Pilskalnes pagasts (Neretas novads)
- Šis raksts ir par pagastu Neretas novadā. Par citām jēdziena Pilskalnes pagasts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pilskalnes pagasts ir viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos Mēmeles krastā. Robežojas ar Lietuvu un sava novada Mazzalves, Zalves un Neretas pagastiem.
| Pilskalnes pagasts | |
|---|---|
_LocMap.png) | |
| Novads: | Neretas novads |
| Centrs: | Pilskalne |
| Platība: | 99,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 491[1] |
| Blīvums: | 4.9 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Pilskalnes pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu malā, Taurkalnes līdzenuma dienvidu daļā. Augstākā vieta pagastā - Strobuku pilskalns - 105,6 m vjl.
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
PurviLabot
Pagastā atrodas daļa no Salgaļu purva.
VēstureLabot
Tagadējā Pilskalnes pagasta teritorijā līdz 1920. gada agrārajai reformai bija trīs muižas - Pilskalne, Gricgale un Jaunā muiža. Pilskalnes jeb Pilkalnes muiža (Pilkaln) bija sens muižas centrs Neretas upes krastā. No 1868. gada muižā darbojās Marijai fon Rehenbergai-Lintenai piederošs ķieģeļceplis (1887),[2] kas ķieģeļus ražoja arī eksportam. Vietējie iedzīvotāji vēl mūsu dienās izmanto šā cepļa vecos ķieģeļus.
Gricgales muižas (Gritzgaln) nosaukums pirmo reizi minēts 14. gadsimtā. Tā sākotnēji atradusies Lietuvas teritorijā, bet nopostīta par muižas īpašnieka nepaklausību Polijas karalim. . Gricgales muižu tās tagadējā atrašanās vietā, kur agrāk atradušās trīs zemnieku mājas, uzcēla N. fon Korfs 18. gs. 2. pusē. 1783. gadā muižā dibināja skolu un lūgšanu namu.
Jaunās muižas (arī Priedaines muiža, mūsu dienās Liepkalni) zemes agrārās reformas laikā sadalīta 19 jaunsaimniecībās. Pēc nostāstiem, šī muiža atdalīta no Lielsusējas muižas un tāpēc tai dots Jaunās muižas nosaukums.
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Neretas pagasta teritorijā izveidoja Pilskalnes ciema padomi. 1949. gadā tagadējā Pilskalnes pagasta teritorijā izveidoja kolhozus „Ozolkalns”, „Karogs”, „Staļina piecgade”, „Nākotnes ceļš”, „Zaļā zeme” un „Druva”. 1950. gados mazos kolhozus apvienoja padomju saimniecībā „Nereta”. 1954. gadā Pilskalnes ciema padomei pievienoja Gricgales ciemu. Pilskalnē bija mehāniskās darbnīcas, dzirnavas, trīs veikali un ēdnīca.
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 1992. gadā nodibināja paju sabiedrību „Pilskalne”, ko likvidēja 1994. gadā.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Neretas novadā.
PieminekļiLabot
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:
- nr. 120.: Strobuku pilskalns ar apmetni pie Strobukiem[5]
- nr. 9167.: Jonužu viduslaiku kapsēta pie Jonužiem
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Pilskalne (pagasta centrs), Gricgale, Pilkalne, Viņaukas.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Strobuku kapi Pilskalnē 
Pilskalnes skola 
Strobuku pilskalns 
Gricgales luterāņu lūgšanas nams 
Gricgales muiža 
Gricgales muiža 
Medņu krogs Gricgalē 
Medņu krogs Gricgalē 
Veseļu kapi 
Pilskalnes pagasta pašvaldība 
Pilskalne 
Ceļš Pilskalne - Kvetkai 
Robeža ar Lietuvu
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ 1887 Указатель фабрик и заводов (krieviski)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Pilskalnes pagasta teritorijas plānojums. 2005. g.
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |