Miškolca

Miškolca (ungāru: Miskolc) ir pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos pie Šajo upes Bika kalnu (Bükk) piekājē. Trešā lielākā Ungārijas pilsēta.

Miškolca
Pilsēta
Miskolc
Miškolcas aerofotogrāfija
Karogs Ģerbonis
Neformālais nosaukums: Tērauda pilsēta; Pilsēta ar atvērtiem vārtiem
Miškolca Miškolcas atrašanās veita
Koordinātas: 48°06′15″N 20°47′30″E
Valsts	Ungārija
Meģe	Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe
Pilsēta	1365
Lielpilsēta	1909
Pilsētas pašvaldība	1970
Platība
• Pilsēta	236,68 km2
Augstums	131 m
Iedzīvotāji (2024)
• Pilsēta	143 502
• blīvums	756/km²
• urbānā teritorija	216,470
• aglomerācija	263 658
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	3500–3549
Mājaslapa	www.miskolc.hu
Miškolca Vikikrātuvē

Apkārtnē tūristu iecienīti kūrorti — Miškolctapolca (Miskolctapolca) ar peldbaseinu alā un Lillafīreda (Lillafüred) Bika kalnos.

Vēsture

Pilsēta pirmoreiz rakstos minēta 1210. gadā. 1365. gadā Ungārijas karalis Lajošs I tai piešķīra daļējas pilsētas tiesības.

1544. gadā turki nodedzināja Miškolcu.

XVIII gadsimta sākumā Miškolca bija pretaustriešu sacelšanās līdera Ferenca II Rākoci rezidence, tāpēc 1707. gadā austrieši to izpostīja.

Pēc Trianonas līguma noteikumiem Košice tika piešķirta Slovākijai, tāpēc Miškolca kļuva par Ungārijas ziemeļu daļas galveno centru. Starp pasaules kariem Miškolca strauji attīstījās kā smagās rūpniecības pilsēta. Arī pēc 2.pasaules kara saglabājās lielrūpniecības pārsvars.

Pēc sociālisma sabrukuma Ungārijā un tirgus liberalizācijas Miškolca piedzīvoja smagu saimniecības lejupslīdi. Tā bija pilsēta ar vislielāko bezdarba līmeni valstī.^{[nepieciešama atsauce]}

Cilvēki

Miškolcā dzimuši:

• Šāndors Ferenci (Ferenczi Sándor) (1873—1933) — psihoterapeits;
• Lērincs Sabo (Szabó Lőrinc) (1900—1957) — dzejnieks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miškolca.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Oficiālā tīmekļa vietne