Kirgīzi
Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji. Ievērojamas kirgīzu minoritātes dzīvo arī Uzbekistānā, Ķīnā, Krievijā un Tadžikistānā.
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ~5-6 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|
 Kazahstāna 23 274 | |
| Valodas | |
| kirgīzu, krievu | |
| Reliģijas | |
|
vairums musulmaņi; budisti | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tivieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri. | |
Lielākoties ir sunnītu musulmaņi, minoritāte ir arī budisti, mūsdienās daži šamanisma kultūras rituāli joprojām tiek praktizēti līdzās islāmam, īpaši Centrālkirgizstānā.
Kopējais kirgīzu skaits ir 5-6 miljoni.
Valoda labot šo sadaļu
Mūsdienu kirgīzu valoda pieder tjurku valodu grupas kirgīzu-kipčaku apakšgrupai. Kirgīzu valoda sastāv no ziemeļu kirgīzu dialekta, dienvidu kirgīzu dialekta, talasas izloksnes un fergānu-kipčaku dialekta.
Rakstība līdz 1928. gadam PSRS un līdz pat mūsdienām Ķīnā, kuras pamatā ir arābu rakstība. No 1928. līdz 1940. gadam PSRS dzīvojošie kirgīzi lietoja latīņu alfabētu. Kopš 1940. gada tika ieviests mūsdienīgs rakstības veids, kura pamatā ir kirilicas alfabēts.
Daži kirgīzi ir krievvalodīgie. Krievu valoda tagadējā Kirgizstānā sāka izplatīties 19. gadsimta vidū, kad Kirgizstānas zemes kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. Kirgizstānā ir saglabājusies izglītība krievu valodā, galvenokārt valsts ziemeļu reģionos. Pēc Kirgizstānas neatkarības iegūšanas agrāko rusifikācijas politiku nomainīja kirgīzu valodas pozīcijas atjaunošanas politika.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |