Robežnieku pilskalns

Latvijas kultūras piemineklis nr. 1172

Robežnieku jeb Pustiņas pilskalns atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Dienvidos Pustiņas muižai atrodas Ūseņu ezers. Šai 2 km garajā ezerā iespiedušās trīs aptuveni puskilometru garas pussalas. Viena no pussalām, kas atrodas ezera ziemeļpusē, izmantota pilskalna celšanai.

Robežnieku pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Robežnieku pilskalns (Latvija)
Robežnieku pilskalns
Robežnieku pilskalns
Citi nosaukumi Pustiņas pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Robežnieku pagasts, Krāslavas novads, Latvija
Koordinātas 55°58′06.9″N 27°36′46.4″E / 55.968583°N 27.612889°E / 55.968583; 27.612889Koordinātas: 55°58′06.9″N 27°36′46.4″E / 55.968583°N 27.612889°E / 55.968583; 27.612889
Oficiālais nosaukums: Robežnieku (Pustiņas) pilskalns ar apmetni
Aizsardzības numurs 1172
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Tur, kur pussala paliek 75 m plata un kur tās krasti ir visstāvākie, ar labi saglabātiem rakumiem bijis izveidots pilskalns.

Plakuma veids — garš četrstūris, kas izstiepies no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Plakuma ziemeļgals nocietināts diviem grāvjiem un vienu uzbedumu. Grāvju dziļums jeb starp tiem esošā uzbeduma augstums — 4 m. Katrā galā uzbedumam un grāvjiem redzamas ieejas. Šķiet, ka senā ieeja ir bijusi uzbedumu austrumgalā. Rietumpusē esošā ieejas vieta varēja izveidoties vēlāk, kad plakuma apsaimniekošanas dēļ vajadzēja ierīkot braucamu ceļu.

Plakuma dienvidgals nocietināts trijiem īsiem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Tiem pa vidu redzama ieejas vieta. No grāvjiem plakuma abos galos iesākas 2 terases, kas apjož pilskalna rietumsānus. Šie sāni ir no dabas lēzenāki, nekā kraujie austrumsāni, kur terašu nav.

Pirmā terase sākas 4 metrus zemāk par plakumu, bet otrā — 4—5 m zemāk par pirmo.

Kalns veidots no smilšainas zemes. Plakumu klāj spēcīga, aptuveni metru bieza mītņu kārta. Pētījumu rakumos tika atrasti kauli, ogles un trauku lauskas. Nav ziņu, ka pilskalnā būtu atrasti metāla priekšmeti.

Senāk plakums ticis arts. Tur sētas baznīckunga auzas un stādīti kartupeļi. Pēcāk tas pamests atmatā un apaudzis zālēm. Turpretī pilskalna sāni noauguši bieziem krūmiem un apsēm.

Pilskalnam nav ļaunprātīgu postījumu, un tas uzglabājies veseliem uzbedumiem. Tas arī vērtīgs tipoloģiskā ziņā.

Piecus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no šī pilskalna, Osuņicas kreisajā krastā, pie Klabauču ciema atrodas vēl kāds gluži iznīcināts pilskalns — "Melnais kalns". Vēl cits iznīcināts pilskalns atrodas pie Gorodiščes ciema 10 km uz dienvidrietumiem.[1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.

Ārējās saites

labot šo sadaļu