Panonija
- Šis raksts ir par Romas impērijas provinci. Par reģionu un zemieni Centrāleiropā skatīt rakstu Vidusdonavas zemiene.
Panonija, oficiāli pazīstama kā Panonijas province (latīņu: Provincia Pannonia), bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Donavas labā krasta līdzenumu mūsdienu Vidusdonavas zemienē Centrāleiropas dienvidu daļā.
_4.jpg)
Romas impērijas laikā Panonijas province robežojās ar Noriku rietumos, Itālijas teritoriju dienvidrietumos, Dalmāciju dienvidos un Mēziju dienvidaustrumos. Savukārt Panonijas ziemeļu un austrumu robeža gar Donavas upi bija impērijas nocietinātā ārējā robeža ar barbaru ciltīm. Turpretim mūsdienās tās teritorija aptver Ungārijas rietumu, Austrijas austrumu, Slovēnijas, kā arī Horvātijas, Bosnija un Hercegovinas un Serbijas ziemeļu daļas.
Panonija kā Romas impērijas province pastāvēja aptuveni no mūsu ēras 9. līdz 395. gadam, kad arvien intensīvāku ģermāņu barbaru iebrukumu rezultātā romieši no tās teritorijas pamazām atkāpās.[1]
Iedalījums labot šo sadaļu
Pēc 102. gada Dākijas kara imperators Trajāns provinci sadalīja Augšējā Panonijā (Pannonia Superior) ar galvaspilsētu Karnuntā (Carnuntum, uz rietumiem no Bratislavas) un Apakšējā Panonijā (Pannonia Inferior) ar galvaspilsētu Akvinkā (Aquincum, tagad Budapeštas daļa) un Sirmijā (Sirmium, tagad Sremska Mitrovica).
Pēc 296. gada imperators Diokletiāns Panoniju sadalīja četrās daļās: Pirmajā Panonijā (Pannonia Prima) ar galvaspilsētu Savarijā, Otrajā Panonijā ar galvaspilsētu Sirmijā, Valērija Panonijā (Pannonia Valeria) ar galvaspilsētu Sopiānā (Sopianae, tagad Pēčā) un Savija Panonijā (Pannonia Savia) ar galvaspilsētu Sisakā (Siscia).
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Romas impērijas laikā Panonijas teritoriju kopā ar romiešiem apdzīvoja vairākas barbaru tautas, no kurām lielākā daļa bija ķelti un trāķieši.[2] Tāpat salīdzinoši lielu daļu no pastāvīgajiem iedzīvotājiem veidoja arī ilīrieši, kas galvenokārt apdzīvoja tieši provinces austrumu un dienvidu daļu.[2]
Sākot ar 1. gadsimtu, Panonijas province tika pakļauta aktīvai romanizācijai, kur romiešu kultūru un latīņu valodu lielā mērā palīdzēja nostiprināt vairāku leģionu izvietošana tās teritorijā.[3] Intensīvāka romanizācija norisinājās provinces rietumu un dienvidu daļā, kas bija tuvāka Itālijai.[3] Savukārt Panonijas ziemeļu un austrumu daļa, kas Donavas pierobežā vairāk robežojās ar barbaru apdzīvotajām zemēm, romanizācijas procesu izjuta mazākā apmērā.[3]
Pazīstamais romiešu konsuls un vēsturnieks Dions Kasijs arī kādu laiku uzturējās Panonijas teritorijā, būdams Augšējās Panonijas pārvaldnieks.[2] Savos vēstures darbos viņš uzsvēra, ka Panonijas iedzīvotāji bija samērā drosmīgi un ar pacelātu garu.[2]
Panonija kļuva pazīstama arī kā vieta, kur mūsu ēras 3. gadsimtā piedzima un uzauga vairāki topošie Senās Romas imperatori, kā arī province regulāri apgādāja romiešu karaspēku ar lielu skaitu karavīriem.[1]
Saimniecība labot šo sadaļu
Saimniecības ziņā Panonijas province nebija salīdzinoši pārticīga, jo tās teritoriju galvenokārt pārklāja biezi meži un kalnāji.[3] Šī iemesla dēļ jau no provinces pirmsākumiem viena no galvenajām saimniecības nozarēm bija mežsaimniecība, kur lielos kvantumos tika eksportēti kokmateriāli.[4]
Panonijas līdzenumi ļāva nodarboties arī ar lauksaimniecību, kur izplatītākie produkti bija auzas un mieži.[4] Lai gan tās teritorijā tika kultivētas arī vīnogas, to kvalitāte bija zemāka nekā citviet, līdz ar to Panonijas ražotais vīns nebija no iecienītākajām eksportprecēm Romas impērijā.[3]
Viens no lielākajiem provinces ekonomiskajiem pienesumiem bija dažādu mežazvēru (mežacūku, bizonu un lāču) pārdošana romiešu izklaidei dažādos cirkos.[3] Tāpat arī kalnrūpniecības nozare deva savu pienesumu provinces ekonomikai, kurā tika apgūts gan dzelzs, gan sudrabs, taču ne tuvu tādos apmēros kā Mēzijas un Dākijas teritorijās.[3]
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Pannonia». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. 2019. gada 4. maijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Matthew Bunson. Encyclopedia of the Roman Empire (2. izd.). New York : Facts on File, Inc., 2002. 409. lpp. ISBN 0-8160-4562-3.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Matthew Bunson. Encyclopedia of the Roman Empire (2. izd.). New York : Facts on File, Inc., 2002. 410. lpp. ISBN 0-8160-4562-3.
- ↑ 4,0 4,1 «Pannonia». unrv.com. United Nations of Roma Victrix. Skatīts: 2019. gada 5. maijs.
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Panonija |
- Encyclopaedia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |