs I izdeva rīkojumu vēlreiz sadalīt lietuviešu apdzīvoto teritoriju divās daļās, izveidojot Kauņas guberņu un Viļņas guberņu. Tas tika izdarīts 1843. gada jūlijā.

Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gada vasarā Vācijas impērijas karaspēks ieņēma Kauņas guberņas teritoriju, Krievija formāli atteicās no teritoriālām pretenzijām uz bijušo Kauņas guberņu 1918. gada martā, parakstot Brestļitovskas miera līgumu.

Latvijas-Lietuvas robežas nospraušana tika pabeigta 1921. gada 20. martā. Latvijai tika pievienotas šādas Kauņas guberņas teritorijas:

Kauņas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897)

labot šo sadaļu
Apriņķis lietuvieši ebreji poļi krievi baltkrievi latvieši vācieši
Vilkomiras (Ukmerģes) apriņķis 72,3% 13,2% 10,0% 4,1% ... ... ...
Kauņas apriņķis 41,4% 19,8% 23,2% 11,6% ... ... 2,3%
Novoaleksandrovskas (Zarasu) apriņķis 49,8% 12,7% 8,9% 9,9% 16,8% 1,8% ...
Paņevežas apriņķis 71,6% 12,2% 6,5% 1,9% ... 6,8% ...
Raseiņu apriņķis 76,2% 11,2% 5,5% 2,0% ... ... 4,4%
Telšu apriņķis 81,2% 12,4% 1,5% 1,3% ... 2,3% ...
Šauļu apriņķis 70,7% 14,3% 6,3% 2,2% ... 4,9% 1,0%
Kopā 66,0% 13,7% 9,0% 4,7% 2,4% 2,3% 1,4%

Lietuvas vēsturiskās daļas

labot šo sadaļu
Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā  
Pirms:
Viļņas vaivadija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1915)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939),
Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Traķu vaivadija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1915),
daļēji Kauņas guberņa (1843—1917)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939),
Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Augustavas vaivadija
Augustavas guberņa (1837–1867),
Suvalku guberņa (1867—1914)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Žemaitijas kunigaitija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1843),
Kauņas guberņa (1843—1915)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Prūsijas karalistes
Mēmeles apriņķis
Austrumprūsijas provinces
Mēmeles apriņķis (1772–1920)

Pēc:
Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923),
Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals,
Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads

Ārējās saites

labot šo sadaļu