Druzi

etnoreliģiska grupa Libānā, Sīrijā, Jordānijā un Izraēlā

Druzi jeb drūzi (arābu: درزي, derzī, daudzskaitlī دروز, durūz) ir arābu valodā runājoša etnoreliģiska[11] grupa Libānā, Sīrijā, Jordānijā un Izraēlā. Samērā lielas druzu kopienas pastāv arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Rietumāfrikā, Karību jūras piekrastē un citās valstīs. Šo kopienu pārstāvji pārsvarā ir emigrantu pēcteči.[12] Druziem ir bijusi liela nozīme Levantes vēsturē un politikā.[13]

Druzi
Druze star.svg
Flag of Druze.svg
Visi iedzīvotāji
800 000 - 2 000 000[1][2][3][4]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Karogs: Sīrija Sīrija [5]-800,000[6]
Karogs: Libāna Libāna 280 000 [7]
Karogs: Izraēla Izraēla 118 000 [8]
Karogs: Jordānija Jordānija 32 000[9]


Ārpus Tuvajiem Austrumiem ap 100 000[10]
Valodas
arābu, ivrits
Reliģijas
Islāms

DoktrīnaLabot

Druzu reliģija ir monoteiska ābramiska reliģija, kas radusies no šiītu ismaīlisma novirziena un ietekmējusies no sengrieķu filozofijas, induisma un gnosticisma. Druzu svētie raksti iekļauj Veco un Jauno derību, Korānu, Platona filozofiskos tekstus un citus senu un pašu drūzu autoru darbus, t.sk. 11. gadsimta sākuma Ēģiptē rakstītās "Gudrības vēstules".[14] Druzi tic dvēseles nemirstībai un tās nepārtrauktai pārdzimšanai jaunos ķermeņos līdz saplūšanai ar noosfēru (jeb Vispārējo Saprātu) šī pārdzimšanu cikla beigās. Pāriešana druzu ticībā nav iespējama, par druzu var kļūt tikai tāds, kura vecāki ir druzi. Tiek uzskatīts, ka visas dvēseles, kuras gribēja pāriet druzu ticībā, to jau izdarīja pirmajos gadsimtos pēc šīs reliģijas rašanās. Druzi arī neizplata savu mācību un svētos tekstus ne tikai starp citām tautām, bet arī starp pašiem druziem, ieskatīdami tos par slepenām zināšanām, kuru publikācija un sekojošā dažāda iztulkošana radītu konfliktus un šķelšanos.[15][16] Tādēļ ap 90% druzu ir tikai vispārējs priekšstats par ticību, pie kuras viņi pieder.[17] Starp zinošajiem un nezinošajiem nav sabiedriskā statusa atšķirību, lai gan tādas ir zinošo iekšienē. Attiecībām ar valsti kopiena parasti ievēl īpašu šeihu, kurš visbiežāk ir kopienas reliģiskās tiesas galva.[18]

Druzu nosaukums cēlies no sludinātāja Muhameda Ismaila Naštakina ad-Darazī vārda, kuram 11. gadsimta sākumā bija liela loma druzisma atdalīšanā no ismaīlītiem. Ad-Darazī tomēr bija visai strīdīgi vērtēta personība, un liela daļa druzu novērtē viņa darbību kopumā negatīvi. Paši druzi šo vārdu kā pašnosaukumu nelieto un sauc sevi par muvahidūniem - Vienīgā Dieva ļaudīm.

Saskaņā ar druzu mācību, Ķīna ir mājvieta miljoniem "slepeno druzu".[19]

Attiecības ar citām reliģijāmLabot

Druzi pamatā pieturas pie izolacionistiskas, bet miermīlīgas attieksmes pret citām reliģijām, no kurām tie daudz aizguvuši. Vēsturiski ievērojama daļa drūzu pārgājuši kristietībā, īpaši 19. gadsimtā. Līdz Izraēlas valsts nodibināšanai drūziem bija bieži konfliktējošas attiecības ar Tuvo Austrumu ebrejiem un Izraēlas valdība oficiāli atzina druzus kā īpašu ticību tikai 1957. gadā, tomēr kopīgā cīņa pret arābu agresiju uzlaboja attiecības un pašlaik druzi ir nozīmīgs spēks Izraēlas armijā, lai gan druzi joprojām ir slikti pārstāvēti citos Izraēlas varas orgānos.[20] Attiecības ar islāmu bijušas vissmagākās, jo musulmaņi druzus bieži vērtējuši kā atkritējus un mēģinājuši tos piespiest atteikties no saviem māņiem vai fiziski iznīcināt.[21] Piemēram, 2015. gadā Sīrijas islāmisti veica druzu slaktiņu Kalb Lozes ciematā, nogalinot ap 20 cilvēku.[22]

AtsaucesLabot

  1. Carl Skutsch. Carl Skutsch (redaktors) . Encyclopedia of the World's Minorities. Routledge, 2013. gada 7. novembris. 410. lpp. ISBN 9781135193881. Total Population: 800,000
  2. Robert Brenton Betts. The Druze (illustrated, reprint, revised izd.). Yale University Press, 1990. gada 1. janvāris. 55. lpp. ISBN 9780300048100. The total population of Druze throughout the world probably approaches one million.
  3. Donna Marsh. Doing Business in the Middle East: A cultural and practical guide for all Business Professionals (revised izd.). Hachette UK, 2015. gada 11. maijs. ISBN 9781472135674. It is believed there are no more than 1 million Druze worldwide; most live in the Levant.
  4. Samy Swayd. Historical Dictionary of the Druzes (2 izd.). Rowman & Littlefield, 2015. gada 10. marts. 3. lpp. ISBN 9781442246171. The Druze world population at present is perhaps nearing two million;...
  5. «Syria - International Religious Freedom Report 2006». U.S. Department of State. 2006. Skatīts: 2009-06-28.
  6. The Economist. 390. 2014. 49. lpp. Atjaunināts: 14 April 2011.
  7. Lebanon – International Religious Freedom Report 2008 Archived 2012. gada 20. janvārī, Wayback Machine vietnē. U.S. Department of State. Retrieved on 2013-06-13.
  8. «Palestinians say they number 12.1 million worldwide». Times of Israel. 2015.
  9. International Religious Freedom Report, US State Department, 2005. Atjaunināts: 2016. gada 2. augustā
  10. «Druze Population of Australia by Place of Usual Residence (2006)». Australian Bureau of Statistics. Skatīts: 2010. gada 27. jūlijs.
  11. Dawn Chatty. Displacement and Dispossession in the Modern Middle East. Cambridge University Press, 2010. ISBN 0-521-81792-7.
  12. http://www.iimes.ru/rus/stat/2005/19-08-05.htm
  13. Nisan, Mordechai. Minorities in the Middle East: A History of Struggle and Self-Expression. McFarland. ISBN 0-7864-5133-5.
  14. Mircea Eliade, Charles J. Adams. The Encyclopedia of religion. New York : Macmillan, 1987. ISBN 978-0-02-909480-8.
  15. Me'ir Mikha'el Bar-Asher; Gauke de Kootstra; Arieh Kofsky (2002). The Nuṣayr−i-ʻalaw−i Religion: An Enquiry Into Its Theology and Liturgy. BRILL. pp. 1–. ISBN 978-90-04-12552-0. Retrieved 18 March 2011.
  16. Ḥamza ibn ʻAli ibn Aḥmad from Sāmī Nasīb Makārim (1974). The Druze faith p. 100 from the Epistles of Wisdom - Epistle 33. Caravan Books. ISBN 978-0-88206-003-3. Retrieved 18 March 2011.
  17. «الدروز». www.saaid.net. Skatīts: 2022-09-08.
  18. Vloeberghs, Ward (2015). Architecture, Power and Religion in Lebanon: Rafiq Hariri and the Politics of Sacred Space in Beirut. BRILL. p. 285. ISBN 9789004307056.
  19. Mordechai Nisan. Minorities in the Middle East: A History of Struggle and Self-Expression, 2d ed. McFarland, 2015-10-02. ISBN 978-0-7864-5133-3.
  20. «Christian Arabs / Second in a series - Israel's Christian Arabs don't want to fight to fit in - Haaretz - Israel News». web.archive.org. 2007-12-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-10. Skatīts: 2022-09-08.
  21. Ibrahim Zabad. Middle Eastern minorities : the impact of the Arab Spring. Milton Park, Abingdon, Oxon, 2017. ISBN 978-1-317-09672-6. OCLC 980304622.
  22. «Syrian Druse Reconsider Alliances After Deadly Attack - NYTimes.com». web.archive.org. 2015-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-12. Skatīts: 2022-09-08.

Ārējās saitesLabot

LiteratūraLabot

  • Bennett A. Reincarnation, Sect Unity, and Identity among the Druze // Ethnology. — Vol. 45, No. 2. — University of Pittsburgh- Of the Commonwealth System of Higher Education, (Spring, 2006). — lpp. 87-104.