Sudrabkalns (arī Pormaļu Sudrabkalns[1]) ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā ap 400 m uz dienvidiem no "Pormaļu" mājām un ap 1,2 km uz dienvidaustrumiem no Sēlijas ciema centra, ceļa Sēlija-Gretes-Sēlpils stacija kreisajā pusē.

Sudrabkalns
Sudrabkalns (Latvija)
Sudrabkalns
Sudrabkalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Koordinātas 56°33′02″N 25°38′55″E / 56.550556°N 25.648611°E / 56.550556; 25.648611Koordinātas: 56°33′02″N 25°38′55″E / 56.550556°N 25.648611°E / 56.550556; 25.648611
Veids Pilskalns ar apmetni
Augstums 26 metri
Piezīmes
Īpašuma tiesības Pašvaldības īpašums
Publiska piekļuve Brīvi pieejams
Oficiālais nosaukums: Sudrabkalns - pilskalns
Aizsardzības numurs 958
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Sudrabkalns ir savrups, apaļīgi konusveidīgs kalns ar ļoti stāvām nogāzēm. Virs apkārtnes pilskalns paceļas par 22 – 26 m. Tam nav nekādu redzamu mākslīgi veidotu nocietinājumu. Tā plakuma caurmērs 45 – 50 m. un tam ir neliels ap 3 m. liels kumpums vidusdaļā. Sudrabkalns ļoti labi eksponējas ainavā, it sevišķi tā D puse, kas nekad nav bijusi apaugusi ar kokiem. Pilskalna nogāzēs ir vairāki kara laika ierakumi, bet pilskalna kopējo tēlu tie nav mainījuši[2]

Pilskalna plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs un dziļš kultūrslānis. Arī visu pilskalna pakāji apņem apmetnes kultūrslānis. Apmetnes platība ir aptuveni 2 ha. un kultūrslāņa biezums tur vietām sniedzas 0,6 m dziļi. Gan pilskalnā, gan apmetnē atrastas bezripas keramikas gludās, ar nagiespiedumiem rotātās, apmestās, gludinātās, švīkātās un arī ripas keramikas lauskas Tās liecina par ilgstošu pilskalna apdzīvotību. Iespējams, jau no I g.t.p.m.e līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam. Senatnē pilskalna tuvumā esot atrasti gan akmens cirvji, gan dzelzs šķēpa gali. 1999. gadā pilskalna Z pakājē zviedru arheologs J. Strems atrada dzelzs šaurasmens cirvi.

Pilskalnu pirmais reģistrējis Kārlis fon Lēviss of Menārs 1922. gadā.[3] 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš.[4] 20. gadsimta nogalē pilskalnu vairākkārt apsekojis un pētījis arī arheologs J. Urtāns. 2024.gadā pilskalnā veikti nelieli pārbaudes izrakumi arheoloģes V. Haferbergas vadībā. Pilskalna tuvumā atrodas vairāki savrupi un apaļi uzkalniņi, kādu no tiem saista ar eventuālu kulta vietu.

Foto galerija

labot šo sadaļu
  1. Kalnā bija stalta pils. Latvijas pilskalni un to teikas, Sast. J. Urtāns, I. Pīgozne, R. Treija, I. Vītola, Rīga, 2008.
  2. J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.
  3. Lovis of Menar K.v. Burgenlexicon fur Alt — Livland, Riga, 1922.
  4. E. Brastiņš, Zemgales un Augšzemes pilskalni, Rīga, 1926.

Ārējās saites

labot šo sadaļu