Čendu

prefektūras līmeņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces administratīvais centrs

Čendu (ķīniešu: 成都, Chéngdu, izrunā: [ʈʂʰə̌ŋ.tú]) ir prefektūras līmeņa pašvaldība un pilsēta Ķīnas dienvidrietumos, Sičuaņas provinces administratīvais centrs un subprovinciāla administratīva teritorija. Čendu ir viens no Ķīnas dienvidrietumu loģistikas, tirdzniecības, kā arī militārās, farmaceitiskās un IT rūpniecības centriem.

Čendu
成都
prefektūras līmeņa pilsēta
Čendu
Čendu (Ķīna)
Čendu
Čendu
Čendu (Sičuaņa)
Čendu
Čendu
Čendu (Āzija)
Čendu
Čendu
Koordinātas: 30°39′25″N 104°03′58″E / 30.65694°N 104.06611°E / 30.65694; 104.06611Koordinātas: 30°39′25″N 104°03′58″E / 30.65694°N 104.06611°E / 30.65694; 104.06611
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Sičuaņa
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 14 334,78 km2
 • pilsēta 1 761 km2
Augstums 500 m
Iedzīvotāji (2019. gadā)
 • prefektūras līmeņa pilsēta 16 330 000
 • blīvums 1 139,2/km²
 • urbānā teritorija 11 940 500
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Pasta indekss 610000
Ķīnas administratīvā iedalījuma kods 51 01
Mājaslapa www.chengdu.gov.cn
Čendu Vikikrātuvē

VēstureLabot

 
Čendu

Čendu ir viena no senākajām Ķīnas pilsētām, kas pastāv vēl joprojām mūsdienās. Pavasara un Rudens perioda beigās, 4. gadsimta p.m.ē. sākumā, Šu valdnieks mūsdienu Čendu apkārtnē uzcēla savas valsts galvaspilsētu. 316. gadā p.m.ē. valsti ieņēma cjiņi un nodibināja Čendu netālu no pakļautās valsts galvaspilsētas. Pēc Haņu dinastijas krišanas, Čendu kļuva par Šu galvaspilsētu. Tanu dinastijas laikā Čendu dzīvoja dzejnieki Li Bai un Du Fu. Čendu tiek uzskatīta par pilsētu, kurā ap 960. gadu pirmoreiz pasaulē apgrozībā tika laista papīra nauda.[1] Sunu un Minu dinastijas beigu posmā Čendu kādu laiku bija neatkarīgu valstu galvaspilsēta.

Īpašu impulsu pilsētas attīstībā deva Otrais pasaules karš, jo tā kļuva par Čana Kaiši vadītās Gomiņdan partijas valdības mītnes vietu. Čendu arī bija pēdējā svarīgā Ķīnas pilsēta, kuru 1949. gada 10.decembrī ieņēma komunistiskā Ķīnas Tautas Atbrīvošanas armija, un Gomiņdan valdība pārcēlās uz Taivānu.

ĢeogrāfijaLabot

Čendu atrodas Čendu līdzenuma centrālajā daļā, Sičuaņas zemienes rietumos.

SportsLabot

1993. gadā Čendu norisinājās daļa no 1994. gada FIFA Pasaules kausa Āzijas kvalifikācijas turnīra spēlēm, 2004. gadā tika izspēlētas daļa no Āzijas kausa futbolā spēlēm, bet trīs gadus vēlāk izspēlēja dažas no 2007. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm spēlēm.

Čendu ir dzimušas un savu profesionālo karjeru uzsākušas tenisistes Dzje Džena un Ži Jaņa, kuras 2006. gadā kļuva par pirmajām ķīnietēm, kas uzvarējušas Grand Slam turnīrā (uzvarēja Austrālijas Grand Slam sieviešu dubultspēlē).

Liela popularitāte ir elektroniskajam sportam. 2009. gadā Čendu norisinājās World Cyber Games.

2022. gadā Čendu plāno norisināties Vasaras Universiāde, bet 2025. gadā — Pasaules spēles.

CilvēkiLabot

Čendu dzimuši:

AtsaucesLabot

  1. «Chengdu» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2021. gada 18. oktobrī. [..] and its merchants introduced the use of paper money [..]

Ārējās saitesLabot