Izborska
Izborska (krievu: Изборск; igauņu: Irboska; vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste[1]) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems. Slavena ar savu cietoksni un senajiem akmens krustiem.
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmo reizi Izborska pieminēta Nestora hronikas tekstā sakarā ar 862. gada notikumiem, kad Izborskas pilskalnā (Īsburgā)[nepieciešama atsauce] esot apmeties varjagu vadonis Truvors (zviedru: thru varing — "uzticamā karadraudze"). Leģendārais Truvors apbedīts Izborskā un uz viņa kapa atrodams liels akmens krusts cilvēka augumā no aptuveni 14. gadsimta. Arheoloģiskie izrakumi savukārt liecina par kriviču cilts apmetni t.s. Truvora pilskalnā līdz 13. gadsimtam, kuru aptvērušas zemes un koka aizsargsienas (Седов, 1975; Grala, 1991). Izborskas vārds senkrievu hronikā pieminēts 1233. gada notikumu sakarā, kad to esot ieņēmis Zobenbrāļu ordenis.
1240. gadā notika Atskaņu hronikas tekstā aprakstītais Tērbatas bīskapa un Livonijas ordeņa karaspēka karagājiens un Izborsku un Pleskavu, kad pils tika ieņemta un tās aizstāvji nogalināti. 1269. gadā Livonijas karaspēks uzbruka Izborskas cietoksnim un to nodedzināja, pēc tam iebrucēji aplenca Pleskavu. Pēc miera līguma parakstīšanas Izborsku atkal atdeva Novgorodas pakļautībā. 1303. gadā tika uzcelts jauns cietoksnis tagadējā vietā. 1330. gadā koka nocietinājumi papildināti ar mūra torni, kas nodēvēts par "Lukovka" ("sīpoliņš"). Vēlāk uzcelti vēl septiņi mūra torņi (arī Tālavas tornis) un tie savienoti ar akmeņu aizsargsienu. Cietoksnis esot izturējis atkārtotus Livonijas ordeņa karaspēka aplenkumus (1341., 1349., 1368. and 1480. gadā). 1349. gadā uzcelta Nikoļskas baznīca.
1501. gadā Livonijas mestrs Valters fon Pletenbergs pēc uzvaras Sericas kaujā ieņēma Izborskas cietoksni. 1510. gadā Pleskavas valsts tika pievienota Maskavijai, pēc tam Izborskas kremļa iekšpusē uzcelta Kristus Dzimšanas baznīca. 1581. gadā Livonijas kara laikā Izborskas kremli ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks, tomēr to atstāja Krievijai pēc Jamzapoļskas miera līguma. 1708. gadā Izborska tika iekļauta Ingermanlandes guberņā, ko 1710. gadā pārdēvēja par Pēterburgas guberņu. 1719. gadā tā kļuva par apriņķa pilsētu Pleskavas provincē un pēc Lielā Ziemeļu kara zaudēja savu statēģisko nozīmi.
1920. gadā pēc Igaunijas un Padomju Krievijas miera līguma Izborska (igauņu: Irboska) tika iekļauta Igaunijas sastāvā kā Pečoru (igauņu: Petseri) apriņķa mazpilsēta. 1945. gada janvārī PSRS pievienoja Izborsku Krievijas PFSR teritorijai. 1956. gadā Izborskai atņēma pilsētas statusu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Artūrs Goba. «Oponenti un ienaidnieki». Ziemeļlatvija, 2007. gada 14. decembrī. Skatīts: 2018. gada 6. aprīlī.[novecojusi saite]
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Izborska |