Brūce (latīņu: vulnus) ir ādas, gļotādas vai dziļāk esošo audu un iekšējo orgānu veseluma mehānisks bojājums ar vienlaikus bojātiem ārējiem apvalkiem.[1]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Brūces izšķir pēc to iemesla, audu bojājuma rakstura utt.[1]

Pēc bojājuma iemesla:

  • operācijas (aseptiskas) brūces, kas veidojas pēc ķirurģiskas operācijas, kura veikta aseptiskos apstākļos;
  • nejaušas brūces (vienmēr inficētas);
  • cīņas brūces.

Pēc bojājuma rakstura attiecībā no traumatiska aģenta veida:

  • griezta brūce (vulnus incisum);
  • durta brūce (vulnus punctum);
  • cirsta brūce (vulnus caecum);
  • sista brūce (vulnus contusum);
  • sašķaidīta brūce (vulnus conguassatum);
  • plēsta brūce (vulnus laceratum);
  • kosta brūce (vulnus morsum);
  • šauta brūce (vulnus sclopetarium);
  • saindēta brūce (vulnus venenatum);
  • jaukta brūce (vulnus mixtum).

Pēc inficēšanās:

  • aseptiskas brūces (ir tikai operatīvas);
  • inficētas brūces (visas nejaušas brūces);
  • strutainas brūces (brūces, kurās jau sākas iekaisums).

Attiecībā pret ķermeņa dobumiem:

  • caurspiedošas brūces (krūšu, vēdera, galvaskausa, locītavas dobumā u.c.);
  • necaurspiedošas brūces (bojājums ierobežots ar dobuma sienu).

Attiecībā uz iedarbības faktoru:

  • nekomplicētas jeb nesarežģītas brūces (bojājums ierobežots tikai ar mehānisku audu bojājumu);
  • komplicētas jeb sarežģītas brūces (izņemot mehānisku, citu faktoru pievienošanās: indes, radioaktīvo vielu, infekciju, apdeguma vai apsaldējuma).
  1. 1,0 1,1 Гостищев В. К. Общая хирургия: Учеб. - М.: ГЭОТАР-МЕД, 2002. - 608 с.: ил. - (Серия XXI век) ISBN 5-9231-0176-9