Grenoble

Grenoble
Grenoble; ; Graçanòbol
	pilsēta
Grenoble
	Grenobles panorāma
; Karogs	; Ģerbonis
	Grenoble
	Koordinātas: 45°12′01″N 5°43′20″E / 45.20028°N 5.72222°EKoordinātas: 45°12′01″N 5°43′20″E / 45.20028°N 5.72222°E
Valsts	Francija
Reģions	Rona-Alpi
Departaments	Izēra
Dibināta	3. gadsimts
Vēsturiskais; nosaukums	Gratianopolis
Administrācija
• Mērs	Eriks Piols
Platība
• pilsēta	18,44 km2
Augstums	213 m
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	157 477
• aglomerācija	437 236
Laika josla	CET (UTC+1)
Pasta indeksi	38000, 38100
Mājaslapa	www.grenoble.fr
	Grenoble Vikikrātuvē

Grenoble (franču: Grenoble, oksitāņu: Graçanòbol, arpitāņu: Grenoblo / Grainóvol) ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā. Dofinē novada vēsturiskais centrs. Mūsdienās ievērojams zinātnes (fizika, datorzinības un matemātika) un ziemas sporta centrs.

Pilsētā atrodas Eiropas Sinhrotronās radiācijas iekārta (European synchrotron radiation facility) — lielākais sinhronotrons Eiropā, Laues-Lanževēna instūts (Institut Laue-Langevin) — viens no ievērojamākajiem pasaules neitronu pētniecības centriem, un vairāki citi pasaules līmeņa zinātnes centri.

Vēsture

3. gadsimtā šajā vietā atradās ķeltu cilts allobrogu apmetne Kularo (Cularo). Pēc 380. gada tā tika nosaukta par Gracianopoli (Gratianopolis) romiešu imperatora Graciāna vārdā. Pēc Rietumromas impērijas izjukšanas Grenoble bija Burgundijas karalistes sastāvā, bet vēlāk nonāca Vjennas grāfu īpašumā. 1084. gadā Grenobles apkārtnē radās kartūziešu ordenis. 1349. gadā Grenoble līdz ar visu Dofinē kļuva par Francijas sastāvdaļu. 1788. gada 7. jūnijā Grenoblē notika sacelšanās pret karaļa varu, jeb t. s. "Dakstiņu diena" (Journée des Tuiles), kuru daži vēsturnieki uzlūko par Lielās Franču revolūcijas sākumu.

Francijas dienvidaustrumu robežas aizsardzībai 19. gadsimtā paplašināja viduslaiku Bastīlijas cietoksni (La Bastille), kas tiek uzskatīts par lielāko nocietinājumu Francijā. Pilsēta izveidojās par lielu Francijas izglītības un pētniecības centru ar trīs universitātēm un vairākiem pētniecības institūtiem. 1968. gadā Grenoblē notika ziemas olimpiskās spēles.

Izglītība

Cilvēki

Grenoblē dzimuši:

Renē Arnū (René Arnoux, 1948) — autobraucējs;
Antuāns Barnavs (Antoine Barnave, 1761—1793) — politiķis;
Anrī Fantēns-Latūrs (Henri Fantin-Latour, 1836—1904) — mākslinieks;
Mišels Figēns (Michel Fugain, 1942) — mūziķis;
Etjēns Bonno de Kondiljaks (Étienne Bonnot de Condillac, 1715—1780) — filozofs;
Miss Kittin (1973) — mūziķe;
Žiljēns Robērs (Julien Robert, 1974) — biatlonists;
Stendāls (Stendhal, 1783—1842) — rakstnieks;
Lionels Terejs (Lionel Terray, 1921—1965) — alpīnists;
Žaks de Vokansons (Jacques de Vaucanson, 1709—1782) — izgudrotājs.