Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas pilsētas, kurās notikušas modernās olimpiskās spēles. Kopš pirmajām olimpiskajām spēlēm 1896. gadā ir notikušas 25 vasaras olimpiskās spēles 22 pilsētās un 22 ziemas olimpiskās spēles 19 pilsētās. Kara dēļ kopumā ir atceltas trīs vasaras olimpiskās spēles (Berlīne (1916), Helsinki (1940) un Londona (1944)) un divas ziemas olimpiskās spēles (Saporo (1940) un Kortīna d'Ampeco (1944)). 1906. gadā notika neoficiālās vasaras olimpiskās spēles, kuras pašlaik Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) vairs neatzīst.[1] SOK ir izvēlējusies 3 pilsētas, kurās drīzumā notiks olimpiskās spēles — Riodežaneiro (2016. gada vasaras olimpiskās spēles), Phjončhana (2018. gada ziemas olimpiskās spēles) un Tokija (2020. gada vasaras olimpiskās spēles).
Kopumā 2 olimpisko spēļu rīkotājvietas ir tikušas mainītas. 1904. gada vasaras olimpiskās spēles bija paredzēts rīkot ASV pilsētā Čikāgā, taču sakarā ar 1904. gada EXPO izstādi Sentluisā, arī spēles tika pārceltas uz Sentluisu.[2][3] 1908. gada vasaras olimpiskās spēles bija paredzēts rīkot Itālijas galvaspilsētā Romā, taču sakarā ar Vezuva izvirdumu tās tika pārceltas uz Londonu.[4]
7 pilsētas olimpiskās spēles ir uzņēmušas vairākas reizes: Atēnas (1896. gada vasaras olimpiskās spēles, 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles), Parīze (1900. gada vasaras olimpiskās spēles un 1924. gada vasaras olimpiskās spēles), Londona (1908. gada vasaras olimpiskās spēles, 1948. gada vasaras olimpiskās spēles un 2012. gada vasaras olimpiskās spēles), Sanktmorica (1928. gada ziemas olimpiskās spēles un 1948. gada ziemas olimpiskās spēles), Leikplesida (1932. gada ziemas olimpiskās spēles un 1980. gada ziemas olimpiskās spēles), Losandželosa (1932. gada vasaras olimpiskās spēles un 1984. gada vasaras olimpiskās spēles) un Insbruka (1964. gada ziemas olimpiskās spēles un 1976. gada ziemas olimpiskās spēles). Tokija šim sarakstam pievienosies 2020. gadā, jo šajā pilsētā notika 1964. gada vasaras olimpiskās spēles. Turklāt Stokholma rīkoja 1912. gada vasaras olimpiskās spēles un sakarā ar karantīnu rīkoja jāšanas sportu 1956. gada vasaras olimpiskās spēles. Londona ir kļuvusi par pirmo pilsētu, kur olimpiskās spēles ir notikušas 3 reizes. ASV kopumā ir notikušas 8 olimpiskās spēles, vairāk nekā jebkurā citā valstī. 5 olimpiskās spēles ir rīkojusi Francija, savukārt 3 olimpiskās spēles ir notikušas Kanādā, Vācijā, Itālijā, Japānā un Apvienotajā Karalistē.
Lielāka daļa olimpisko spēļu notikušas Eiropas daļā (30 spēles), savukārt 12 spēles notikušas Ziemeļamerikā, 5 — Āzijā un 2 — Okeānijas reģionā. 2016. gada vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro būs pirmās, kas norisināsies Dienvidamerikā. Āfrikas kontinentā nav notikušas nevienas olimpiskās spēles.
Olimpisko spēļu rīkotājpilsētu izvēlas SOK biedri 7 gadus pirms spēļu norises.[5] Pilsētu atlases process ilgst vismaz 2 gadus. Pirmajā posmā jebkura pasaules pilsēta var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par olimpisko spēļu rīkotājpilsētu. Pēc 10 mēnešiem SOK valde izlemj, kuras no kandidātvalstu pilsētām kļūs par potenciālajām spēļu rīkotājpilsētām, pamatojoties uz darba grupas ieteikumiem un recenzētiem pieteikumiem. Otrajā posmā potenciālās rīkotājpilsētas rūpīgi apmeklē vērtēšanas komisija, pēc tam sniedzot īsu galīgo pilsētu sarakstu, kas jāņem vērā atlasei. Tad rīkotājpilsētu izvēlas SOK sesijas balsojumā, SOK locekļu kopsapulcē.[6]
Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas
labot šo sadaļuVasaras olimpiskās spēles
labot šo sadaļu.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Ziemas olimpiskās spēles
labot šo sadaļu.svg){kind=small}
Olimpisko spēļu rīkotājpilsētu kartes
labot šo sadaļuVasaras olimpiskās spēles
labot šo sadaļu.svg)
(1960)
(1988)
(1992)
Ziemas olimpiskās spēles
labot šo sadaļu
Statistika
labot šo sadaļuPilsētas, kur vairākas reizes notikušas gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles
labot šo sadaļu| Pilsēta | Valsts | Kontinents | Vasaras olimpiskās spēles | Ziemas olimpiskās spēles | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Londona | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
Eiropa | 3 (1908, 1948, 2012) | 0 | 3 |
| Parīze | .svg){kind=small} Francija |
Eiropa | 2 (1900, 1924, 2024) | 0 | 3 |
| Losandželosa |  ASV |
Ziemeļamerika | 2 (1932, 1984, 2028) | 0 | 3 |
| Atēnas |  Grieķija |
Eiropa | 3 (1896, 1906, 2004) | 0 | 2 (1) |
| Tokija |  Japāna |
Āzija | 2 (1964, 2020) | 0 | 2 |
| Leikplesida | ASV |
Ziemeļamerika | 0 | 2 (1932, 1980) | 2 |
| Insbruka |  Austrija |
Eiropa | 0 | 2 (1964, 1976) | 2 |
| Sanktmorica |  Šveice |
Eiropa | 0 | 2 (1928, 1948) | 2 |
| Pekina |  Ķīna
|
Āzija | 1 (2008) | 1 (2022) | 2 |
Skaits pa valstīm, kuras rīkojušas olimpiskās spēles
labot šo sadaļu
| Vieta | Valsts | Kontinents | Vasaras olimpiskās spēles | Ziemas olimpiskās spēles | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | ASV |
Ziemeļamerika | 4 (1904, 1932, 1984, 1996, 2028) | 4 (1932, 1960, 1980, 2002) | 9 |
| 2 | Francija |
Eiropa | 2 (1900, 1924, 2024) | 3 (1924, 1968, 1992) | 6 |
| 3 | Japāna |
Āzija | 2 ( |
2 ( |
4 |
| 4 |  Kanāda |
Ziemeļamerika | 1 (1976) | 2 (1988, 2010) | 3 |
| 5= | Apvienotā Karaliste |
Eiropa | 3 (1908, |
- | 3 |
| 5= |  Itālija |
Eiropa | 1 (1960) | 2 ( |
3 |
| 5= |  Vācija |
Eiropa | 2 ( |
1 (1936) | 3 |
| 5= | .svg){kind=small} / Grieķija |
Eiropa | 2 (3) (1896, 1906, 2004) | - | 2 (3) |
| 9= |  Austrālija |
Okeānija | 2 (1956, 2000) | - | 2 |
| 9= | Austrija |
Eiropa | - | 2 (1964, 1976) | 2 |
| 9= |  Dienvidkoreja |
Āzija | 1 (1988) | 1 (2018) | 2 |
| 9= |  PSRS/ Krievija |
Eiropa | 1 (1980) | 1 (2014) | 2 |
| 9= |  Norvēģija |
Eiropa | - | 2 (1952, 1994) | 2 |
| 9= | Šveice |
Eiropa | - | 2 (1928, 1948) | 2 |
| 15= | Ķīna |
Āzija | 1 (2008) | 1 (2022) | 2 |
| 15= |  Beļģija |
Eiropa | 1 (1920) | - | 1 |
| 15= |  Brazīlija |
Dienvidamerika | 1 (2016) | - | 1 |
| 15= | .svg){kind=small} Dienvidslāvija |
Eiropa | - | 1 (1984) | 1 |
| 15= |  Meksika |
Ziemeļamerika | 1 (1968) | - | 1 |
| 15= |  Nīderlande |
Eiropa | 1 (1928) | - | 1 |
| 15= |  Somija |
Eiropa | 1 ( |
- | 1 |
| 15= |  Spānija |
Eiropa | 1 (1992) | - | 1 |
| 15= |  Zviedrija |
Eiropa | 1 (1912) | - | 1 |
Piezīmes
labot šo sadaļu- a Sākotnēji bija paredzēts, ka spēles notiks Čikāgā, bet tās tika pārceltas uz Sentluisu, lai tas sakristu ar 1904. g. EXPO izstādi, kas notika Sentluisā.[2][3]
- b Spēļu rīkošanas laikā tās tika uzskatīts par īstām olimpiskajām spēlēm un tika nosauktas par "Otrām starptautiskajām olimpiskajām spēlēm Atēnās", pašlaik tās SOK vairs neatzīst par tādām un iegūtās medaļas netiek ieskatītas oficiālajā statistikā.
- c Sākotnēji bija paredzēts, ka spēles notiks Roma, bet tās tika pārceltas uz Londonu, sakarā ar 1906. gada Vezuva izvirdumu.[4]
- d Burāšanas sacensības un disciplīnas notika Beļģijas pilsētā Ostendē un Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā.
- e Sakarā ar karantīnu jāšanas disciplīnas notika Stokholmā. Stokholma par jāšanas disciplīnu rīkošanu cīnījās atsevišķi; tai bija sava olimpiskā uguns un formālie ielūgumi, kā arī Stokholma pati rīkoja atklāšanas un noslēguma ceremoniju, tāpat kā visās regulārajās vasaras olimpiskajās spēlēs.[8]
- f PSRS/Krievija ģeogrāfiski atrodas gan Eiropā, gan Āzijā. Tomēr Krievijas Olimpiskā komiteja ir daļa no Eiropas Olimpiskās komitejas. Turklāt Maskava un Soči atrodas Krievijas Eiropas daļā.
- g Jāšanas disciplīnas notika Honkongā.[9] Kaut Honkongā jāšanas sacensības rīkoja atsevišķa Olimpiskā komiteja, tā bija neatņemama daļa no Pekinas olimpiskajām spēlēm; tās netika rīkotas saskaņā ar atsevišķu ielūgumiem, uguni u. c., kā tas bija 1956. gada Stokholmā rīkotajām jāšanas sacensībām. SOK mājaslapā, kā vienīgā 2008. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta bija Pekina[10]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ John E. Findling, Pelle, Kimberly D. Encyclopedia of the Modern Olympic Movement. Greenwood Publishing Group, 2004. 41. lpp. ISBN 978-0-313-32278-5.
- ↑ 2,0 2,1 «St Louis 1904». International Olympic Committee. Skatīts: 2008-07-29.
- ↑ 3,0 3,1 «St. Louis gets Olympic Games; International Committee Sanctions the Change for the World's Fair in 1904» (PDF). The New York Times. 1903-02-12. Skatīts: 2008-07-29.
- ↑ 4,0 4,1 «Rome Games moved to London». realclearsports.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. maijā. Skatīts: 2011. gada 23. janvāris.
- ↑ Group, Taylor Francis. The Europa World Yearbook. Taylor and Francis Group, 2003. 247. lpp. ISBN 978-1-85743-227-5.
- ↑ «Choice of the Host City». olympic.org. International Olympic Committee. Skatīts: 2009-06-04.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Durántez, Conrado (April–May 1997). "The Olympic Movement, a twentieth-century phenomenon" (PDF). Olympic Review XXVI (14): 56–57
- ↑ «Stockholm/Melbourne 1956». Swedish Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-10-09. Skatīts: 2008-08-01.
- ↑ Tim Pile. «Hong Kong saddles up for the Olympics». London : The Daily Telegraph, 2008. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2008-07-29.
- ↑ «2008 Beijing Olympic home page». International Olympic Committee. Skatīts: 2008-05-04.