Jakovs Kuļņevs

Jakovs Kuļņevs (krievu: Яков Петрович Кульнев; dzimis 1763. gada 6. augustā, miris 1812. gada 1. augustā) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.

Jakovs Kuļņevs Яков Петрович Кульнев Personīgā informācija Dzimis 1763. gada 6. augustā Ludza, Inflantijas vaivadija, Žečpospolita (Latvija) Miris 1812. gada 1. augustā (48 gadi) Kļastici (Клястицы), Krievijas Impērija (Kļascici (Кля́сціцы), Rosonu rajons, Vitebskas apgabals, Baltkrievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālmajors Dienesta laiks 1770 – 1812 Valsts Krievijas Impērija Struktūra huzāri Kaujas darbība Krievu—turku karš (1787—1792), Koscjuško sacelšanās, Ceturtās koalīcijas karš, Somijas karš, Krievu—turku karš (1806—1812), 1812. gada karš

Dzīvesgājums

Dzimis neilgi pēc Septiņgadu kara beigām Ludzā poručika Pētera Kuļņeva un viņa vācu izcelsmes sievas Luīzes Johannas, dzimušas Grebenicas (vācu: Graevenitz), ģimenē. Pēc Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai 1772. gadā viņa tēvs kļuva par Ludzas pilsētas galvu. No 1770. līdz 1785. gadam Jakovs Kuļņevs mācījās Sanktpēterburgas Pirmajā Kadetu korpusā (tolaik Императорский сухопутный шляхетский кадетский корпус) un pabeidza to ar lielo sudraba medaļu.

Huzāru ģenerālis J. Kuļņevs svinībās pēc uzvaras Somijas karā (Alberta Edelfelta zīmējums, 1894–1900).

Suvorova vadībā piedalījās Krievu-turku karā un Koscjuško sacelšanās apspiešanā. 1806./07. gadā cīnījās pret Napoleonu Austrumprūsijā. Piedalījās Somijas karā (1808-1809), kur ieguva pulkveža dienesta pakāpi. 1810. gadā komandēja huzāru pulku Krievu—turku karā (1806—1812). Kritis 1812. gada kara Kļasticu kaujā 1812. gada 1. augustā, kur komandēja karaspēka avangardu.

Ģenerāla Kuļņeva nāve bija pirmā tāda mēroga virsnieka nāve Krievijas armijā, kas uzraisīja lielas un patiesas sēras sabiedrībā. Uzzinot par ģenerāla Kuļņeva nāvi, Francijas imperators Napoleons atzīmēja vēstulē sievai Žozefīnai: "Vakar nogalināts Kuļņevs, labākais Krievijas jātnieku ģenerālis".

Kuļņevs tika apbedīts sava brāļa Mihaīla muižā Ilzenbergā (tagad Ilzeskalns, Rēzeknes novads).

Piemiņa

1812. gada oktobrī krievu dzejnieks Vasilijs Žukovskis rakstīja poēmu, kas iecerēja iedvesmot armiju cīnīties ar ienaidnieku: "Dziedātājs krievu kareivju nometnē", kur viņš pieminēja arī Jakova Kuļņeva varoņdarbu.

1848. gadā zviedru cilmes somu dzejnieks Johans Runebergs sacerēja poēmu Kulneff.

Vieta, kur apbedīts Kuļņevs — Ilzeskalna pareizticīgo baznīcas kapliča — ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Ludzā 2.08.2012. atklāts Kuļņeva krūšutēls un viņa vārdā nosaukta iela.

Piemineklis Jakovam Kuļņevam pie Ludzas muzeja

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jakovs Kuļņevs.