Longins Avdjukevičs
Longins Avdjukevičs (dzimis 1916. gada 1. novembrī Krāslavas novadā, miris 1988. gada 8. janvārī Rīgā) bija Latvijas baltkrievu izcelsmes Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (1963—1980).
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1916. gadā zemnieku ģimenē Šņokovas sādžā Piedrujas pagastā, bija laukstrādnieks Jelgavas un Tukuma apriņķī (1931—1938), dienēja Latvijas armijā (1938—1939). Pēc Latvijas okupācijas viņš iestājās Latvijas Komunistiskajā partijā (LKP), kļuva par instruktoru LKP Daugavpils apriņķa komitejā un Daugavpils apriņķa rūpkombināta direktoru. Pēc Vērmahta iebrukuma 1941. gada jūlijā bēga uz Krieviju, kur bija rūpnīcas strādnieks Gorkijas apgabalā. 1942. gada februārī viņu nosūtīja uz partizānu komandieru kursiem, bet maijā iesūtīja Latgalē, kur viņš bija partizānu vienības komisārs un LK(b)P Latgales pagrīdes apgabala komitejas sekretārs. Pēc Sarkanās armijas otrreizējā iebrukuma Latvijā viņu 1944. gada jūlijā iecēla par LK(b)P Daugavpils apriņķa komitejas otro sekretāru, 1949. gadā absolvēja LK(b)P CK partijas skolu, 1949. gadā kļuva par LK(b)P Rēzeknes apriņķa komitejas pirmo sekretāru, 1951. gadā par LKP CK partijas, arodbiedrību un komjaunatnes orgānu nodaļas vadītāju.
Pēc mācībām PSKP CK Augstākajā partijas skolā 1955. gadā L. Avdjukeviču iecēla par LPSR VDK priekšsēdētāja Jāņa Vēvera vietnieku kadru lietās, 1958. gadā par LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieku operatīvajā darbā, 1963. gada janvārī par LPSR VDK priekšsēdētāju ģenerālmajora pakāpē.[1] Bija LKP CK loceklis un LKP CK biroja kandidāts.
1980. gada novembrī Avdjukevičs pensionējās, bet līdz 1984. gadam turpināja būt PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes deputāts. Miris 1988. gada 8. janvārī Rīgā, apglabāts Raiņa kapos.