Vikipēdija

Ahmeds aš Šarā

Ahmeds Huseins aš Šarā[2] (arābu: أحمَد حُسين الشرع, ʾAḥmad Ḥusayn al-Sharaʿ; dzimis 1982. gadā), pazīstams arī ar pseidonīmu Abū Mohammeds al Džolani[3] (arābu: أبو محمد الجولاني, ʾAbū Muḥammad al-Jawlānī), ir Sīrijas islāmistu nemiernieku kaujinieks, terorists un politiķis, kurš kopš 2017. gada ir Hay'at Tahrir al-Sham (HTS) vadītājs. Kā HTS vadītājam viņam bija galvenā loma 2024. gada opozīcijas ofensīvā Sīrijas pilsoņu kara laikā, kas noveda pie Asada režīma krišanas un Sīrijas pārejas valdības izveidošanas.[3] Kopš tā laika, aš Šarā dažādos avotos tiek uzskatīts par de facto Sīrijas valsts vadītāju.[4][5][6][7][8][9]

Ahmeds aš Šarā
أحمد الشرع‎
aš Šarā 2024. gadā
De facto Sīrijas valsts vadītājs
Amata sākums
2024. gada 8. decembris
Premjerministrs Mohammads Gazi al Džalali
Mohammeds al Bašīrs
Priekštecis Bašārs Asads
(kā Sīrijas prezidents)
Hay'at Tahrir al-Sham vadītājs
Amata sākums
2017. gada 1. oktobris
Priekštecis Abū Džabers aš Šeihs
Dzimšanas dati 1982. gadā
Valsts karogs: Saūda Arābija Rijāda, Saūda Arābija
Politiskā partija Hay'at Tahrir al-Sham
Tēvs Huseins Alī aš Šarā
Profesija terorists, kaujinieks, politiķis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe virspavēlnieks (Hay'at Tahrir al-Sham)
Armija Pašlaik:
Sīrijas pārejas valdība (2024—pašlaik)
Hay'at Tahrir al-Sham (2017—pašlaik)
Agrāk:
Al-Qaida (2003—2016)[1]

Jabhat Fateh al-Sham (2016—2017)
Sīrijas pestīšanas valdība (2017—2024)

Militārās operācijas Irākas karš
Sīrijas pilsoņu karš
Dienesta laiks: 2003—pašlaik

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Ģimenes izcelsme

labot šo sadaļu

Aš Šarā ģimenes izcelsme ir Golānas augstienes Sīrijā. Ģimene devās bēgļu gaitās 1967. gadā pēc tam, kad Izraēla okupēja augstienes Sešu dienu kara laikā.[10] Nisba "al Džolani" viņa pseidonīmā ir atsauce uz Golānas augstienēm.[11]

Aš Šarā tēvs Huseins Alī aš Šarā bija arābu nacionālistu un Sīrijas naserītu studentu aktīvists, kurš studēja ekonomiku Bagdādes Universitātē, pirms kļuva par naftas inženieri.[10][12] Viņš ir publicējis daudzas grāmatas par reģionālās ekonomikas attīstību.[12]

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Ahmeds Huseins aš Šarā piedzima 1982. gadā, Rijādā, Saūda Arābijā, vidusšķiras ģimenē.[13] Viņa tēvs tur strādāja par naftas inženieri, bet māte bija ģeogrāfijas skolotāja.[14] Ģimene atgriezās Sīrijā 1989. gadā, apmetoties uz dzīvi turīgajā Damaskas Mezas rajonā.[15] Saskaņā ar Husamu Džazmati, kurš izveidojis visprecīzāko aš Šarā biogrāfiju, teikto, klasesbiedri atceras aš Šarā kā čaklu, bet nemanāmu zēnu, kurš valkāja brilles ar biezām lēcām un izvairījās no apkārtējo uzmanības.[14] Jaunības gados viņš tika raksturots kā "kluss" un "kautrīgs",[13] "manipulatīvi inteliģents", bet "sociāli introverts", un bija zināms ar savu "labo izskatu" un mīlas dēku ar alavītu meiteni, ko abu mīlnieku ģimenes nosodīja.[12] Viņš palika Damaskā, studējot mediju zinības un uzsākot studijas medicīnā, līdz 2003. gadā pārcēlās uz Irāku.[13][14][15]

Īsi pirms 2003. gada iebrukuma Irākā viņš pievienojās Al-Qaida Irākā un trīs gadus cīnījās Irākas karā. ASV Bruņotie spēki viņu sagūstīja un ieslodzīja no 2006. līdz 2011. gadam. Viņa atbrīvošana sakrita ar Sīrijas revolūciju, un viņš 2012. gadā ar Al-Qaida atbalstu izveidoja Al-Nusra fronti, lai piedalītos Sīrijas pilsoņu karā pret Bašāra Asada Baas valdību. Būdams Al-Nusras frontes līderis, aš Šarā nostiprināja grupējuma pozīcijas Idlibas provinces ziemeļrietumos un iebilda pret Abū Bakra al Bagdādi mēģinājumiem integrēt Al-Nusru Islāma valstī.[3] Šis strīds izraisīja atklātu konfliktu starp Al-Nusru un Islāma valsti.

2013. gada maijā ASV Valsts departaments atzina aš Šarā par globālu teroristu, kuram Al-Qaida Irākas filiāle pavēlējusi ieviest šariatu Sīrijā.[3][16] Četrus gadus vēlāk ASV valdība piedāvāja 10 miljonu ASV dolāru vērtu atlīdzību par jebkādu informāciju, kas ļautu viņu notvert.[3][17] 2024. gada decembrī ASV atcēla atlīdzību par aš Šarā aizturēšanu.[18]

2016. gadā aš Šarā sarāva Al-Nusras saites ar Al-Qaida, apvienojot Al-Nusru ar citām organizācijām, lai nākamajā gadā izveidotu Hay'at Tahrir al-Sham (HTS). Kopš attiecību saraušanas ar Al-Qaida, aš Šarā ir meklējis starptautisku leģitimitāti, koncentrējoties uz HTS varas nostiprināšanu Sīrijā, nevis uz globālu džihādistu ekspansiju. HTS savā kontrolētajā teritorijā izveidoja Sīrijas pestīšanas valdību, kas iekasēja nodokļus, nodrošināja sabiedriskos pakalpojumus un izsniedza iedzīvotājiem personas apliecības, lai gan šī valdība ir kritizēta par autoritārismu un opozīcijas apspiešanu.[19] Pēdējos gados viņš savu publisko tēlu ir veidojis mērenāku, liekot domāt, ka nekaros pret Rietumvalstīm, un ka apņēmies aizsargāt minoritātes.[20][21][22]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «State Department amends terror designation for al Nusrah Front | FDD's Long War Journal». June 2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. februāris. Skatīts: 2021. gada 14. marts.
  2. ↑ «Sīrijas jaunais līderis aicina atcelt sankcijas, noraida salīdzinājumus ar «Taliban»». lsm.lv (latviešu). 2024. gada 19. decembrī. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «LSM skaidro: Kas ir Sīrijas nemiernieku līderis, kura vadībā gāza Asadu klanu». lsm.lv (latviešu). 2024. gada 9. decembrī. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  4. ↑ Alisha Rahaman Sarkar. «Syria's de facto new leader says it is not a threat to the West». The Independent, 2024. gada 19. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 20. decembris.
  5. ↑ Chris Jewers. «Syrian rebel leader says women's education will continue – but refuses to be drawn on alcohol». The Telegraph, 2024. gada 19. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 20. decembris. Ahmed al-Sharaa, Syria's de facto leader, said he believed in education for women as he denied the new government would be another version of the Taliban.
  6. ↑ Jeremy Bowen. «Syria not a threat to world, rebel leader Ahmed al-Sharaa tells BBC». BBC News, 2024. gada 18. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 18. decembris. The de facto leader of Syria, Ahmed al-Sharaa, has said the country is exhausted by war and is not a threat to its neighbours or to the West.
  7. ↑ Eliza Griswold. «Reasons to Leave Syria—and to Return». The New Yorker, 2024. gada 17. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 17. decembris. He wanted to see how Abu Mohammed al-Jolani, the head of Hay’at Tahrir al-Sham—an Islamist group formerly linked to the Islamic State and Al Qaeda—and now the de-facto leader of Syria, behaved.
  8. ↑ Hatem Maher. «Syria's de facto leader not interested in new conflicts despite Israeli attacks». Reuters, 2024. gada 14. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 14. decembris.
  9. ↑ «Abu Mohammad al-Julani: Who is Syria's de facto ruler?». Jewish News Syndicate. 2024. gada 8. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 14. decembris.
  10. ↑ 10,0 10,1 «The Jihadist». PBS (angļu). 2021. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  11. ↑ Rania Abouzeid. «TIME Exclusive: Meet the Islamist Militants Fighting Alongside Syria's Rebels». Time (angļu), 2012. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 «Syria war: Inside the world of HTS leader Abu Mohammad al-Jolani | Middle East Eye». Middle East Eye (angļu). 2021. gada 22. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 6. decembrī. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 «Who is Abu Mohammed al-Jolani? ‘Polite’ Syrian leader heads home». The Times. 2024-12-18. Skatīts: 2024-12-24.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 Hassan Hassan. «Profile: Abu Mohammad al-Jolani». The Sunday Telegraph (en-GB), 2024-12-08. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-12-24.
  15. ↑ 15,0 15,1 «بعد شهور.. الجولاني يكشف عن أسرار حياته لمارتن سميث - قناة العالم الاخبارية». Al Alam TV. 2021-06-07. Skatīts: 2024-12-24.
  16. ↑ «ASV iekļauj melnajā sarakstā četrus Sīrijas ministrus un Nusras frontes līderi». lsm.lv (latviešu). 2013. gada 17. maijā. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  17. ↑ «U.S. offers $10M reward for information on Syrian terrorist Ayman al-Jawlani - UPI.com». UPI (angļu). 2017. gada 11. maijā. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  18. ↑ «ASV atcēlušas atlīdzību par Sīrijas jaunā līdera aizturēšanu». lsm.lv (latviešu). 2024. gada 22. decembrī. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  19. ↑ Rasgon, Adam; Abdulrahim, Raja. «Who Is the Leader of Syria's Rebel Offensive?». The New York Times (angļu), 2024. gada 8. decembrī. Skatīts: 2024. gada 24. decembrī.
  20. ↑ Jomana Karadsheh, Gul Tuysuz, Brice Laine, Lauren Kent, Eyad Kourdi. «Syrian rebel leader says goal is to 'overthrow' Assad regime». CNN, 2024. gada 6. decembris. Skatīts: 2024. gada 18. decembris.
  21. ↑ Adam Taylor. «Who is Abu Mohammed al-Jolani, the Islamist rebel leading the Syrian advance?». The Washington Post, 2024. gada 6. decembris.
  22. ↑ Raja Abdulrahim. «Leader of Syria's Resurgent Rebels Lays Out Strategy to Oust Assad». The New York Times, 2024. gada 6. decembris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ahmeds_aš_Šarā&oldid=4196703"