Pelone

Pelone (latīņu: Pelone, Polone) bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13. gadsimta vidum, kad to iekļāva Livonijas ordeņa valsts teritorijā. Pirms tam to Lietuvas karalis Mindaugs uzskatīja par viņam pakļautu teritoriju. 13. un 14. gadsimtā Pelone atradās Aizkraukles komturejas sastāvā. Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva Žemaitijas kunigaitijas sastāvā.

Teritorija labot šo sadaļu

1255. gada Mindauga dāvinājumā minēta Meddene, Pelone, Maleysine un Thovraxe, kas ar saviem apgabaliem sauksies Sēlija, šie vietu vārdi atrodami arī pāvesta apstiprinājumā 1257. gadā.^[1]

Tiek uzskatīts, ka dokumentā minētais Pelones pilsnovads atradies Lēvenes upes (lietuviski: Lėvuo) baseinā tagadējās Palēvenes (Palėvenė) apkārtnē Kupišķu rajonā Lietuvā.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Sēlija, sēļu zeme http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm Arhivēts 2006. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Sēlija, sēļu zeme http://www.historia.lv/alfabets/S/Se/selija/encik/selija_le_1962.htm Arhivēts 2006. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

[1]