Komieši[1] (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Krievijas Federācijas Komi Republikā un Permas novadā. Komieši runā komiešu valodā ar permiešu un zirjāņu izloksnēm, kā arī krievu valodā, galvenā reliģija ir pareizticība.

Komieši
Visi iedzīvotāji
aptuveni 300 tūkstoši (2021)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Komi Republika, Permas novads
Valodas
komi valoda, krievu valoda
Reliģijas
pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
komieši permieši, udmurti
Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās

1989. gadā Krievijas Federācijā dzīvoja ap 345 tūkstoši komiešu Komi Republikā un aptuveni 152 tūkstoši Permas novadā (agrākajā Komi Permiešu autonomajā apvidū). 2021. gada Krievijas Federācijas tautas skaitīšanā 143 516 iedzīvotāji sevi identificēja kā komieši un 55 786 komi permieši.

Lielākā komiešu kopiena ārpus Krievijas Federācijas dzīvo Ukrainā — 1545 cilvēki (2001).

Komiešu skaits strauji samazinās asimilācijas un dabiskās izzušanas dēļ.

Komieši cēlušies no Kamas upes baseina zemēm, mūsu ēras 1. tūkstošgades pēdējos gadsimtos viņi izplatījās uz ziemeļu virzienā līdz Barenca jūras piekrastei. Vikingu laikos no 9. gadsimta viņu apdzīvoto zemi dēvēja par Bjarmaland (latīņu: Bjarmia). 11. gadsimtā komiešus pakļāva Novgorodas valsts, 14. gadsimta otrajā pusē Permas bīskaps izveidoja komiešu alfabētu kirilicas rakstībā, papildinot ar rūnu zīmēm. Pēc 1472. gada Lielā Perma nonāca Maskavas lielkņazistes ietekmē, bet 1547. gadā to anektēja Krievijas cariste. Līdz 20. gadsimtam viņus dēvēja par zirjāņiem (krievu: серьяне, сирьяне, сыряне, суряне, зиряне, зыряне) un permiešiem.[2]

1921. gadā Krievijas PFSR valdība komiešu apdzīvotajā Arhangeļskas un Vologdas guberņu teritorijā izveidoja Komi-Zirjanu autonomo apgabalu, ko 1936. gadā pārveidoja par Komi APSR. Savukārt komiešu apdzīvotajā Urālu apgabala daļā 1925. gadā izveidoja Komi Permiešu nacionālo apvidu, ko 1977. gadā to pārdēvēja par Komi Permiešu autonomo apvidu. 2004. gadā Komi Permiešu autonomo apvidu likvidēja, izveidojot Permas novadu.

Ārējās saites

labot šo sadaļu