2020. gada vasaras olimpiskās spēles

2020. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXII olimpiskās spēles (japāņu: 第三十二回オリンピック競技大会; Dai Sanjūni-kai Orinpikku Kyōgi Taikai), plašāk pazīstamas arī kā Tokija 2020, būs trīsdesmit otrās vasaras olimpiskās spēles. Tās notiks Japānas galvaspilsētā Tokijā no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam, bet atsevišķi notikumi norisināsies jau no 21. jūlija. Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, taču COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā tika pieņemts lēmums spēles pārcelt gadu vēlāk.[1] Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.[2]

XXXII Olimpiskās spēles
2020. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
Norises vieta Valsts karogs: Japāna Tokija, Japāna
Dalībvalstis 206 (plānots)
Sportisti 12 000+ (plānots)
Atklāšana 2021. gada 23. jūlijā
Noslēgums 2021. gada 8. augustā
Stadions Jaunais nacionālais stadions

Tokija par olimpisko spēļu rīkotājvalsti tika izvēlēta 2013. gada 7. septembrī 125. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Buenosairesā, Argentīnā.[3] Šīs būs otrās vasaras olimpiskās spēles, kas tiks rīkotas Tokijā, pirmās spēles tika rīkotas 1964. gadā. Tādējādi Tokija kļūst par pirmo Āzijas pilsētu, kas būs divas reizes organizējusi vasaras olimpiskās spēles. Tāpat šīs būs ceturtās olimpiskās spēles, kas tiks rīkotas Japānā. Šī būs trešā Āzijas pilsēta pēc Pekinas un Phjončhanas, kas 21. gadsimtā būs organizējusi olimpiskās spēles.

Vairāki esošie sporta veidi tiks papildināti ar jaunām disciplīnām, piemēram, 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī ar vairākiem jauktajiem pasākumiem. Saskaņā ar jauno SOK politiku, kas atļauj spēļu programmai pievienot jaunus sporta veidus, šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi būs tādi sporta veidi kā karatē, klinšu kāpšana, sērfings un skeitbordings, kā arī olimpisko spēļu programmā atgriezīsies beisbols un softbols (pēdējoreiz bija iekļauts 2008. gada Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs).

Norises vietas izvēleLabot

 
2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo
Pamatraksts: 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanai bija trīs kandidātpilsētas: Tokija, Stambula (Turcija) un Madride (Spānija). Bez šim pilsētām pieteikumus bija iesniegušas arī Baku (Azerbaidžāna) un Doha (Katara), taču tās kandidātpilsētas statusam netika apstiprinātas. Savukārt Roma (Itālija) savu pieteikumu atsauca.

Rīkotājpilsētas balsošanaLabot

Starptautiskā Olimpiskā komiteja par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēli lēma 2013. gada 7. septembrī SOK 125. sesijā laikā, kas norisinājās Buenosairesā, Argentīnā. Neviena no kandidātpilsētām balsošanas pirmajā kārtā neieguva vairāk par 50% balsu, tādēļ bija nepieciešamas divas balsošanas kārtas. Balsošanas otrajā kārtā sacentās arī Stambula. Galīgajā balsojumā Tokija uzvarēja ar 60 balsīm, pārspējot Stambulu, kam bija 36 balsis.

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti[4]
Pilsēta Valsts 1. kārta Pārbalsojums 2. kārta
Tokija   Japāna 42 — 60
Stambula   Turcija 26 49 36
Madride   Spānija 26 45 —

Olimpisko spēļu lāpas stafeteLabot

 
2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu lāpas stafetes logo
Pamatraksts: 2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete

2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete sākās 2020. gada 12. martā ar tradicionālo liesmu iedegšanas ceremoniju Hēras templī Olimpijā, Grieķijā.. Lāpas stafetes sauklis ir "Cerība iedegas mūsu ceļā".[5][6]

Kā noteikts SOK 2009. gada lēmumā, ar kuru tika aizliegtas starptautiskas lāpu stafetes visām turpmākajās olimpiskajās spēlēs,[7] 2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpa apmeklēs tikai Grieķiju (ntīko olimpisko spēļu rīkotājvalsts) un rīkotājvalsti Japānu.

Pēc 12. marta lāpa dosies uz Atēnām, kur 19. martā Panatinaiko stadions notiks nodošanas ceremonija. Ceremonijas laikā lāpa tiks nodota Japānas delegācijai.[5] Liesma tiks ievietota īpaša laternā un no Atēnu starptautiskās lidostas tā tiks pārvieta ar specialu reisu uz Higasimacusimu. Lāpa savu ceļojumu pa Japānu sāks 20. martā. Pirmās nedēļas laikā tā pārvietosies pa trīs visvairāk skartajām vietām, kas cieta no 2011. gada Tohoku zemestrīces un cunami — Mijagi, Ivate un Fukusima. Sākot ar 26. martu lāpa sāks savu statefi apkārt Japānai, viesojoties, iekļaujot visas 47 prefektūras galvaspilsētās.[6] Lāpas stafete noslēgsies 2020. gada 24. jūlijā Tokijas Jaunajā nacionālajā stadionā, kur lāpa tiks izmantola, lai iededzinātu centrālo olimpisko spēļu lāpu 2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā.[8]

Sporta veidi un disciplīnasLabot

Skatīt arī: Olimpiskie sporta veidi

Starptautiskās olimpiskās komitejas valde 2017. gada 9. jūnijā apstiprināja oficiālo programmu 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs paziņoja, ka Tokijas vasaras olimpisko spēļu mērķis ir padarīt tās "jauneklīgākas" un "pilsētnieciskākas", kā arī palielināt sieviešu, sportistu skaitu.[9][10]

Šajās olimpiskajās spēlēs būs 339 notikumi 33 dažādos sporta veidos, aptverot 50 disciplīnas. Līdztekus jauniem sporta veidiem (karatē, klinšu kāpšana, sērfings un skeitbordings), kas tiks ieviesti Tokijā, pastāvošo sporta veidu starpā būs arī piecpadsmit jaunas disciplīnas un notikumi, tostarp 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī jauni jaukti notikumi vairākos sporta veidos. Salīdzinot ar iepriekšējām 2012. gada Londonas spēlēm un 2016. gada Riodežaneiro spēlēm olimpisko spēļu programmā tiks atjaunots beisbols un softbols.

Sporta veidu un disciplīnu statistikaLabot

Sporta veids/Disciplīna Notikumi Pārstāvēto
valstis		 Dalībnieku skaits Ats.
Kopā Vīrieši Sievietes Jaukti Kopā Vīrieši Sievietes
  Airēšana 14 7 7 — [1]
  Badmintons 5 2 2 1 [2]
Basketbols   Basketbols 2 1 1 — [3]
  3x3 Basketbols 2 1 1 — [4]
  Beisbols 1 1 — — [5]
  Bokss 13 8 5 — [6]
  Burāšana 10 5 4 1 [7]
  Cīņas sports Brīvā cīņa 12 6 6 — [8]
Grieķu-romiešu cīņa 6 6 — —
  Daiļlēkšana 8 4 4 — [9]
  Džudo 15 7 7 1 [10]
  Futbols 2 1 1 — [11]
  Galda teniss 5 2 2 1 [12]
  Golfs 2 1 1 — [13]
Jāšana   Iejāde 2 — — 2 [14]
  Kontūrs 2 — — 2
  Trīscīņa 2 — — 2
Karatē   Solo vingronājumi (kata) 2 1 1 — [15]
  Divcīņa (kumite) 6 3 3 —
  Klinšu kāpšana 2 1 1 — [16]
  Lauka hokejs 2 1 1 — [17]
  Loka šaušana 5 2 2 1 [18]
  Mākslas peldēšana 2 — 2 — [19]
  Modernā pieccīņa 2 1 1 — [20]
  Paukošana 12 6 6 — [21]
Peldēšana   Peldēšana 35 17 17 1 [22]
  Maratonpeldēšana 2 1 1 — [23]
Riteņbraukšana   BMX 2 1 1 — [24]
  BMX frīstails 2 1 1 — [25]
  Kalnu riteņbraukšana 2 1 1 — [26]
  Šosejas riteņbraukšana 4 2 2 — [27]
  Treka riteņbraukšana 12 6 6 — [28]
  Rokasbumba 2 1 1 — [29]
  Regbijs-7 2 1 1 — [30]
  Sērfings 2 1 1 — [31]
  Skeitbordings 4 2 2 — [32]
Smaiļošana un kanoe airēšana   Sprinta airēšana 12 6 6 — [33]
  Slaloma airēšana 4 2 2 — [34]
  Softbols 1 — 1 — [35]
  Svarcelšana 14 7 7 — [36]
  Šaušana 15 6 6 3 [37]
  Tekvondo 8 4 7 — [38]
  Teniss 5 2 2 1 [39]
  Triatlons 3 1 1 1 [40]
  Ūdenspolo 2 1 1 — [41]
  Vieglatlētika 48 24 23 1 [42]
Vingrošana   Mākslas vingrošana 2 — 2 — [43]
  Sporta vingrošana 14 8 5 — [44]
  Batuts 2 1 1 — [45]
Volejbols   Volejbols 2 1 1 — [46]
  Pludmales volejbols 2 1 1 — [47]

KalendārsLabot

Starptautiskās olimpiskās komitejas izpilddirekcija 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendāru apstiprināja 2018. gada 18. jūlijā. Taču vēlāk tika veiktas korekcijas atsevišķos sporta veidos un disciplīnās.[11]

Visi datumi norādīti pēc Japānas laika (UTC+9)
AC Atklāšanas ceremonija ● Sacensības 1 Zelta medaļu izcīņa EG Svinību izrāde NC Noslēguma ceremonija
Sporta veids / Disciplīna ↓ Jūlijs Augusts Notikumu skaits
22
(Tre)		 23
(Cet)		 24
(Pie)		 25
(Ses)		 26
(Svē)		 27
(Pir)		 28
(Otr)		 29
(Tre)		 30
(Cet)		 31
(Pie)		 1
(Ses)		 2
(Svē)		 3
(Pir)		 4
(Otr)		 5
(Tre)		 6
(Cet)		 7
(Pie)		 8
(Ses)		 9
(Svē)
  Ceremonijas Atklāšanas ceremonija AC N/A
Noslēguma ceremonija NC N/A
  Airēšana ● ● ● ● 2 4 4 4 14
  Badmintons ● ● ● ● ● ● 1 1 1 2 5
Basketbols   Basketbols ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1 4
  3x3 Basketbols ● ● ● ● 2
  Beisbols ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1
  Bokss ● ● ● ● ● ● ● ● ● 2 1 1 1 4 4 13
  Burāšana ● ● ● ● ● ● 2 2 2 2 2 10
  Cīņas sports Brīvā cīņa ● 1 1 1 3 3 3 18
Grieķu-romiešu cīņa ● 2 2 2
  Daiļlēkšana 1 1 1 1 ● ● 1 ● 1 ● 1 ● 1 8
  Džudo 2 2 2 2 2 2 2 1 15
  Futbols ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1 2
  Galda teniss ● ● 1 ● ● 1 1 ● ● ● ● 1 1 5
  Golfs ● ● ● 1 ● ● ● 1 2
Jāšana   Iejāde ● ● 1 1 6
  Kontūrs ● ● ● 2
  Trīscīņa ● 1 ● 1
Karatē   Solo vingronājumi (kata) 1 1 8
  Divcīņa (kumite) 2 2 2
  Klinšu kāpšana ● ● 1 1 1 2
  Lauka hokejs ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1 2
  Loka šaušana ● 1 1 1 ● ● ● 1 1 5
  Mākslas peldēšana ● ● 1 ● 1 2
  Modernā pieccīņa ● 1 1 2
  Paukošana 2 2 2 1 1 1 1 1 1 12
Peldēšana   Peldēšana ● 4 4 4 5 5 4 4 5 37
  Maratonpeldēšana 1 1
Riteņbraukšana   BMX ● 2 22
  BMX frīstails ● 2
  Kalnu riteņbraukšana 1 1
  Šosejas riteņbraukšana 1 1 2
  Treka riteņbraukšana 1 2 1 2 2 1 3
  Rokasbumba ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1 2
  Regbijs-7 ● ● 1 ● ● 1 2
  Sērfings ● ● ● 2 2
  Skeitbordings 1 1 1 1 4
Smaiļošana un kanoe airēšana   Sprinta airēšana ● 4 ● 4 ● 4 16
  Slaloma airēšana ● 1 1 ● 1 1
  Softbols ● ● ● ● ● 1 1
  Svarcelšana 1 2 1 2 1 2 1 2 1 1 14
  Šaušana 2 2 2 2 ● 2 1 2 ● 2 15
  Tekvondo 2 2 2 2 8
  Teniss ● ● ● ● ● ● 1 1 3 5
  Triatlons 1 1 1 3
  Ūdenspolo ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1 2
  Vieglatlētika 2 3 5 5 6 5 7 7 7 1 48
Vingrošana   Mākslas vingrošana ● 1 1 18
  Sporta vingrošana ● ● 1 1 1 1 4 3 3 EG
  Batuts 1 1
Volejbols   Volejbols ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1 4
  Pludmales volejbols ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● ● 1 1
Notikumu skaits (pa dienām) — — — 11 18 21 22 23 17 22 19 26 22 24 17 28 22 34 13 339
Sporta veids / Disciplīna ↑ 22
(Tre)		 23
(Cet)		 24
(Pie)		 25
(Ses)		 26
(Svē)		 27
(Pir)		 28
(Otr)		 29
(Tre)		 30
(Cet)		 31
(Pie)		 1
(Ses)		 2
(Svē)		 3
(Pir)		 4
(Otr)		 5
(Tre)		 6
(Cet)		 7
(Pie)		 8
(Ses)		 9
(Svē)		 Notikumu skaits

Norises vietas un arēnasLabot

Pamatraksts: 2020. gada vasaras olimpisko un paraolimpisko spēļu norises vietas
 
Jaunais nacionālais stadions

2012. gadā tika paziņots, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu centrālais stadions būs Nacionālais stadions Tokijā,[12] kurš tiks pilnībā rekonstruktēts. Vecais stadions tika pilnībā nojaukts un uzbūvēts Jaunais nacionālais stadions.[13] Jauna stadiona būvniecība noslēdzās 2019. gada 30. novembrī, bet atvērts tas tika 2019. gada 21. decembrī. Vecajā Nacionālajā stadionā notika arī 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu ceremonijas un 2019. gada Pasaules kauss regbijā.

2018. gada oktobrī Revīzijas padome izdeva ziņojumu, norādot, ka pasākumu norises vietu sakārtošanas un uzlabošanas kopējās izmaksas varētu pārsniegt 25 miljardus ASV dolāru. [14]

No 33 sacensību vietām Tokijā 28 norises vietas/arēnas atrodas 8 kilometru attālumā no Olimpiskā ciemata. No šīm 11 norises vietas/arēnas tika plānots izveidot pilnīgi no jauna.[15] Starptautiskā olimpiskā komiteja 2019. gada 16. oktobrī paziņoja, ka karstuma problēmu dēļ ir plānots maratonu un vieglatlētikas soļošanas sacensības pārcelt uz Saporo.[16] Plāni tika oficiāli paziņoti 2019. gada 1. novembrī pēc tam, kad Tokijas gubernators Juriko Koike apstiprināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, neskatoties uz viņas pārliecību, ka šīm sacensībām vajadzētu tomēr notikt Tokijā.[17]

Mantojuma zonaLabot

Septiņas sacensību vietas deviņiem sporta veidiem atradīsies Tokijas centrālajā biznesa rajonā, uz ziemeļrietumiem no Olimpiskā ciemata. Dažas no šīm vietām sākotnēji tika uzceltas jau uz 1964. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.

Norises vieta/Arēna Notikumi Kapacitāte Statuss Ats.
Jaunais nacionālais stadions (Olimpiskais stadions) Atklāšanas un noslēguma ceremonija,
Vieglatlētika (skrejceļa un laukuma sacensības),
Futbols (fināls sievietēm)		 68 000 No jauna uzbūvēta būve [48]
Jojogi nacionālā sporta zāle Rokasbumba 10 200 Esoša būve [49]
Musašinonomori parks Šosejas riteņbraukšana — Pagaidu būve [50]
Nippon Budokan Džudo,
Karatē		 11 000 Esoša būve [51]
Ryogoku Kokugikan Bokss 7 300 Esoša būve [52]
Tokijas metropolitēna ģimnāzija Galda teniss 7 000 Esoša būve [53]
Tokijas Starptautiskā foruma centrs Svarcelšana 5 000 Esoša būve [54]

Tokijas līča zonaLabot

Tokijas līča zona būs 13 sacensību vietas 15 sporta veidiem, kas atradīsies Tokijas līča tuvumā, uz dienvidaustrumiem no Olimpiskā ciemata, galvenokārt Ariake, Odaiba un apkārtējām mākslīgajām salām.

Norises vieta/Arēna Notikumi Kapacitāte Statuss Ats.
Aomi urbānais sporta parks 3x3 basketbols,
klinšu kāpšana		 7 100 (3x3 basketbols),
8 400 (klinšu kāpšana)		 Tiek būvēts [55]
Ariakes arēna Volejbols 15 000 Uzbūvēta būve [56]
Ariakes tenisa parks Teniss 19 000 Esoša, rekonstruēta būve [57]
Ariakes urbānais sporta parks BMX,
BMX frīstails,
Skeitbordings		 5 000 (BMX),
6 600 (BMX frīstails),
7 000 (skeitbordings)		 Tiek būvēts [58]
Ariakes vingrošanas centrs Vingrošana (sporta, mākslas un batuts) 12 000 Rekonstruēta būve [59]
Jumenosimas parka loka šaušanas laukums Loka šaušana 5 600 Tiek būvēts [60]
Odaibas jūras parks Peldēšana (maratons),
Triatlons		 5 500 Esoša būve [61]
Oi hokeja stadions Lauka hokejs 15 000 Tiek būvēts [62]
Sea Forest jāšanas trase Jāšana (trīscīņa) 16 000 Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru [63]
Sea Forest ūdensceļš Airēšana,
Smaiļošana un kanoe airēšana (sprints)		 16 000 (airēšana),
12 800 (sprinta airēšana)		 Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru [64]
Šiokazes parks Pludmales volejbols 12 000 Tiek būvēts [65]
Tacumi ūdenspolo centrs Ūdenspolo 4 700 Esoša būve [66]
Tokijas ūdensporta centrs Daiļlēkšana,
Mākslas peldēšana,
Peldēšana		 15 000 Tiek būvēts [67]

Attālākās vietas TokijāLabot

Divpadsmit sacensību vietas 16 sporta veidiem atradīsies tālāk par 8 kilometriem (5 jūdzēm) no Olimpiskā ciemata.

Norises vieta/Arēna Notikumi Kapacitāte Statuss Ats.
Asakas bāze Šaušana 3 200 (kvalifikācija — 800 un fināls — 2 400),
3 000 (māla segumos)		 Esoša, rekonstruēta būve [68]
Curigasaki sērfinga pludmale Sērfings 6 000 Esoša [69]
Enošimas jahtu osta Burāšana 3 600 Esoša, pagaidu norises vieta [70]
Fudži trase Šosejas roteņbraukšana 22 000 Esoša būve [71]
Fukušimas Azuma beisbola stadions Beisbols (atvēršanas mačs),
Softbols (atvēršanas mačs)		 14 300 Esoša rekonstruēta sporta būve [72]
Izu MTB trase Kalnu riteņbraukšana 11 500 Esoša būve [73]
Izu velodroms Treka riteņbraukšana 3 600 Esoša būve, paplašināta [74]
Jāšanas parks (Baji Kōen) Jāšana (iejāde, kontūra) 9 300 Esoša, pagaidu norises vieta [75]
Jokohamas stadions Beisbols,
Softbols		 35 000 Esoša būve [76]
Kasai slaloma airēšanas centrs Smaiļošana un kanoe airēšana (slaloms) 7500 Uzbūvēta vieta [77]
Kasumigaseki golfa klubs Golfs 25 000 Esoša būve [78]
Makuhari Messe konferenču centrs Cīņas sports,
Paukošana,
Tekvondo		 10 000 (cīņas sports un tekvondo),
8 000 (paukošana)		 Esoša būve [79]
Musashino Forest sporta pils Badmintons,
Modernā pieccīņa (paukošana)		 7 200 Uzbūvēta teritorija [80]
Odori parks, Saporo Vieglatlētika (maratons un soļošana) Esoša teritorija [81]
Saitama Super Arena Basketbols 21 000 Esoša būve [82]
Tokijas stadions Futbols (atklāšanas mači sievietēm un vīriešiem),
Modernā pieccīņa,
Regbijs-7		 48 000 Esoša būve [83]

Futbola norises vietasLabot

Norises vieta/Arēna Pilsēta Notikumi Spēles Kapacitāte Statuss Ats.
Ibaraki Kasimas stadions Kasima Vīrieši un sieviešu grupu turnīri, ceturdaļfināls, pusfināls un cīņa par bronzas medaļu sievietēm 10 40 000 Esoša būve [84]
Jaunais nacionālais stadions (Olimpiskais stadions) Tokija Fināls sievietēm 68 000 No jauna uzbūvēta būve [85]
Mijagi stadions Sendai Vīrieši un sieviešu grupu turnīri, ceturdaļfināls 10 49 000 Esoša būve [86]
Starptautiskais Jokohamas stadions Jokohama Vīrieši un sieviešu grupu turnīri, ceturdaļfināls, pusfināls sievietēm, fināls sievietēm 10 72 000 Esoša būve [87]
Saitama stadions Saitama Vīrieši un sieviešu grupu turnīri, ceturdaļfināls, pusfināls un cīņa par trešo vietu vīriešiem 11 64 000 Esoša būve [88]
Saporo Dome Saporo Vīrieši un sieviešu grupu turnīri 10 41 000 Esoša būve [89]

Citas vietasLabot

Norises vieta/Arēna Notikumi
Harumi Futo Olimpiskais ciemats
Imperiālā viesnīca, Tokija Starptautiskās olimpiskās komitejas viesnīcas
Tokijas Big Sight Starptautiskais apraides centrs,
Mediju preses centrs

Pārstāvošās Nacionālās olimpiskās komitejasLabot

Sākot ar 2020. gada 12. martu, kvalifikācijas ir ieguvušas šādas 153 Nacionālās Olimpiskās komitejas.

Pārstāvošās Nacionālās olimpiskās komitejas

Šīs būs pirmās olimpiskās spēles, kur Maķedonijas komanda startēs kā "Ziemeļmaķedonija", jo 2019. gada februārī tā Grieķijas iebildumu dēļ mainīja savu nosaukumu. Līdz šīm olimpiskajām spēlēm Maķedonija izmantoja pagaidu nosaukumu "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika".[18]

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) 2019. gada 9. decembrī uz četriem gadiem aizliedza Krievijai startēt visos starptautiskajos sporta veidus pēc tam, kad tika atklāts, ka Krievijas valdība ir sagrozījusi laboratorijas datus, ko tā kā sniedza WADA 2019. gada janvārī par Krievijas Antidopinga aģentūras atjaunošanu.

Aizlieguma rezultātā WADA ļaus atsevišķiem Krievijas sportistiem piedalīties 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs zem olimpisko spēļu karoga, kā jau tas tika darīts 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Krievijai nebūs atļauts startēt komandu sporta veidos. Oficiālais neitrālas komandas nosaukums vēl nav noteikts; WADA atbilstības pārskata komitejas vadītājs Džonatans Teilors paziņoja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja nevarēs izmantot nosaukumu "Olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR), kā tas tika darīts 2018. gadā, uzsverot, ka neitrālos sportistus nevar saistīt ar kādas konkrētas valsts pārstāvjiem.[19][20][21] Vēlāk Krievija par WADA lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).[22]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ «Oficiāli: Tokijas OS jaunais sākums paredzēts 2021. gada 23. jūlijā». sportacentrs.com. 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
  2. ↑ «Joint Statement from the International Olympic Committee and the Tokyo 2020 Organising Committee». olympic.org (angļu). 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
  3. ↑ «Olympics 2020: Tokyo wins race to host Games». BBC Sport. 2013. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 13. februāris.
  4. ↑ Stephen Wilson. «Results of the IOC vote to host the 2020 Summer Olympics». Austin American-Statesman. Associated Press, 2013. gada 8. septembris. Skatīts: 2018. gada 11. decembris.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Tokyo 2020 unveils details of Greek torch relay events». Olympic.org. IOC. 2019-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-13. Skatīts: 2020-02-28.
  6. ↑ 6,0 6,1 «With the concept of 'Hope Lights Our Way,' a 121-day journey begins in Fukushima». Tokyo2020.org. TOCOG. 2020-02-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-28. Skatīts: 2020-02-28.
  7. ↑ «International torch relays banned». BBC Sport. 2009-03-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-29. Skatīts: 2020-02-28.
  8. ↑ Nancy Gillen. «Recycled aluminium from temporary housing in Fukushima to be used for Tokyo 2020 Olympic Torches». insidethegames.biz, 2019. gada 4. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. janvāris. Skatīts: 2019. gada 5. janvāris.
  9. ↑ «3-on-3 basketball officially added to Tokyo Olympics». CBC Sports. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
  10. ↑ «Tokyo 2020: Mixed-gender events added to Olympic Games». BBC Sport. 2017-06-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
  11. ↑ 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendārs
  12. ↑ «National Stadium in Tokyo, where opening & Closing Ceremonies will take place, officially opened». olympics2020live.com (en-US). 2019-12-29. Skatīts: 2020-01-19.
  13. ↑ Alastair Himmer. «Rugby-Tokyo stadium set for billion dollar facelift». Reuters, 2012. gada 6. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembris. Skatīts: 2017. gada 17. septembris.
  14. ↑ Nick Friend. «Tokyo 2020 costs skyrocket to US$25 billion». SportsPro Media (angļu), 2018-10-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. oktobris. Skatīts: 2018. gada 4. novembris.
  15. ↑ «Tokyo 2020 candidature file – section 8 – Sports and Venues». Tokyo 2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 10. septembris.
  16. ↑ Ryusei Takahashi. «IOC planning to move Tokyo Olympic marathon north to Sapporo in bid to avoid heat». The Japan Times (en-US), 2019-10-17. ISSN 0447-5763. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. oktobris. Skatīts: 2019-10-16.
  17. ↑ Simon Denyer, Akiko Kashiwagi. «Cool runnings: After heated dispute, Tokyo agrees to shift Olympic marathons to more clement climes». washingtonpost.com. Washington Post, 2019. gada 1. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. novembris. Skatīts: 2019. gada 1. novembris.
  18. ↑ Duncan Mackay. «IOC approve name change to North Macedonia National Olympic Committee». insidethegames.biz, 2019. gada 27. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 4. februāris.
  19. ↑ Paul MacInnes. «Russia banned from Tokyo Olympics and football World Cup». The Guardian (en-GB), 2019-12-09. ISSN 0261-3077. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. decembris. Skatīts: 2019-12-09.
  20. ↑ «Russia banned for four years to include 2020 Olympics and 2022 World Cup». BBC Sport (en-GB). 2019-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-11. Skatīts: 2019-12-09.
  21. ↑ «WADA lawyer defends lack of blanket ban on Russia». The Japan Times. AP. 2019-12-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. decembris. Skatīts: 2019-12-17.
  22. ↑ «Russia Confirms It Will Appeal 4-Year Olympic Ban». Time. AP. 2019. gada 27. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembris.

Ārējās saitesLabot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2020. gada vasaras olimpiskās spēles
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2020._gada_vasaras_olimpiskās_spēles&oldid=3203317"