Krasnogorodska

Krasnogorodska (krievu: Красногоро́дск) ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas. Tas atrodas Zilupes upes krastā, 110 km uz dienvidiem no Pleskavas.

Krasnogorodska
Krasnogorodskas pilskalns
Krasnogorodskas pilskalns
Ģerbonis: Krasnogorodska
Ģerbonis
Location of Krasnogorodska
Krasnogorodska (Pleskavas apgabals)
Krasnogorodska
Krasnogorodska
Koordinātas: 56°49′44″N 28°16′51″E / 56.82889°N 28.28083°E / 56.82889; 28.28083Koordinātas: 56°49′44″N 28°16′51″E / 56.82889°N 28.28083°E / 56.82889; 28.28083
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Pleskavas apgabals
Rajons Krasnogorodskas rajons
Dibināta 1464
Pilsētciemats 1967
Platība
 • Kopējā 8,31 km2
Iedzīvotāji (2020)
 • kopā 3 507
 • blīvums 422/km²
Laika josla Maskavas laiks (UTC+3)
Mājaslapa krasnogorodsk.reg60.ru
Krasnogorodska Vikikrātuvē

VēstureLabot

Kad Livonijas ordenis 1399. gadā uzcēla Ludzas pili, Pleskavas kņaziste 1463. gadā uzcēla "Skaisto cietoksni" (Красный Городец), kuru nocietināja Livonijas—Maskavijas kara laikā 1481. gadā. 1501. gadā Livonijas mestrs Valters fon Pletenbergs cietoksni noposīja, bet kopš 1510. gada Krasnijas cietoksni pakļāva Maskavija. Livonijas kara laikā to ieņēma Stefana Batorija karaspēks, bet pēc Jamas Zapoļskas miera līguma to atdeva Krievijas caristei. No 1634. līdz 1667. gadam Krasnogorodska atkal bija Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā.

Pēc Lielā Ziemeļu kara Krasnijas cietoksnis zaudēja savu nozīmi. Līdz 19. gadsimta beigām miestā dzīvoja Krāsnas igauņi (igauņu: Kraasna maarahvas). 19. un 20. gadsimta mijā ekspedīciju pie Krāsnas igauņiem veica pētnieks Oskars Kallass (Oskar Kallas), kas uzrakstīja grāmatu Kraasna maarahvas.

Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 6. jūlija līdz 1944. gada 21. jūlijam Krasnogorodska atradās Vācijas okupācijā, tās apkaimē cīnījās latviešu leģiona 15. divīzija.

Ārējās saitesLabot