Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.[5] Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē.[6] Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir Debrecena, Segeda, Miškolca, Pēča un Ģēra.

Ungārija
Magyarország
Ungārijas karogs Ungārijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaHimnusz
Location of Ungārija
Location of Ungārija
 Ungārija  (zaļa)
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Budapešta
47°26′N 19°15′E / 47.433°N 19.250°E / 47.433; 19.250
Valsts valodas Ungāru
Etniskās grupas  92,3% ungāri,
1,9% čigāni,
5,8% citi[1]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Tomašs Šujoks
 -  Premjerministrs Viktors Orbāns
 -  Spīkers Lāslo Kevērs
Dibināšana
 -  Recognized as Christian kingdom 1000 
 -  Current 3rd republic 1989. gada 23. oktobris 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijs
Platība
 -  Kopā 93 030 km² (109.)
 -  Ūdens (%) 0.74%
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. gadā 9979000[2] (83.)
 -  2001. gada tautas skaitīšana 10198315 
 -  Blīvums 107.2/km² (94.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $187,627 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $18738[3] 
IKP (nominālais) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $128,960 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $12879[3] 
Džini koef. (2008) 24.96 (zems) (3.)
TAI (2010) 0,805[4] (ļoti augsts) (36.)
Valūta Ungārijas forints (HUF)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .hu1
ISO 3166-1 kods 348 / HUN / HU
Tālsarunu kods +36
1 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013).[7] Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma,[8] otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).

Ungārijas vēsture

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Ungārijas vēsture

No 35. līdz 9. gadam p. m. ē. Donavas labā krasta zemes iekaroja romieši un izveidoja Romas impērijas Panonijas provinci. Lielās tautu staigāšanas laikā Panonijas līdzenumu ieņēma huņņi un gepidi, vēlāk avāri un slāvi. 9. gadsimtā to pakļāva ungāru ķēniņš Ārpāds, 1000. gadā viņa mazmazdēls Ištvāns I kļuva par pirmo kristīto Ungārijas karali. 12. gadsimta vidū Ungārija kļuva par lielvalsti, kas sasniedza savu uzplaukumu 15. gadsimtā.[9] Pēc Mohāčas kaujas 1526. gadā to pakļāva Osmaņu impērija (15411699). Pēc tam Ungāriju pakļāva Hābsburgu monarhija, pēc ungāru sacelšanās izveidojās Austroungārijas dubultmonarhija (18671918).

Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920) pēc Pirmā pasaules kara, kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. Otrā pasaules kara sākumā Ungārija pievienojās Ass valstīm, kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca Padomju Savienības ietekmes zonā un kļuva par PSRS satelītvalsti Ungārijas Tautas Republiku (19471989). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas un robežas atvēršanas ar Austriju 1989. gadā, paātrinot Austrumu bloka sabrukumu.

1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu.[10][11]

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Valsts ir sadalīta 19 meģēs (ungāru: megye), Budapešta ir atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte, kura sīkāk iedalās 23 rajonos. Meģes veido ES NUTS 3. līmeņa apgabalus. Papildus ir 23 pilsētas ar meģes tiesībām. Meģes sīkāk iedalās 173 apakšreģionos. Valstī ir piecas pilsētas, kuras ir pilsētas ar meģes tiesībām, bet kuras pašas nav meģes centri — Ērda (Peštas meģē), Dunaūjvāroša (Fejēras meģē), Hodmezevāšārhēja (Čongrādas meģē), Naģkaniža (Zalas meģē) un Šoprona (Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē).

Kopš 1999. gada meģes ir apvienotas reģionos, kuri veido ES NUTS 2. līmeņa apgabalus.

Ungārijā ir 346 pilsētas un 2806 lauku apdzīvotās vietas, kopā 3152 apdzīvotās vietas. Galvaspilsētai Budapeštai ir īpašs statuss un tā nav iekļauta nevienā meģē, savukārt 23 pilsētas ir ar meģu (novadu) tiesībām (centri).

Četras pilsētas — Budapešta, Miškolca, Ģēra un Pēča — ir izveidojušas savas aglomerācijas. Ungārijas lielākā pilsēta ir Budapešta, savukārt mazākā ir Pālhāza.

Etniskais sastāvs

labot šo sadaļu
Gads 1920[a] % 1930[a] % 1941 % 1949 % 1960 % 1970 % 1980 % 1990 % 2001 %
iedzīvotāji kopā 7990202 100 8688319 100 9316074 100 9204799 100 9961044 100 10322099 100 10709463 100 10374823 100 10198315 100
ungāri 7147053 89,45 8001112 92,09 8918868 95,74 9104640 98,91 9837275 98,76 10166237 98,49 10638974 99,34 10142072 97,76 9416045 92,33
vācieši 551211 6,90 478630 5,51 302198 3,24 2617 0,03 8640 0,09 35594 0,34 11310 0,11 30824 0,30 62105 0,61
slovāki 141882 1,78 104819 1,21 16677 0,18 7808 0,08 14340 0,14 21176 0.21 9101 0,08 10459 0,10 17693 0,17
rumāņi 23760 0,30 16221 0,19 7565 0,08 8500 0,09 12326 0,12 12624 0,12 8874 0,08 10740 0,10 7995 0,08
horvāti 36858 0,46 27683 0,32 4177 0,04 4106 0,04 14710 0,15 17609 0,17 13895 0,13 13570 0,13 15597 0,15
serbi 17131 0,21 7031 0,08 3629 0,04 4190 0,05 3888 0,04 12235 0,12 2805 0,03 2905 0,03 3816 0,04
slovēņi 6087 0,08 5464 0,06 2058 0,02 666 0,01 nez. 4205 0,04 1731 0,02 1930 0,02 3025 0,03
čigāni 6989 0,09 7841 0,09 27033 0,29 37598 0,41 56121 0,56 34957 0,34 6404 0,06 142683 1,37 189984 1,86
pārējie 59231 0,73 39518 0,45 33869 0,37 34674 0,38 13744 0,14 17462 0,17 16369 0,15 19640 0,19 584154 4,73
  1. 1,0 1,1 Dati par dzimto valodu
  1. «Population Census 2001 – National and county data – Summary Data». Nepszamlalas.hu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. janvārī. Skatīts: 2011. gada 13. jūlijā.
  2. Hungarian Central Statistical Office. Retrieved 25 July 2010.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ungārija». International Monetary Fund. Skatīts: 2011. gada 21. aprīlis.
  4. «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. novembrī. Skatīts: 2010. gada 5. novembris.
  5. «Geography ::Hungary». cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 31. augusts.
  6. Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages – Google Books. Google Books. Skatīts: 2010. gada 20. septembris.
  7. «UNWTO World Tourism Barometer». World Tourism Organization. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. janvārī. Skatīts: 2014. gada 20. augusts.
  8. «Search – Global Edition – The New York Times». International Herald Tribune. 2009. gada 29. marts. Skatīts: 2009. gada 20. septembris.
  9. Kristó Gyula – Barta János – Gergely Jenő: Magyarország története előidőktől 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000). Budapest: Pannonica Kiadó, 2002, ISBN 963-9252-56-5, p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarország a 12. század második felére jelentős európai tényezővé, középhatalommá vált."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat részévé vált Magyarország.../Hungary became part of the West"), pp. 616–644
  10. Country and Lending Groups | Data. Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.
  11. United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014

Ārējās saites

labot šo sadaļu