Hercs Hercels Franks (dzimis 1926. gada 17. janvārī, miris 2013. gada 3. martā) bija Latvijas ebreju izcelsmes Izraēlas žurnālists, kinorežisors un scenārists, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem.

Hercs Franks
Hercs Franks
Hercs Franks 2010. gadā
Dzimis 1926. gada 17. janvārī
Valsts karogs: Latvija Ludza, Latvija
Miris 2013. gada 3. martā (87 gadu vecumā)
Valsts karogs: Izraēla Jeruzaleme, Izraēla
Nodarbošanās

Biogrāfija labot šo sadaļu

Hercs Franks dzimis 1926. gada 17. janvārī Ludzā ebreju ģimenē. 1947. gadā beidza Sverdlovskas Vissavienības juridisko institūtu neklātienē un sāka strādāt kā lektors, žurnālists un reklāmas speciālists. 1955. gadā atgriezies Rīgā, kur darbojies žurnālistikā laikrakstos "Padomju Jaunatne" un "Rīgas Balss".

1959. gadā sāka strādāt Rīgas Kinostudijas fotocehā, divus gadus vēlāk viņa scenāriju Vissavienības Valsts Kino institūta diplomdarbam filmai "Baltie zvani" izvēlējās režisors Ivars Kraulītis. Ar šo filmu, kuru vēlāk, 1990. gados Francijas Klermonferānas festivālā kinokritiķi iekļāva pasaules visu laiku labāko simts īsfilmu sarakstā, sākās Franka kā scenārista karjera. Turpināja rakstīt scenārijus citām filmām, to skaitā režisora Aivara Freimaņa pilnmetrāžas filmai "Gada reportāža" (1965), par kuru kopā ar Imantu Ziedoni ieguva LPSR Valsts prēmiju. 1965. gadā debitēja kā režisors televīzijas filmā "Sāļā maize" un turpmāk veidoja vairākus desmitus filmu ar saviem scenārijiem.

Atmodas kustības laikā 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1] 1992. gada 2. jūnijā pārcēlās uz dzīvi Jeruzalemē Izraēlā, kur turpināja darboties dokumentālā kino jomā, vienlaicīgi uzturoties un strādājot arī Latvijā.

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

1975. gadā Frankam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. Saņēmis vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā – Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps (2001), festivālos Telavivā (2003), Taivānā (2004), Krievijas festivālos "Rossija" Jekaterinburgā (2006) un "Flahertiana" Permā (2006).[2] Ludzas novada Goda pilsonis (2012).[3]

Darbi labot šo sadaļu

Publicējis divas grāmatas un vairāk nekā 150 rakstu Latvijas un ārvalstu preses izdevumos.

  • "Ptolemaja karte. Kinodokumentālista piezīmes" (1975)
  • "Uz sliekšņa atskaties" (2009)

Filmogrāfija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  2. Mūžībā aizgājis kinorežisors Hercs Franks www.diena.lv
  3. Apbalvojums Hercam Frankam Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. www.embassies.gov.il
  4. 4,0 4,1 Latvijas Kultūras kanona kino Arhivēts 2012. gada 17. jūnijā, Wayback Machine vietnē. www.kulturaskanons.lv
  5. Filma

Ārējās saites labot šo sadaļu