Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Moldovas Gagauzijas autonomo teritoriālo vienību. Samērā lielas gagauzu dzīvo arī Ukrainā, Turcijā un Krievijā.[12]

Gagauzi
Gagauzlar
Gagauzi tautas tērpos
Visi iedzīvotāji
apmēram 240 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Valsts karogs: Moldova Moldova
  ( Gagauzija)
126 010[1]
Valsts karogs: Ukraina Ukraina 31 923[2]
Valsts karogs: Turcija Turcija 15 000[3]
Valsts karogs: Krievija Krievija 13 690[4]
Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija 204[5]
Valsts karogs: Latvija Latvija 91[6]
Valsts karogs: Bulgārija Bulgārija 40[7]
Valsts karogs: Igaunija Igaunija 35[8]
Valsts karogs: Lietuva Lietuva 18[9]
Valsts karogs: Rumānija Rumānija 5[10]
Valodas
Reliģijas
Austrumu Pareizticīgā baznīca[11]
Radnieciskas etniskas grupas
citas trjurku tautas, tostarp turki

Par gagauzu izcelsmi ir pastāvējušas vismaz 20 dažādas teorijas. Pamatā tiek uzskatīts, ka viņi cēlušies no tjurkvalodīgajiem protobulgāriem vai kumāniem. Cita hipotēze gagauzu izcelsmi saista ar turku valodu pārņēmušiem Balkānu bulgāriem.

Gagauzu valoda pieder pie tās pašas tjurku valodu grupas kā azerbaidžāņu valoda, turku valoda un turkmēņu valoda. Gagauzu valoda ir īpaši tuva Balkānu tjurku dialektiem, kuros runā Grieķijā, ziemeļaustrumu Bulgārijā, kā arī Kumanovas un Bitolas apkārtnē Ziemeļmaķedonijā.

Nonākšana Besarābijā

labot šo sadaļu

Pēc 1806.—1812. gada krievu-turku kara Krievijas Impērija anektēja Moldāvijas austrumu daļu līdz Prutas upei un izveidoja Besarābijas guberņu. Lai nodrošinātu savu kontroli pār jauniegūto teritoriju, īpaši tās dienvidu daļu (Budžaku), no tās tika padzīti vairākus gadsimtus šeit dzīvojušie Nogaju turki, kas tika piespiesti pārcelties uz Krimu, Azovu un Stavropoli. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit tika nomitināti tūkstošiem pareizticīgo gagauzu un bulgāru no Osmaņu impērijas pakļautībā esošās Dobrudžas.[13]

Pamatraksts: Gagauzija

Haotiskajā PSRS sabrukuma periodā gagauzu aktīvisti 1989. gadā nobalsoja par autonomas gagauzu republikas izveidošanu. Baidoties no moldāvu nacionālisma, 1991. martā gagauzi nobalsoja par PSRS saglabāšanu un atbalstīja 1991. gada augusta PSRS valsts apvērsuma mēģinājumu, tādējādi vēl vairāk pasliktinot attiecības ar Moldovas valdību.

1991. gada 19. augustā Gagauzijas Republika pasludināja neatkarību. Politiskajai situācijai nostabilizējoties, 1994. gada 23. decembrī Moldovas parlaments pieņēma lēmumu par autonomijas piešķiršanu gagauziem, kā arī, teorētiskā Moldovas un Rumānijas apvienošanās gadījumā, dot tiem iespēju lemt par atdalīšanos no Moldovas. Tika izveidota Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība, kurā oficiālās valodas ir gagauzu, krievu un rumāņu, taču visplašāk lietotā ir krievu valoda.

  1. «2.1.8. Populația pe principalele naționalități (conform datelor recensămintelor populaţiei)» (rumāņu). 41. lpp. Skatīts: 2019. gada 31. jūlijs.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 2. maijs.
  3. «Энциклопедии@Mail.Ru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. oktobris. Skatīts: 2009-01-13.
  4. «Итоги Всероссийской переписи населения 2010 года в отношении демографических и социально-экономических характеристик отдельных национальностей. Приложение 2. Национальный состав населения по субъектам Российской Федерации.» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. decembris. Skatīts: 2019. gada 5. augusts.
  5. «Национальный статистический комитет Республики Беларусь» (baltkrievu). Statistics of Belarus. 4. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. oktobris.
  6. «Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības». pmlp.gov.lv (latviešu). 2021. gada 1. janvāris. Skatīts: 2023. gada 2. maijs.
  7. «Етнически малцинствени общности». nccedi.government.bg (bulgāru). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 7. maijā.
  8. «Enumerated Permanent Residents by Ethnic Nationality and Sex, 31 December 2011». pub.stat.ee. Skatīts: 2019. gada 31. jūlijs.
  9. «Gyventojai pagal skaitlingiausias tautybes». Statistics of Lithuania (lietuviešu). 155. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. janvārī. Skatīts: 2019. gada 31. jūlijs.
  10. «Ultimii găgăuzi din România». Adevărul (rumāņu). 2010. gada 25. jūnijs.
  11. Michael Lipka. «The Gagauz: 'Christian Turks' between two worlds». TRT World, 2022. gada 22. maijs. The Gagauz, a Turkic-Orthodox Christian people, have lived in the Balkans for hundreds of years, managing to preserve their language and culture.
  12. Gagauz
  13. Unrepresented Nations and Peoples Organization. Unrepresented Nations and Peoples Organization: yearbook. Martinus Nijhoff Publishers, 1997. 76. lpp. ISBN 90-411-0439-9.