Rīgas 1. slimnīca
Rīgas 1. slimnīca ir Latvijas ārstniecības iestāde, kas atrodas Rīgas centra rajonā. Kopš 2010. gada slimnīca piedāvā plaša profila diagnostikos izmeklējumus, ambulatoru un plānveida stacionāra ārstēšanu, kā arī rehabilitāciju un īslaicīgo sociālo aprūpi. Slimnīca ir Rīgas pilsētas pašvaldības izveidota kapitālsabiedrība un visas SIA „Rīgas 1. slimnīca” kapitāla daļas pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.
| Rīgas 1. slimnīca | |
|---|---|
 | |
 Rīgas Pilsētas 1. slimnīcas pārvaldes korpuss (arhitekts Reinholds Šmēlings). | |
 | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta | Bruņinieku iela 5, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′39″N 24°07′28″E / 56.9608253°N 24.1243296°EKoordinātas: 56°57′39″N 24°07′28″E / 56.9608253°N 24.1243296°E |
| Ārstniecība | |
| Gultu skaits | 432[1] |
| Vēsture | |
| Atvērta | 1803. gadā |
| Saites | |
| Mājaslapa | https://www.1slimnica.lv/ |
Šī ir vecākā civilā slimnīca Latvijā, kas dibināta 1803. gadā. Slimnīca ir gan Latvijas medicīnas kultūrvēsturisks, gan arī arhitektūras piemineklis. Tās celtniecībā un izbūvē realizētas savam laikam progresīvas idejas un šo darbu vadījuši izcilākie Rīgas arhitekti. Slimnīcas atrašanās adrese ir Bruņinieku ielā 5.
Vēsture
labot šo sadaļu
Rīgas Nabagu slimnīca
labot šo sadaļu1803. gada 15. maijā Pēterburgas priekšpilsētā aiz Karātavu ielas (vācu: Galgen Gasse) uzcēla Rīgas Nabagu slimnīcu (vācu: Armenkrankenhaus) ar 50 vietām. Pirmais slimnīcas direktors un vienīgais ārsts bija Dr. med.& chir. Joahims fon Ramms. 1804. gadā slimnīcā ārstējās 137 slimnieki (69 sievietes un 68 vīrieši). Slimnīcas teritorijā ierīkoja dārzu, kas bija domāts gan slimnieku pastaigām, gan ārstniecības augu audzēšanai. 1806. gadā izveidoja slimnīcas ambulanci. Tika nodibināts mājas ārsta postenis. 1807. gadā tika reģistrēta pirmā lielākā operācija: astoņas mārciņas smagas lipomas ekstirpācija. Šajā gadā ārstējās 1036 slimnieki. Ambulancē palīdzību saņēma 169 cilvēki. 1809. gadā par galveno ārstu pieņēma Dr. med. Kārli fon Vilpertu. Pēc Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas 1812. gada kara laikā 1813. gada vasarā slimnīcu slēdza. 1814. gada vasarā slimnīca atsāka savu darbību, taču tajā vairs bija palikušas tikai 30 gultasvietas. 1817. gadā slimnīcas vadīšanu uzņēmās direktors un galvenais ārsts Dr. med. Georgs Pahts. Slimnīcā tika izveidota jauna nodaļa ar piecām vietām, ko nosauca par dzemdību patversmi. Tajā strādāja viena vecmāte. 1818. gadā slimnīcā sāka darboties aptieka. 1819. gadā slimnīcā kopumā ārstējās 406 rīdzinieki. Naktī no 3. uz 4. oktobri izcēlās ugunsgrēks un nodega divas ēkas. 1820. gadā palātu ierīkošanai uzsāka divu jaunu korpusu celtniecību, un gada laikā celtniecības darbus pabeidza. 1821. gadā slimnīcas vadību pārņēma Dr. med. Vilhelms fon Cekels, kurš vienlaikus pildīja arī galvenā ārsta pienākumus. 1826. gadā slimnīcā ieviesa palātu minimālo obligāto iekārtojumu, proti, gultām bija jābūt vienādā augstumā, garumā, platumā, zaļā krāsā un numurētām. Tās nedrīkstēja atrasties cieši blakus, pa vidu bija novietoti galdiņi. Galvgaļos bija piestiprinātas melnas tāfeles ar slimnieku vārdiem un diagnozēm. Katram slimniekam bija savi cinka trauki un higiēnas piederumi. 1828. gadā par slimnīcas galveno ārstu kļuva Dr. med. Jūlijs Mēbe.
1832. gadā slimnīcas vadību pārņēma Dr. med. Bernhards Frīdrihs Bērenss - viens no slimnīcas paplašināšanas un jaunbūves iniciatoriem, nodaļu specializācijas aizsācējs. Ielas posmu gar slimnīcu pārdēvēja par Botāniskā dārza ielu (vācu: Botanische Gartenstrasse). 1834. gadā izveidoja specializētās ķirurģijas un iekšķīgo slimību terapijas nodaļas.
1837. gadā slimnīcas teritorijai pievienoja blakus esošās kazarmas, tās paplašinot un pielāgojot ārstniecības vajadzībām. Rezultātā gultasvietu skaits sasniedza divus simtus. Šajā laikā slimnīcā ārstējās ne tikai strādnieki, zeļļi, strādnieces un kalpones, iestāšanās grāmatās daudzi bija reģistrēti kā Rīgas pilsoņi, pilsoņu sievas, meitas un dēli. 1840. gadā izveidoja dzemdību un ginekoloģisko nodaļu. 1841. gadā izbūvēja un aprīkoja specializēto palātu ķirurģiskajām operācijām. Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sēdēs slimnīcas mediķi demonstrēja savus sasniegumus, piemēram, paracentēzes operāciju pleirīta pacientam, operāciju sakarā ar čūlu zem anālās atveres slēdzējmuskuļa, operāciju ceļgalā pēc šautas brūces, u.c. 1842. gadā izveidoja nodaļu baku slimniekiem. Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sēdē nolasīja ziņojumu par slimnīcā veikto noslīdējušas dzemdes veiksmīgo amputāciju. 1846. gadā slimnīcā bez direktora B. Bērensa strādāja vēl trīs nodaļu vadītāji - Vilhelms Bornhaupts, Leo fon Rolands un Aleksandrs fon Bērents. 1847. gadā (28. janvārī) slimnīcas galvenais ārsts B. Bērenss pirmo reizi Krievijas Impērijā izmantoja ētera narkozi. Šajā pat gadā viņš sāka pielietot arī rektālo narkozi. 1848. gadā slimnīcā sāka lietot hloroforma narkozi.
1859. gadā Botāniskā dārza ielu pārdēvēja par Bruņinieku ielu (vācu: Ritterstrasse). 1863. gadā slimnīcas vadību pārņēma direktors un galvenais ārsts Dr. med. Aleksandrs fon Bērents. Šajā gadā pirmo reizi mēģināja veikt olnīcas cistas rezekciju. 1864. gadā slimnīcā veica pirmo sekmīgo vēža operāciju. 1867. gadā slimnīcā sāka pielietot ģipša saites. 1870. gadā uzcēla trīs jaunas barakas ķirurģiskajai nodaļai ar vienvietīgām un divvietīgām palātām turīgajiem pilsoņiem.
1873. gadā pabeidza būvēt sešas mūra celtnes, kas bija savstarpēji savienotas ar pārsegtiem gaiteņiem. Terapijas un ķirurģijas nodaļas ieguva katra pa 36 gultasvietām. Slimnīcā vienlaicīgi varēja ārstēties 403 slimnieki. 1874. gadā par slimnīcas direktoru un galveno ārstu kļuva Dr.med. Eižens fon Bohmanis. Tika uzcelta jauna saimniecības ēka. 1875. gadā tika atvērta nervu slimību ārstēšanas nodaļa. Tā bija jau ceturtā specializētā nodaļa slimnīcā ar 37 gultasvietām. 1877. gadā pirmo reizi tika veikta miega artērijas liģēšana pēc durta ievainojuma. 1878. gadā slimnīcas teritorijā tika uzcelta kapela un morgs. Par iekšķīgo slimību nodaļas vadītāju kļuva Pauls Hampelns.
1879. gadā iesāka būvēt vēl četras koka barakas. Sāka pielietot antiseptiskos pārsējus. 1883. gadā izveidoja infekcijas slimību nodaļu, kurā ārstēja baku, difterijas, dizentērijas un izsitumu tīfa slimniekus. Izveidoja arī patstāvīgu patologanatomijas nodaļu. 1886. gadā slimnīcā veica pirmo žultspūšļa operāciju.
Rīgas pilsētas slimnīca
labot šo sadaļuNo 1887. gada sāka oficiāli lietot Rīgas pilsētas slimnīcas (vācu: Stadtkrankenhaus zu Riga) nosaukumu. 1887. gadā pirmo reizi Baltijā Ādolfs fon Bergmanis veica kuņģa rezekciju kuņģa vēža pacientam. 1888. gadā uzbūvēja divas saimniecības barakas, kurās ierīkoja dezinfekcijas kameru ar tvaika sterilizāciju, kā arī jaunu veļas mazgātavu ar tvaika mašīnām. 1889. gadā slimnīcu sāka vadīt Dr. med. Oto Girgensons. Pēc veiktās pārbūves piemērotākas telpas ieguva neiroloģijas nodaļa. Šajā laikā visbiežāk sastopamās nervu slimības bija histērija, neiralģija, apopleksija, alkoholisms, mielīts, tabess, psihoze un epilepsija. 1891. gadā veica pirmo apendicīta operāciju Latvijā. Instrumentus, operācijas materiālus un veļu sāka sterilizēt ar tvaiku. Pie slimnīcas atvēra ambulanci. Pārveidoja arī dzemdību nodaļu, pirmo reizi Rīgā ierīkojot atsevišķu nodaļu jaundzimušajiem. 1892. gadā operāciju vajadzībām uzcēla jaunu Ьаraku. Izbūvēja arī patologanatomijas un bakterioloģijas kabinetus. Slimnīcas teritorijā izveidoja dzīvokļus visam personālam, kas deva iespēju pacientiem saņemt palīdzību jebkurā laikā. 1898. gadā izveidoja pirmo rentgena kabinetu Latvijā. 1899. gadā par slimnīcas direktoru un galveno ārstu kļuva Dr. med. Rūdolfs Hērvāgens. 1900. gadā veica pirmo kuņģa vēža operāciju Latvijā. Uzceļot divus jaunus korpusus, terapijas un ķirurģiskā nodaļas paplašināja attiecīgi par 40 un 38 vietām. 1901. gadā slimnīcas vadību pārņēma Dr. med. Kārlis Deibners. 1902. gadā atvēra specializēto ādas un venerisko slimību nodaļu. Dzemdību nodaļā izveidoja Vecmāšu skolu ar mācību maksu 150 rubļu apmērā. Mācības sāka septiņas audzēknes.
1903. gadā uzcēla trīs mūra paviljonus ķirurģijas nodaļai (papildu 67 vietas) un ginekoloģijas nodaļai (papildu 71 vieta). Atsevišķas telpas (60 vietas) izveidoja ādas un venerisko slimnieku ārstēšanai. Šajā laikā izplatītākās veneriskās slimības bija sifiliss, gonoreja, veneriskās čūlas. 1904. gadā atvēra bezmaksas dzemdību poliklīniku grūtniecēm, nodibināja Rīgas Ātrās mediciniskās palīdzības staciju, apgādātu ar zirgu pajūgiem slimnieku transportēšanai. 1907. gadā pabeidza galvenās pārvaldes ēkas celtniecību, kuras augšstāvā ierīkoja dzīvokļus. Uzcēla arī noliktavu slimnieku mantu uzglabāšanai. Uzsāka trīsstāvu ambulances ēkas celtniecību. Slimnīcā vienlaikus varēja ārstēties jau 782 slimnieki. No tām 71 vieta bija paredzēta turīgākajiem pilsoņiem vienvietīgajās un divvietīgajās palātās. 1909. gadā slimnīcā veica pirmo totālo gastrektomiju. Šajā gadā pabeidza ambulances celtniecību un jaunas telpas aptiekai. Holeras slimniekiem tika uzcelta otrā baraka.
Rīgas pilsētas 1. slimnīca
labot šo sadaļu1910. gadā slimnīca ieguva Rīgas pilsētas 1. slimnīcas nosaukumu, jo Pārdaugavā sāka Rīgas pilsētas 2. slimnīcas celtniecību. Pirmajā pasaules kara apstākļos 1915. gadā 60 vietas rezervēja karavīriem. Šajā laikā slēdza Vecmāšu skolu. 1919. gadā LSPR varas iestādes apcietināja vairākus slimnīcas darbiniekus, nošāva slimnīcas direktoru Kārli Deibneru un ārstu Edgaru Meiju. Par slimnīcas galveno ārstu un direktoru iecēla ginekologu Ernestu Putniņu. Ambulancē atcēla ārstniecības maksu, atjaunoja Vecmāšu skolu. 1920. gadā slimnīca kļuva par Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes klīnisko bāzi, sākās studentu apmācība. 1922. gadā nodibināja specializēto uroloģijas nodaļu, ierīkoja kabinetus elektrokardiogrāfijai, zarnu skalošanai u.c. Izveidoja Oftalmoloģijas klīniku. Jaunas telpas ieguva dermatoveneroloģijas nodaļa. 1923. gadā atvēra specializēto acu slimību nodaļu ar sešām vietām. 1926. gadā atklāja specializēto ausu, kakla un deguna slimību nodaļu ar 14 vietām. Līdz 24 vietām paplašināja acu slimību nodaļu. Atklāja tuberkulozes nodaļu, kurā vienlaicīgi varēja ārstēties 150 slimnieki. 1927. gadā Pāvils Mucenieks veica pirmo torakoplastikas operāciju Latvijā. Slimnīca iegādājās pirmo automašīnu ātrās palīdzības sniegšanai. 1928. gadā par slimnīcas direktoru un galveno ārstu sāka strādāt Dr. med. Kārlis Ādamsons. Tā kā bija radusies nepieciešamība paplašināt Medicīnas fakultāti, uz Rīgas pilsētas 2. slimnīcu Pārdaugavā pakāpeniski pārcēla ķirurģijas, terapijas, iekšķīgo slimību, ginekoloģijas, nervu slimību, patoloģiskās anatomijas klīnikas. Slimnīcā ārstniecisko un apmācību darbu kopā turpināja dermatoveneroloģijas un oftalmoloģijas klīnikas, izveidoja otorinolaringoloģijas klīniku. 1932. gadā sāka praktizēt tiešās asinspārliešanas procedūras. Turpmāko piecu gadu laikā 245 gadījumos asinis pārlēja no cilvēka cilvēkam. 1934. gadā slimnīcas vadību pārņēma internists, divu valsts prezidentu - Gustava Zemgala un Kārļa Ulmaņa ārsts Arturs Eicens. Kārlis Balodis veica pirmo radzenes pārstādīšanu Latvijā. 1935. gadā slimnīcā strādāja 515 darbinieki (42 ārsti un viens zobārsts, 11 feldšeri, 3 vecmātes, 8 farmaceiti, 55 žēlsirdīgās māsas, 110 slimo kopēji). Zoba izraušana maksāja 2 Ls, apendektomija - 40, cirkšņa trūces operācija - 45, kuņģa rezekcija - 45, krūšu rentgens - 3, cukura noteikšana asinīs - 5, urīna analīze - 2 Ls. 1937. gadā atklāja nervu slimību nodaļas ēku ar 104 vietām, tās vadītājs no 1939. gada bija Arnolds Vēverbrants. Slimnīcā šajā laikā bija 973 gultasvietas. 1938. gadā slimnīcā bija jau 1001 gultasvieta. Apstiprinātā ārstēšanās maksa bija 3-5 Ls diennaktī. 1939. gadā par slimnīcas direktoru un galveno ārstu tika iecelts Kārlis Vanadziņš. Vecmāšu skolā sāka apmācīt arī medicīnas māsas, tādējādi skola kļuva par Māsu un vecmāšu skolu. Vairāki vācbaltiešu speciālisti repatriējās uz Vāciju.
1940. gadā slimnīcas vadību pārņēma ārsts internists Roberts Šiliņš. Ambulanci atdalīja no slimnīcas un pārdēvēja par Rīgas 1. poliklīniku. Ārstēšanās maksa tika paaugstināta līdz 5,5 Ls dienā vispārējā klasē, pirmajā klasē bija jāpiemaksā 5 Ls, otrajā - 2,5 Ls. Izmaksas lielākoties sedza slimokase vai pašvaldības. Sāka projektēt jaunu dzemdību nodaļu. No Sarkanā Krusta slimnīcas uz Rīgas 1. slimnīcu pārcēla hospitālās ķirurģijas klīniku, no 2. slimnīcas - nervu slimību, hospitālās terapijas, vēlāk arī dzemdniecību un ginekoloģijas klīniku. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā apcietināja un izsūtīja vairākus slimnīcas darbiniekus. Pilsētā, ienākot vācu armijai, tika nošauts ārsts I. Bēniņš; Būhenvaldes nāves nometnē gāja bojā profesors Vladimirs Mincs. Slimnīcā samazināja iedzīvotāju ārstēšanu, jo pirmajā vietā bija vācu karavīru aprūpe. Ievainoto ārstēšanai slimnīcā nodibināja neiroķirurģijas nodaļu, likvidēja Ātrās medicīniskās palīdzības staciju. 1942. gadā slimnīcu sāka vadīt Jūlijs Vītoliņš. Karalaika apstākļos slimnīcā strādāja 1234 cilvēki (60 ārsti un zobārsts, 123 žēlsirdīgās māsas, 10 vecmātes, 31 sanitārs, 8 masieri, 602 slimo kopējas, 42 kancelejas darbinieki).
Rīgas pilsētas 1. klīniskā (ātrās medicīniskās palīdzības) slimnīca
labot šo sadaļuLatvijas PSR laikā 1944. gada rudenī to nosauca par Rīgas pilsētas 1. klīniskā slimnīcu, slimnīcas galvenais ārsts līdz 1948. gadam bija Roberts Šiliņš. 1955. gadā Nikolajs Skuja ieviesa augšējā gremošanas trakta ezofagogastroduodenoskopiju (EGDS). 1959. gada 7. maijā tika veikta pasaulē pirmā elektrohidrauliskā litotripsija. To veica Viktors Goldbergs un Leo Roze. 1966. gadā Vilis Purmalis ieviesa holangioskopijas metodi. No 1970. gada to pārdēvēja par Rīgas pilsētas 1. klīnisko ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcu, kurai 1976. gadā piešķīra Nikolaja Burdenko vārdu. 1975. gadā Ģertrūde Eniņa ieviesa smadzeņu asinsvadu ehopulsogrāfijas metodi.
Rīgas 1. slimnīca
labot šo sadaļu1999. gadā slimnīca atguva vēsturisko Rīgas 1. slimnīcas nosaukumu. 2001. gadā pirmo reizi Baltijā stomas slimniekam tika ievietots mākslīgais taisnās zarnas sfinkteris. To veica Andrejs Pavārs un Jevgēnijs Maslobojevs. 2006. gadā Endoskopijas nodaļā tika uzsākta bezvadu jeb kapsulas endoskopija (Sabri Abdulmassihs). ERAF projekta ietvaros pēc arhitektes Olitas Upacieres projekta tika pabeigta slimnīcas Uzņemšanas nodaļas renovācija. 2007. gadā ieviesta bariartriskās ķirurģijas metode vispārējas adipozitātes ārstēšanai (Juris Žarinovs). 2008. gadā Neiroloģijas nodaļā darbību uzsāka insulta vienība.
2009. gadā pēc Veselības ministrijas reorganizācijas lēmuma, Rīgas 1. slimnīcā tika likvidēta diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa, un kopš tā laika slimnīca piedāvā tikai ambulatoru, dienas stacionāra palīdzību un diagnostiku.[2][3][4]
No 2006. līdz 2016. gadam Rīgas dome ar ERAF finansiālu atbalstu veica 1. slimnīcas Uzņemšanas nodaļas (2006) un 17. korpusa (2012) renovāciju ar oftalmoloģijas un otolaringoloģijas stacionāra nodaļu izveidi un "Bruņinieku" poliklīnikas izveidi 1. korpusā. 2013. gada oktobrī atklāja rekonstruēto 23. korpusu jeb „Šarlotes” poliklīniku. 2014. gada sākumā pabeidza 22. korpusa renovāciju, iekārtojot ģimenes ārstu prakses un Arodveselības nodaļu. 2014. gadā 8. korpusā atklāja operāciju bloku ar sešām operāciju zālēm, intensīvās terapijas nodaļa un sterilizācijas bloku. 2016. gadā atklāja atjaunoto vēsturiskās Rīgas 1. slimnīcas administratīvās ēkas fasādi Bruņinieku ielā 5.[5]
Nosaukumi
labot šo sadaļu- 1803. - Rīgas trūcīgo (jeb nabagu) slimnīca
- 1887. - Rīgas pilsētas slimnīca (Stadtkrankenhaus zu Riga)
- 1910. - Rīgas pilsētas 1. slimnīca
- 1944. - Rīgas pilsētas 1. klīniskā slimnīca
- 1949. - Rīgas pilsētas 1. apvienotā klīniskā slimnīca
- 1970. - Rīgas pilsētas 1. klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca
- 1976. - Nikolaja Burdenko Rīgas pilsētas 1. klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca
- 1990. - Rīgas pilsētas klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca
- 1999. - Rīgas Pašvaldības BO SIA "Rīgas 1. slimnīca"
- 2004. - Rīgas Pašvaldības SIA "Rīgas 1. slimnīca"
- 2016. - SIA "Rīgas 1. slimnīca"
Nodaļas
labot šo sadaļu- Ambulatorā daļa
- Bruņinieku poliklīnika (1. korpuss)
- Šarlotes poliklīnika (23. korpuss)
- Zobārstniecības nodaļa (23. korpuss)
- Arodveselības nodaļa (22. korpuss)
- Funkcionālās diagnostikas nodaļa (13. korpuss)
- Rehabilitācijas klīnika (14A korpuss)
- Kardioloģijas un internās medicīnas klīnika (KIMK)
- 5.nodaļa (Internā medicīna)
- 6.nodaļa (neiroloģija)
- 9.nodaļa (kardioloģija, internā medicīna)
- Ķirurģijas klīnika
- 3.nodaļa (LOR)
- 4.nodaļa (oftalmoloģija)
- 7.nodaļa (ķirurģija, gastroentoroloģija)
- 8.nodaļa (uroloģija, proktoloģija)
- 10.nodaļa (ginekoloģija)
- 11.nodaļa (neiroķirurģija, traumatoloģija)
- 12.nodaļa (ķirurģija, gastroentoroloģija)
- 13.nodaļa (ķirurģija)
- Stomu aprūpes kabinets (14. korpuss)
- Endoskopijas nodaļa
- Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un sāpju klīnika (AITS K)
- Dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību klīnika (DSTS) (16. korpuss)
- Diagnostiskās radioloģijas klīnika
- Īslaicīgas sociālās aprūpes centrs (ĪSA) (17. korpuss)[6]
Organizācija
labot šo sadaļuValde[7]
labot šo sadaļu- Natālija Zlobina - valdes priekšsēdētāja
- Ilze Aleksandroviča - valdes locekle
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «r1s_zinojuma_kopsavilkums.pdf».
- ↑ «Rīgas 1.slimnīcā grib panākt stacionāra un «ātrās palīdzības» atjaunošanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-22.
- ↑ «1.slimnīca vairs nesniegs neatliekamo palīdzību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-22.
- ↑ «Rīgas 1. slimnīcā gaidāmi jurģi». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-22.
- ↑ slimnica_admin. «Vēsture». Rīgas 1. slimnīca (latviešu), 2015-10-29. Skatīts: 2023-02-14.
- ↑ «administrativas_strukturas_shema_1.pdf».
- ↑ iveta.medne. «Valde». Rīgas 1. slimnīca (latviešu), 2021-09-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-02-14. Skatīts: 2023-02-14.