Nikolajs Skuja

Nikolajs Skuja (1913—2012) bija latviešu ārsts gastroenterologs, endoskopijas aizsācējs Latvijā. Rīgas Medicīnas institūta (RMI) profesors.

Nikolajs Skuja Personīgā informācija Dzimis 1913. gada 5. oktobrī Zālītes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 2012. gada 16. oktobrī (99 gadi) Dzīves vieta Rīga Tautība latvietis Dzīvesbiedre Velta Toma (1938), Irēna Briede (1948) Bērni Vidaga (1948), Jana (1949) un Linards Skuja (1952)

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Darba vietas Latvijas Universitāte, Rīgas Medicīnas institūts, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Alma mater Latvijas Universitāte Pasniedzēji Kristaps Rudzītis Studenti Mārcis Leja, Valdis Pīrāgs Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (1995), Atzinības krusts (2005)

Dzīves gājums

Dzimis 1913. gada 5. oktobrī Zālītes pagastā skolotāja Aleksandra Skujas un viņa sievas Olgas ģimenē. Mācījās Cēsu Valsts vidusskolā, studēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1936). 1938. gadā apprecējās ar dzejnieci Veltu Tomu un 1941. gada martā tika pieņemts darbā Latvijas Universitātes 2. Iekšķīgo slimību katedrā. Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā universitātes vadība viņu nosūtīja apgūt moderno gastroskopiju uz Berlīnes Humbolta universitātes Charite klīniku pie profesora Heinca Kalka. 1944. gadā viņu iesauca Latviešu leģiona 19. divīzijā kā kara ārstu, un līdz pat kara beigām viņš strādāja Kurzemes cietokšņa Kuldīgas un Irlavas kara hospitāļos. Pēc kara beigām N. Skuja nokļuva tā sauktajā "filtrācijas nometnē" Tulā.

1946. gada vasarā Nikolaju Skuju atbrīvoja no apcietinājuma, un viņš drīkstēja atgriezties dzimtenē un strādāt par asistentu LU Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību propedeitikas katedrā. 1953. gadā N. Skuja aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju “Funkcionālās un morfoloģiskās pārmaiņas pie divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības”, tomēr tikai 1959. gadā viņu 45 gadu vecumā ievēlēja par katedras docentu un norīkoja strādāt Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. 1967. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju “Hroniskā holecistīta patoģenēze un agrīnā diagnoze”. 1968. gadā N. Skuju ievēlēja par Rīgas Medicīnas institūta Terapijas katedras profesoru un iecēla par P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Gastroenteroloģijas un dietoloģijas centra (GEDC) vadītāju. 1988. gadā viņam piešķīra LPSR Nopelniem bagātā ārsta nosaukumu. Līdz pat 81 gada vecumam 1995. gadā Nikolajs Skuja pildīja profesora darba pienākumus Latvijas Medicīnas akadēmijā, pēc tam kā emeritētais profesors turpināja piedalīties Stradiņa slimnīcas klīniskajā darbā līdz pat 2008. gadam, kas uzskatāms par savdabīgu rekordu Latvijas medicīnas vēsturē.

Miris 2012. gada 16. oktobrī Rīgā.

Darbi

• "Hroniskas žults ceļu saslimšanas: patoģenēze un laboratoriska diagnostika" (1972),
• "Holangio–duodeno–pankreātiskās zonas slimības" (1981),
• "Aizkuņģa dziedzera slimības (1986),
• "Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija" (kopā ar Anatoliju Danilānu un Guntu Geldneri, 1999).

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas Gastroenterologu asociācijas goda prezidents (1989)
• Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990),
• Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (1995),
• Kristapa Rudzīša balva (2001),
• Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs (2003),
• Atzinības krusts, 2. šķira (2005),
• Latvijas Republikas Veselības ministrijas gada balva (2008).