Šiītu islāms
Šiītu islāms (arābu: الشيعة, aš-šīʿa — ‘(Alī) sekotāji’), arī šiisms,[1] ir otrs lielākais islāma novirziens pēc sekotāju skaita aiz sunnītu islāma. Tāpat kā citi islāma virzieni, arī šiisms balstās uz Korānu, bet atšķirībā no sunnītiem, kas savu valdnieku (halīfu) ievēl,[2] šiīti uzskata, ka reliģiskajam līderim ir jābūt kādam no Muhameda pēctečiem. Par pirmo šiītu līderi (imāmu) kļuva Muhameda znots Alī ibn Abū Tālibs.[3]
Sākotnēji šiīti bija politisks grupējums, kas atbalstīja ceturtā kalifa Alī ibn Abū Tāliba un vēlāk arī viņa pēcnācēju varu. Pamazām tas attīstījās par reliģisku kustību, kuru neietekmēja lielākais islāma virziens — sunnītu islāms. Šajā laikā radās vairākas sektas, kas atbalstīja šiītu islāmu. Sefevīdu valstī 16. gadsimtā šiītu islāms kļuva par valsts oficiālo reliģiju. Mūsdienās šiītu islāms galvenokārt izplatīts tieši šīs valsts pēctecē Irānā.
Šiītu divpadsmit imāmi
labot šo sadaļuImāms | Valdīšanas laiks |
---|---|
Alī ibn Abū Tālibs | 656–661 |
Hasans Ibn Alī | 661–669 |
Huseins Ibn Alī | 669–680 |
Zein-al-Ābidīns | 680–712 |
Muhameds al-Bākirs | 712–ap 735 |
Džafars as-Sādiks | 735–765 |
Mūsa al-Kāzims | 765–799 |
Alī ar-Rida | 799–818 |
Muhameds al-Džavāds | 818–835 |
Alī al-Hādī | 835–868 |
Hasans al-Askarī | 868–873 |
Muhameds al-Muntazars | * |
* — divpadsmitais imāms pazuda; šiīti tic, ka viņš atgriezīsies laiku beigās kā Mahdī, lai atnestu pasaulei mieru un taisnību.
Valstis ar lielāko šiītu skaitu
labot šo sadaļuValstis ar vislielāko šiītu musulmaņu skaitu:[4]
Valsts | Šiītu musulmaņi |
---|---|
Irāna | 66 – 70 miljoni |
Irāka | 19 – 22 miljoni |
Pakistāna | 17 – 26 miljoni |
Indija | 16 – 24 miljoni |
Jemena | 8 – 10 miljoni |
Turcija | 7 – 11 miljoni |
Azerbaidžāna | 5 – 7 miljoni |
Indonēzija | 5 – 6 miljoni |
Afganistāna | 3 – 4 miljoni |
Sīrija | 3 – 4 miljoni |
Saūda Arābija | 2 – 4 miljoni |
Nigērija | <4 miljoni |
Libāna | 2,5 – 3,5 miljoni |
Tanzānija | <2 miljoni |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Šiisms». tezaurs.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī.
- ↑ Pols Lunds. Islāms. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003. 50. lpp. ISBN 9984-22-921-1.
- ↑ Leons Taivans. Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts. ISBN 978-9984-46-309-4.
- ↑ «Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World's Muslim Population». Pew Research Center. 2009. gada 7. oktobris. Skatīts: 2019. gada 1. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šiītu islāms.
Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |