Atvērt galveno izvēlni
Viljama Hogārta gravīra "Džina šķērsiela", kas attēlo pārmērīgas džina lietošanas sekas

Alkoholisms ir slimīga tieksme, kurai raksturīga bieža un nekontrolējama alkohola lietošana. Alkoholisma gadījumā alkoholiskos dzērienus cilvēks lieto, neskatoties uz veselības problēmām vai arī nepatīkamām sociālajām sekām.

Alkoholismam raksturīgi divi veidi: pārmērīgi bieža alkohola lietošana (psiholoģiskais pieradums jeb psiholoģiskā atkarība) un pēc tam sekojošā fiziskā atkarība no alkohola (narkomānijas forma). Alkoholisma attīstība ir ļoti atkarīga no vecuma, kurā alkoholu sāk lietot (jaunākiem cilvēkiem risks ir būtiski lielāks), alkohola apjoma un no tā, cik bieži alkohols tiek patērēts, kā arī no dažiem individuāliem faktoriem un organisma īpatnībām. Dažiem cilvēkiem ar alkoholismu saslimt ir lielāks risks, jo tas ir atkarīgs no sociālās vides, garīgās veselības stāvokļa un stresa. Alkoholisms var būt arī iedzimts, ja māte grūtniecības laikā lieto alkoholu.

Medicīniskā definīcijaLabot

ASV medicīnas žurnāls (angļu: Journal of American Medical Association) alkoholismu definē kā "hronisku slimību, kuru raksturo pārlieku liela alkohola lietošana, atkarība no alkohola un alkohola lietošana neskatoties uz tā izraisītajām sekām un traucētu domāšanu."

DSM-IV (standarta diagnoze psihiatrijā un filozofijā) alkohola lietošanu definē kā tā atkārtotu lietošanu, neskatoties uz tās nelabvēlīgajām sekām.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot