1875. gads
gads
(Pāradresēts no 1875)
- Šis raksts ir par 1875. gadu. Par citām jēdziena 1875 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1875. (MDCCCLXXV) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Gregora kalendārs | 1875 MDCCCLXXV |
| Ab urbe condita | 2628 |
| Armēņu kalendārs | 1324 ԹՎ ՌՅԻԴ |
| Asīriešu kalendārs | 6625 |
| Bahá'í kalendārs | 31—32 |
| Bengāliešu kalendārs | 1282 |
| Berberu kalendārs | 2825 |
| Budistu kalendārs | 2419 |
| Burmiešu kalendārs | 1237 |
| Bizantiešu kalendārs | 7383—7384 |
| Ķīniešu kalendārs | 甲戌年 (Koka suns) 4571 vai 4511 — līdz — 乙亥年 (Koka cūka) 4572 vai 4512 |
| Koptu kalendārs | 1591—1592 |
| Etiopu kalendārs | 1867—1868 |
| Ebreju kalendārs | 5635—5636 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1931—1932 |
| - Shaka Samvat | 1797—1798 |
| - Kali Juga | 4976—4977 |
| Holocēna kalendārs | 11875 |
| Igbo kalendārs | 875—876 |
| Irānas kalendārs | 1253—1254 |
| Islāma kalendārs | 1291—1292 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
| Korejas kalendārs | 4208 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 1. janvāris — par Dānijas, Grenlandes un Fēru Salu oficiālo valūtu kļuva Dānijas krona.
- 17. janvāris — atklāts Stambulas Tünel (pazemes dzelzceļš), kas bija otrais pasaulē un pirmais kontinentālajā Eiropā.
MartsLabot
- 3. marts — pirmoreiz organizēta hokeja spēle telpās Monreālā, Kanādā, šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja dzimšanas dienu.
MaijsLabot
- 20. maijs — dibināta Svaru un mēru starptautiskais birojs (BIMP).
Nezināms datumsLabot
- Dibināts Anglijas Premjerlīgas futbola klubs Blackburn Rovers FC.
DzimušiLabot
- 7. janvāris — Gustavs Flatovs (Gustav Flatow), vācu sporta vingrotājs, divu zelta medaļu ieguvējs olimpiskajās spēlēs (miris 1945.)
- 10. janvāris — Isajs Šurs (Issai Schur), vācu matemātiķis (miris 1941.)
- 14. janvāris — Alberts Šveicers (Albert Schweitzer), misionārs un teologs (miris 1965.)
- 15. janvāris — Tomass Bērks (Thomas Burke), amerikāņu spirnteris, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs vieglatlētikā (miris 1929.)
- 20. janvāris — Henriks Šēbergs (Henrik Sjöberg), zviedru vieglatlēts un vingrotājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (miris 1905.)
- 21. janvāris — Alfrēds Flečers (Alfred Fletcher), vācu virsnieks (miris 1959.)
- 22. janvāris — Deivids Vorks Grifits (David Wark Griffith), amerikāņu kinorežisors (miris 1948.)
- 4. marts — Mihājs Kāroji (Károlyi Mihály), Ungārijas prezidents (miris 1955.)
- 7. marts — Moriss Ravēls (Maurice Ravel), franču komponists (miris 1937.)
- 8. marts — Franko Alfāno (Franco Alfano), itāļu komponists (miris 1954.)
- 30. marts — Toms Ksenakis (Θωμάς Ξενάκης), grieķu vingrotājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris 1942.)
- 15. aprīlis :
- Emīls Dirkems (Émile Durkheim), Francijas sociologs (miris 1917.)
- Frīdrihs Vesmanis, latviešu jurists un politiķis (miris 1941.)
- 7. maijs — Viljams Hoits (William Hoyt), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions kārtslēkšanā 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (miris 1954.)
- 24. maijs — Roberts Garets (Robert Garrett), amerikāņu vieglatlēts, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1961.)
- 30. maijs — Džovanni Džentile (Giovanni Gentile), itāļu filozofs (miris 1944.)
- 6. jūnijs — Tomass Manns (Thomas Mann), vācu rakstnieks (miris 1955.)
- 9. jūnijs — Henrijs Deils (Henry Hallett Dale), angļu farmakologs (miris 1965.)
- 13. jūnijs — Pauls Neimans (Paul Neumann), austriešu peldētājs un ārsts, olimpiskais čempions peldēšanā (miris 1932.)
- 26. jūlijs :
- Kārlis Gustavs Jungs (Carl Gustav Jung), Šveices psihiatrs un filozofs (miris 1961.)
- Antonio Mačado (Antonio Machado), spāņu dzejnieks un esejists (miris 1939.)
- 14. augusts (j.s., pēc v.s. 2. augustā) — Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Валерианович Добужинский), krievu grafiķis, gleznotājs (miris 1957.)
- 1. septembris — Edgars Raiss Barouzs (Edgar Rice Burroughs), amerikāņu rakstnieks (miris 1950.)
- 3. septembris — Ferdinands Porše (Ferdinand Porsche), vācu automobiļu konstruktors (miris 1951.)
- 13. septembris — Vilhelms Ķuze, latviešu uzņēmējs (miris 1941.)
- 17. septembris — Herberts Džemisons, amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1938.)
- 20. septembris — Matiass Ercbergers (Matthias Erzberger), vācu politiķis (miris 1921.)
- 22. septembris (j.s., pēc v.s. 10. septembrī) — Mikalojus Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), lietuviešu mākslinieks un komponists (miris 1911.)
- 29. septembris — Kristaps Koškins, latviešu aktieris, režisors un teātra darbinieks (miris 1931.)
- 12. oktobris — Alisters Kraulijs (Aleister Crowley), britu okultists, rakstnieks, alpīnists (miris 1947.)
- 3. novembris - Emīls Dārziņš, latviešu komponists (miris 1910.)
- 19. novembris (j.s., pēc v.s. 7. novembrī) — Mihails Kaļiņins (Михаил Иванович Калинин), padomju politiķis (miris 1946.)
- 4. decembris — Rainers Marija Rilke (Rainer Maria Rilke), Austrijas rakstnieks (miris 1926.)
- 12. decembris — Gerds fon Rundštets (Gerd von Rundstedt), vācu ģenerāldfeldmaršals (miris 1953.)
- 18. decembris — Anrī Kallo (Henri Callot), franču paukotājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvēhs (miris 1956.)
MirušiLabot
- 17. februāris:
- Frīdrihs Vilhelms Argelanders (Friedrich Wilhelm Argelander), vācu astronoms (dzimis 1799.)
- Kronvaldu Atis, latviešu publicists, valodnieks, pedagogs (dzimis 1837.)
- 22. februāris - Žans Batists Kamils Koro (Jean-Baptiste Camille Corot), franču gleznotājs (dzimis 1796.)
- 3. jūnijs — Žoržs Bizē (Georges Bizet), franču komponists (dzimis 1838.)
- 29. jūnijs — Ferdinands I Habsburgs (Ferdinand I.), Austrijas imperators (dzimis 1793.)
- 31. jūlijs — Endrū Džonsons (Andrew Johnson), 17. ASV prezidents (dzimis 1808.)
- 4. augusts — Hanss Kristians Andersens (Hans Christian Andersen), dāņu rakstnieks (dzimis 1805.)
- 28. septembris — Aleksejs Tolstojs (Алексей Константинович Толстой), krievu rakstnieks (dzimis 1817.)
- 16. oktobris — Čārlzs Vitstons (Charles Wheatstone), angļu fiziķis (dzimis 1802.)
KalendārsLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1875 |