Grūbeles pilskalns

Latvijas kultūras piemineklis nr. 134

Grūbeles (arī Grūbļa) pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, mežainā apvidū ap 1,5 km. uz dienvidiem no dzelzceļa pieturas punkta Staburags. Pilskalns atrodas uz pašas pagastu robežas, tāpēc tas nereti tiek pieskaitīts Staburaga pagastam.

Grūbeles pilskalns
Grūbeles pilskalns (Latvija)
Grūbeles pilskalns
Grūbeles pilskalns
Citi nosaukumi Grūbļa kalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Sunākstes pagasts, Aizkraukles novads, Latvija
Koordinātas 56°30′40″N 25°31′23″E / 56.51119°N 25.5231°E / 56.51119; 25.5231Koordinātas: 56°30′40″N 25°31′23″E / 56.51119°N 25.5231°E / 56.51119; 25.5231
Veids Pilskalns
Augstums 30 metri
Piezīmes
Īpašuma tiesības Pašvaldības īpašums
Publiska piekļuve Brīvi pieejams
Oficiālais nosaukums: Grūbeles (Grūbļa) kalns - pilskalns
Aizsardzības numurs 134
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Grūbeles pilskalns ir ar priežu mežu apaudzis savrups, ap 30 – 35 m augsts kalns. Kalna ZR, R un DR nogāzes ir pietiekoši stāvas, bet pārējās kalna malas pastāvinātas ar trim terasēm. Pilskalnam nav ne grāvju, ne vaļņu un tā kumpais plakums ir daļēj izlīdzināts norokot zemi uz malām. Plakumā konstatēts ap 0,25 m biezs mazintensīvs kultūrslānis. Plakuma A malā zem smilts kārtas 2 m dziļumā uzrakta ogļaina zemes kārta.[1] Kalna pakājē un nogāzēs daudz Pirmā pasaules kara ierakumu un tranšeju. Kāda tranšeja apvij pilskalnu no virsotnes līdz pat pakājei.

Pilskalnu pirmais reģistrējis (gan ar kļūdainu nosaukumu) Karls fon Lēviss of Menārs 1922. gadā.[2] 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas gaitā pilskalnu aprakstījis un uzmērījis Ernests Brastiņš.[3] 20. gadsimta nogalē pilskalnu pētījis arī Juris Urtāns, kurš 1995. gadā tajā uzgājis bezripas švīkātās keramikas lausku, kas ļoti aptuveni ļauj pilskalnu datēt ar 1. gadu tūkstoti p.m.e. un m.e. 1. gadu tūkstoša pirmo pusi. Pilskalna apkārtnē samērā daudz agrā un vidējā dzelzs laikmeta senkapu, kas varētu dot papildus iespējas tā datēšanai.

Foto galerija

labot šo sadaļu
  1. Urtāns. J., Senie pilskalni Aizkraukles novadā, Rīga, 1996.
  2. Lowis of Menar K.v., Burgenlexikon fur Alt - Livland, Riga, 1922.
  3. Brastiņš E., Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme, Rīga, 1926.

Ārējās saites

labot šo sadaļu