Saukas pilskalns
Saukas pilskalns ir sēļu pilskalns, kas atrodas Jēkabpils novada Elkšņu pagastā Sēlijā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā.[1] Iespējams, ka tas bijis viens no Kalves zemes galvenajiem pilskalniem.
| Saukas pilskalns | |
|---|---|
 | |
  Saukas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Elkšņu pagasts, Jēkabpils novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°15′16″N 25°30′47″E / 56.25441°N 25.51304°EKoordinātas: 56°15′16″N 25°30′47″E / 56.25441°N 25.51304°E |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | - |
| Oficiālais nosaukums: Saukas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 900 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Apraksts
labot šo sadaļu
Pilskalnu aprakstījis Augusts Bīlenšteins 1882. gadā un uzmērījis Ernests Brastiņš 1924. gadā. Tas ir austrumu-rietumu virzienā orientēts, apmēram 12 metrus augsts paugurs ar ļoti stāvu rietumu galu pret ezeru, ko ietver mitra ieplaka.[2] Pilskalna augstākajā vietā naudas racēji izrakuši bedri, jo teika stāsta, ka šeit nauda aprakta.
Pilskalnā uzietas švīkātās, gludās un gludinātās keramikas lauskas, kas ļauj pilskalna izmantošanu attiecināt uz pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu un mūsu ēras pirmo gadu tūkstoti. Uz austrumiem no pilskalna ir otrs līdzīgs, kukuļveidīgs, kokiem apaudzis, austrumu rietumu virzienā orientēts, nepārveidots smilšu kalns, ko Bīlenšteins uzskatīja par Saukas pilskalnam atbilstošo kulta vietu. Saukas pilskalna apkārtnē konstatēti vairāki senkapi un arheoloģisko atradumu vietas.[3]
Teikas
labot šo sadaļuPēc rakstnieka Jāņa Veseļa teiksmas "Trīs laimes" pilskalnā dzīvojis zintnieks, kurš mācījis tautai senās zināšanas un rūpējies par Ormaņkalna svētbirzīm. Cita teika vēstī, ka "senos laikos velns esot gribējis aizbērt Saukas ezeru un paņēmis mutē zemi, lai nestu uz ezeru. Te aizdziedājies gailis un velnam zemes pika no mutes izkritusi. Tā šis kalniņš esot radies."
H. Selepa no savas vecāsmātes Saukā 1939. gadā pierakstījusi šādu teiku: "Senāk senči cēla pilis pie ūdeņiem. Pils valdnieks bijis ļoti bagāts un arī skops. Valdniekam bijušas meitas. Tās gribējušas, lai tēvs sarīko dzīres. Valdnieks sarīkojis. Sanācis daudz augstmaņu. Dzīres sākās. Dzēruši, dzēruši, bet ap pusnakti sacēlušies ezerā lieli viļņi. Viļņi pili nogremdējuši. Bet pilī vēl joprojām ēdot un dzerot, neviens viesis netiekot mājās. Tai vietā uzcēlies augsts kalns. Esot mēģinājuši kādi cilvēki rakties kalnā, gribējuši tikt pie pils bagātībām, bet apbrukuši. Vēl tagad redzamas dobes, kur grimusi pils".
1948. gadā A. Hauks Saukā pierakstījis šādu nostāstu: "Reiz vecos laikos vecais Radziņu vectēvs dzirdējis, ka Saukas pilskalnā esot nogrimusi pils. Viņš sadomājis, ka jāatrok. Varbūt izraks pili. Rok, rok, beidzot darok līdz logam. Skatās logā iekšā. Pilē staigā melni, drūmi cilvēki. Viņš grib pierādīt, ka atracis, grib no piles izņemt krēslu. Kā ņem, tā viens viņu aiz rokas un saka: "Draugs, tā neiet. Apsoli dot veceni vistu ar cāļiem, tad tikai dabūsi krēslu." Vecais nu domā, kas tas varētu būt. Beidzot iedomā, ka tikai tā nebūtu viņa sieva ar bērniem. — Nē, tas neiet! Ies pastāstīt citiem, ka pili atracis. Kā tiek apmēram piecus soļus, caurums aizbrūk ciet. Racis vēl, bet nevar vairs atrast. Beidzot licies mierā un gājis prom."[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ tezaurs.lv
- ↑ latvijas-pilskalni.lv
- ↑ Juris Urtāns. "Augšzemes pilskalni". Nordik, 2006. 48.-52. lpp.
- ↑ Sēlijas vilinājums: Saukas pilskalns ar nogrimušo pili un Dievkalniņu Rudīte Urbacāne, delfi.lv 04.01.2017
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saukas pilskalns.
