Vezuvs

stratovulkāns Itālijā, Kampānijā, netālu no Neapoles
Koordinātas: 40°49′N 14°26′E / 40.817°N 14.433°E / 40.817; 14.433

Vezuvs (itāļu: Vesuvio, izrunā: [veˈzuːvjo], latīņu: Vesuvius) ir stratovulkāns Itālijā, kas atrodas Neapoles līča krastā, aptuveni 9 km uz austrumiem no Neapoles. Tas ir vienīgais aktīvais vulkāns kontinentālajā Eiropā,[1] pēdējais izvirdums bija 1944. gadā. Galvenās Vezuva virsotnes augstums ir 1281 m (kopš 1944. gada), krātera diametrs ir 750 metri, bet vulkāna pamatnes diametrs ir 3 km. Vulkānu patlaban uzskata par vienu no bīstamākajiem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo aptuveni 3 miljoni cilvēku.[2] Vulkāns ir daļa no Vezuva nacionālā parka.

Vezuvs
  • Vesuvio
  • Vesuvius
Skats uz Vezuva krāteri no lidmašīnas
Vezuvs (Itālija)
Vezuvs
Vezuvs
Vezuvs (Eiropa)
Vezuvs
Vezuvs
Augstums 1281 m v.j.l.
Relatīvais augstums 1232 m
Atrašanās vieta Valsts karogs: Itālija Itālija
Kalnu grēda Apenīni
Tips stratovulkāns
Pēdējais izvirdums 1944. gadā no 17. līdz 23. martam
Vezuvs Vikikrātuvē

ĢeoloģijaLabot

Vezuvs ir daļa no Kampānijas vulkāniskā loka. Vezuvs ir senākā Sommas vulkāna mantinieks, kas mūsdienās ieskauj Vezuvu ziemeļu un austrumu pusē. Vezuva augstums ir 1281 metri virs jūras līmeņa, relatīvais augstums ir 1232 metri. Ik pēc kārtējā izvirduma Vezuva forma un augstums mainās. Ārējās sommas augstākais punkts ir 1149 m virs jūras līmeņa, un to no Vezuva galvenā konusa šķir Atrio di Kavallo ieleja, kas ir apmēram 5 km gara. Krātera dibenā ir vēl viena somma, bet tā regulāri tiek iznīcināta spēcīga izvirduma laikā. Ģeoloģiskie pētījumi liecina, ka zem Vezuva atrodas vairākas magmas kameras, tuvākā no tām ir 3 km dziļumā.[3] Vezuva pamatnes diametrs ir 3 km, bet krātera diametrs ir 750 metri.

Vezuva pakājē vulkānisko izmešu dēļ ir auglīga augsne. Tur iekopti dārzi un vīnogulāji. Augstāk, sākot ar 800 m virs jūras līmeņa. aug priežu meži.

Izvirdums 79. gadāLabot

 
79. gada izvirduma ietekmes areāls

Vulkāna izvirduma laikā 79. gada 24. augustā tika iznīcinātas romiešu pilsētas Pompeji, Herkulāna, Oplonta un Stabija. Pēc izvirduma 79. gadā Herkulānu klāja 15 metru bieza pelnu un lavas kārta, Pompeju klāja 7 metrus bieza pelnu un lavas kārta. Kādā mājas pagrabā atrasts tēvs ar savu mazo meitiņu, kuri noslāpa no vulkāna indīgajām gāzēm. Tie cilvēki kurus apraka pelni un lava, sastinga tādās pozās, kādās bija savā nāves brīdī. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem atrasta maizes ceptuve, kurā uz letes vēl stāvēja pēdējā nauda.

AtsaucesLabot

  1. «Везувий» (krievu). Большая российская энциклопедия. Skatīts: 2020. gada 11. jūnijā.
  2. Bill McGuire. «In the shadow of the volcano». The Guardian, 2003. gada 16. oktobris. Skatīts: 2020. gada 11. jūnijā.
  3. «Везувий» (krievu). Энциклопедия «Вокруг света». Skatīts: 2020. gada 11. jūnijā.

Ārējās saitesLabot