Ādolfs fon Bergmanis

Ādolfs fon Bergmanis; Adolf von Bergmann
ap 1910. gadu
Personīgā informācija
Dzimis	1855. gada 23. maijā ; Petrozavodska, Krievija
Miris	1922. gada 24. maijā (67 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	Vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	medicīna
Darba vietas	Rīgas pilsētas slimnīca
Alma mater	Tērbatas universitāte
Studenti	Pauls Klemms

Kārlis Ādolfs fon Bergmanis (vācu: Karl Adolf von Bergmann, 1855-1922) bija vācbaltiešu ķirurgs, Rīgas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļas virsārsts (1883), Rīgas domnieks (1890-1893 un 1901-1917). Rīgas goda pilsonis (1920). Veicis pirmo radikālo kuņģa vēža operāciju Latvijā.

Starptautiski pazīstams ar lepras pētījumiem, pierādīja, ka tā ir lipīga slimība (1891). Nodibināja un vadīja Rīgas leprozoriju (mūsdienās - Latvijas Infektoloģijas centrs).^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1855. gada 23. maijā Petrozavodskas lielgabalu lietuves ārsta Ādolfa fon Bergmaņa un viņa sievas Evas, dzimušas Štrauhas, ģimenē. Mācījās Vīlandes skolā, beidza Vidzemes guberņas ģimnāziju (1873). Studēja Tērbatas universitātes medicīnas fakultātē (1873-1880), līdztekus bija universitātes Acu klīnikas asistenta vietnieks, asistents (1878-1881), aizstāvēja Dr.med. disertāciju (1881). Papildinājās Vircburgas, Halles, Štrāsburgas, Parīzes un Vīnes klīnikās (1881-1882).

Pēc atgriešanās Rīgā nodibināja savu ārsta un ķirurga privātpraksi (1882). 1883. gadā kļuva par Rīgas pilsētas slimnīcas II. ķirurģijas nodaļas, bet 1890. gadā par I. ķirurģijas nodaļas virsārstu. Viņa vadībā Rīgas pilsētas slimnīca ar augstām aseptikas prasībām kļuva par modernu Eiropas klīniku, kurā izglītoja vairāk kā 20 ārstus speciālistus.^[2] 1890. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas domē. Pēc Bergmaņa ierosinājuma 1890. gada 17. decembrī Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu Dreiliņu muižas mežā celt Rīgas leprozoriju (Lepra-Asyl), kuru atklāja 1891. gada 15. oktobrī (arhitekts Reinholds Šmēlings).^[3] Bija Starptautiskā lepras kongresa goda sekretārs Berlīnē (1897). 1899. gadā viņš kopā ar Eduardu Švarcu izveidoja savu privātklīniku. 1901. gada vēlēšanās viņu no jauna ievēlēja par Rīgas pilsētas domnieku.

Miris 1922. gada 24. maijā Rīgā.

Biedrības

Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība - sekretārs (1886-1887), prezidents (1907-1908), goda loceklis (1920)
Ātrās medicīniskās palīdzības apvienība (Verein schnelle ärztliche Hilfe) - dibinātājs (1907)
Vidzemes ārstu biedrība - prezidents (1907)

Publikācijas un grāmatas

Zur Kontagiosität der Lepra. Breitkopf und Härtel, 1891. - 22 lappuses
Die Lepra. In: Deutsche Chirurgie, 10. sējums, 2. daļa. Adolf von Bergmann, Theodor Billroth, A. Luecke, E. Bergmann, P. Bruns. Enke, 1897. - 112 lappuses
Das Rettungs- und Krankentransportwesen. Vortrag, gehalten am 29. Oktober 1909 in der Gesellschaft für Kommunale Sozialpolitik in Riga. Häcker, 1909. - 17 lappuses
Festschrift für Herrn Dr. Med. Adolf von Bergmann zur Feier seines 30 jährigen Dienstjubiläums. Riga: 1913

Atsauces

↑ «Stradiņa slimnīcas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. februārī. Skatīts: 2018. gada 10. septembrī.
↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
↑ «Mārtiņš Vesperis. Rīgas leprozorija slimnieki 1892. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 13. aprīlī.

[1] «Stradiņa slimnīcas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. februārī. Skatīts: 2018. gada 10. septembrī.

[2] Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[3] «Mārtiņš Vesperis. Rīgas leprozorija slimnieki 1892. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 13. aprīlī.

[1]

[2]

[3]