Šiītu islāms

islāma novirziens

Šiītu islāms (arābu: الشيعة‎, aš-šīʿa — ‘(Alī) sekotāji’), arī šiisms,[1] ir otrs lielākais islāma novirziens pēc sekotāju skaita aiz sunnītu islāma. Tāpat kā citi islāma virzieni, arī šiisms balstās uz Korānu, bet atšķirībā no sunnītiem, kas savu valdnieku (halīfu) ievēl,[2] šiīti uzskata, ka reliģiskajam līderim ir jābūt kādam no Muhameda pēctečiem. Par pirmo šiītu līderi (imāmu) kļuva Muhameda znots Alī ibn Abū Tālibs.[3]

Imama Alī mošeja, kur apglabāts Alī ibn Abū Tālibs

Sākotnēji šiīti bija politisks grupējums, kas atbalstīja ceturtā kalifa Alī ibn Abū Tāliba un vēlāk arī viņa pēcnācēju varu. Pamazām tas attīstījās par reliģisku kustību, kuru neietekmēja lielākais islāma virziens — sunnītu islāms. Šajā laikā radās vairākas sektas, kas atbalstīja šiītu islāmu. Sefevīdu valstī 16. gadsimtā šiītu islāms kļuva par valsts oficiālo reliģiju. Mūsdienās šiītu islāms galvenokārt izplatīts tieši šīs valsts pēctecē Irānā.

Šiītu divpadsmit imāmi

labot šo sadaļu
Imāms Valdīšanas laiks
Alī ibn Abū Tālibs 656–661
Hasans Ibn Alī 661–669
Huseins Ibn Alī 669–680
Zein-al-Ābidīns 680–712
Muhameds al-Bākirs 712–ap 735
Džafars as-Sādiks 735–765
Mūsa al-Kāzims 765–799
Alī ar-Rida 799–818
Muhameds al-Džavāds 818–835
Alī al-Hādī 835–868
Hasans al-Askarī 868–873
Muhameds al-Muntazars *

* — divpadsmitais imāms pazuda; šiīti tic, ka viņš atgriezīsies laiku beigās kā Mahdī, lai atnestu pasaulei mieru un taisnību.

Valstis ar lielāko šiītu skaitu

labot šo sadaļu
 
Āzijas, Āfrikas un Eiropas valstis ar pārsvarā šīisma (tumši zaļā krāsā) un sunnisma (gaiši zaļā krāsā) izplatību

Valstis ar vislielāko šiītu musulmaņu skaitu:[4]

Valsts Šiītu musulmaņi
  Irāna 66 – 70 miljoni
  Irāka 19 – 22 miljoni
  Pakistāna 17 – 26 miljoni
  Indija 16 – 24 miljoni
  Jemena 8 – 10 miljoni
  Turcija 7 – 11 miljoni
  Azerbaidžāna 5 – 7 miljoni
  Indonēzija 5 – 6 miljoni
  Afganistāna 3 – 4 miljoni
  Sīrija 3 – 4 miljoni
  Saūda Arābija 2 – 4 miljoni
  Nigērija <4 miljoni
  Libāna 2,5 – 3,5 miljoni
  Tanzānija <2 miljoni
  1. «Šiisms». tezaurs.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī.
  2. Pols Lunds. Islāms. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003. 50. lpp. ISBN 9984-22-921-1.
  3. Leons Taivans. Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts. ISBN 978-9984-46-309-4.
  4. «Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World's Muslim Population». Pew Research Center. 2009. gada 7. oktobris. Skatīts: 2019. gada 1. februārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu