Atvērt galveno izvēlni

Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas. Tā jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Pirmais Pļaviņu HES hidroagregāts tika iedarbināts 1965. gada decembrī, savukārt pilnīgā ekspluatācijā to nodeva 1968. gadā.[1]Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidošana radīja neatgriezeniskus dabas un kultūrvēsturisko vērtību zaudējumus.

Pļaviņu HES
Pļaviņu HES
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Aizkraukle, Aizkraukles novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°35′00″N 25°14′21″E / 56.5832692°N 25.2390286°E / 56.5832692; 25.2390286Koordinātas: 56°35′00″N 25°14′21″E / 56.5832692°N 25.2390286°E / 56.5832692; 25.2390286
Pabeigta 1968. gads

VēstureLabot

 
Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1947. gadā PSRS projektēšanas institūts „Hidroenergoprojekts” izstrādāja Daugavas izmantošanas komplekso programmu, kas paredzēja trīs nelielu Daugavas hidroelektrostaciju būvi pie Aizkraukles ar 8,4 m kritumu, pie Kokneses ar 21,4 m kritumu un pie Pļaviņām ar 16,7 m kritumu. Vēlāk projektēja divu spēkstaciju celšanu — Miemēnu HES ar 16 metru kritumu un Pļaviņu HES ar 24 metru kritumu. 1955. gadā mazo HES projektus apvienoja un pieņēma lēmumu Daugavas kanjonā ar kritumu 40 m uzbūvēt vienu lielu HES, uzstādot 10 hidroagregātus ar kopējo jaudu 825 MW.[2]

Pļaviņu HES celtniecības direkcijas galvenais inženieris un bijušais Daugavas HES kaskādes direktors Harijs Jaunzems pauda viedokli, ka latviešu inteliģences protesti pret Staburaga appludināšanu 1964. gadā nākuši pārāk vēlu, jo “Ja šis protests būtu izteikts piecdesmito gadu vidū vai beigās, varbūt būtu projektētas divas HES: Miemēnu un Pļaviņu, kaut arī izmaksas būtu par 50 — 70% lielākas.”

No 1991. līdz 1996. gadam tika veikta Pļaviņu HES četru hidroagregātu rekonstrukcija, un no 1999. līdz 2001. gadam vēl divu, kas ļāva paaugstināt stacijas jaudu un efektivitāti. 35 gadu laikā kopš nodošanas ekspluatācijā Pļaviņu HES kopumā izstrādājusi vairāk nekā 50 teravatstundu elektroenerģijas.

RaksturojumsLabot

Pļaviņu HES tika konstruēta kā maksimumslodžu elektrostacija, kas tiek iedarbināta tikai diennakts stundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. Savukārt pavasara palu periodā aptuveni 4—6 nedēļas ūdens pieplūdums Daugavā ir pietiekami liels, lai nodrošinātu Pļaviņu HES un pārējo Daugavas hidroelektrostaciju darbību bāzes režīmā. Palu sezonā Daugavas hidroelektrostaciju izstrādes apjomi ir pietiekami, lai Latvijai ļautu elektroenerģiju arī eksportēt.

Elektrostacija ir būtiski atšķirīga no lielākās daļas līdzīgas jaudas elektrostaciju ar to, ka tās ēka, ņemot vērā elektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā ir ierīkots arī autotransportam paredzēts tunelis. Elektrostacija izstrādāto elektroenerģiju nodod 330 kilovoltu tīklā.

Pļaviņu HES tehniskie datiLabot

  • Jauda: 868,5 MW (2011. gadā uzstādītā jauda ir 883,5MW)
  • Kopējais hidroagregātu skaits: 10
  • Hidroagregātu tips: "Francis" turbīnas
  • Maksimālais kritums: 40 metri
  • Ražošanas apjoms (2004.gads): 1,733 TWh
  • Ūdenskrātuves tilpums: 500 miljoni kubikmetru.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Daugavas hidroelektrostacijas». latvenergo.lv.
  2. Pļaviņu hidroelektrostacija. Archived 2014. gada 30. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvenergo buklets

Ārējās saitesLabot