Internetā lietotās valodas
Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: iekššaites+, neiztulkotas vietas (kā "Vikipēdijas izdevums"), dažās vietās notrūcis formatējums Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Nedaudz vairāk nekā puse no visvairāk apmeklētajām tīmekļa vietnēm globālajā tīmeklī ir angļu valodā, un daudzās citās valodās ir pieejams dažāds informācijas apjoms.[1][2] Citas galvenās valodas ir ķīniešu, spāņu, krievu, persiešu, franču, vācu un japāņu.[1]
No vairāk nekā 7 000 esošajām valodām tikai daži simti tiek atzītas par lietotām tīmekļa lapās pasaules tīmeklī.[3]
Izmantotās valodas
labot šo sadaļuPastāv debates par visbiežāk lietotajām valodām internetā. 2009. gada UNESCO ziņojums, kas 12 gadus (no 1996. līdz 2008. gadam) novēroja tīmekļa vietņu valodas, konstatēja, ka tīmekļa lapu īpatsvars angļu valodā gadu no gada pastāvīgi samazinājās no 75 procentiem 1998. gadā līdz 45 procentiem 2005. gadā.[2] Autori secināja, ka angļu valodas īpatsvars saturā no 2005. gada līdz pētījuma beigām saglabājās 45 procentu līmenī, taču uzskatīja, ka tas ir saistīts ar meklētājprogrammu aizspriedumiem, indeksējot vairāk saturu angļu valodā, nevis ar patiesu angļu valodas satura īpatsvara stabilizēšanos pasaules tīmeklī.[2]
Interneta lapu skaits, kas nav angļu valodā, strauji pieaug. Angļu valodas lietošana tiešsaistē no 2001. līdz 2011. gadam palielinājās par aptuveni 281 procentu, kas ir zemāks pieauguma temps nekā spāņu (743 procenti), ķīniešu (1277 procenti), krievu (1826 procenti) vai arābu (2501 procents) tajā pašā laika posmā.[4]
Saskaņā ar 2000. gada pētījumu starptautiskā palīgvaloda esperanto meklētājprogrammu vaicājumos ieņēma 40 no visām valodām, kā arī 27. vietā no visām valodām, kurās tiek izmantots latīņu raksts.
Vietņu satura valodu lietošanas statistika
labot šo sadaļuUz 2024. gada 4. jūniju W3Techs aplēsa 10 miljonu populārāko vietņu procentuālo daļu globālajā tīmeklī, kas izmanto dažādas satura valodas:[1]
Reitings | Valoda | 2023. gada 16. maijs | 2024. gada 4. jūnijs |
---|---|---|---|
1 | Angļu | 55.5% | 50.1% |
2 | Spāņu | 5.0% | 5.8% |
3 | Krievu | 4.9% | 4.2% |
4 | Vācu | 4.3% | 5.3% |
5 | Franču | 4.4% | 4.3% |
6 | Japāņu | 3.7% | 4.8% |
7 | Portugāļu | 2.4% | 3.5% |
8 | Turku | 2.3% | 1.9% |
9 | Itāļu | 1.9% | 2.6% |
10 | Persiešu | 1.8% | 1.3% |
11 | Nīderlandiešu | 1.5% | 2.0% |
12 | Poļu | 1.4% | 1.8% |
13 | Ķīniešu | 1.4% | 1.3% |
14 | Vjetnamiešu | 1.3% | 1.1% |
15 | Indonēziešu | 0.7% | 1.1% |
16 | Čehu | 0.7% | 0.9% |
17 | Korejiešu | 0.7% | 0.8% |
18 | Ukraiņu | 0.6% | 0.7% |
19 | Arābu | 0.7% | 0.6% |
20 | Grieķu | 0.5% | 0.5% |
21 | Ivrits | 0.5% | 0.4% |
22 | Zviedru | 0.5% | 0.5% |
23 | Rumāņu | 0.4% | 0.5% |
24 | Ungāru | 0.4% | 0.6% |
25 | Taju | 0.4% | 0.4% |
26 | Dāņu | 0.3% | 0.4% |
27 | Slovāku | 0.3% | 0.4% |
28 | Somu | 0.3% | 0.4% |
30 | Serbu | 0.3% | 0.2% |
31 | Norvēģu | 0.1% | 0.1% |
29 | Bulgāru | 0.2% | 0.3% |
32 | Lietuviešu | 0.1% | 0.2% |
33 | Slovēņu | 0.1% | 0.1% |
34 | Katalāņu | 0.1% | 0.1% |
35 | Igauņu | 0.1% | 0.1% |
36 | Latviešu | 0.1% | 0.1% |
37 | Būkmols | 0.1% | 0.2% |
38 | Horvātu | 0.2% | 0.2% |
Visas pārējās valodas tiek izmantotas mazāk nekā 0,1% vietņu. Pat iekļaujot visas valodas, procentuālās daļas var nebūt 100%, jo dažās vietnēs ir vairākas satura valodas.
W3Techs pētījuma skaitļi ir balstīti uz vienu miljonu visvairāk apmeklēto vietņu (ti, aptuveni 0,27 procenti no visām vietnēm saskaņā ar 2011. gada decembra datiem), ko sarindojis Alexa.com, un valoda tiek identificēta, izmantojot tikai vietņu sākumlapu vairumā gadījumu (piemēram, visa Vikipēdija ir balstīta uz http://www.wikipedia.org valodas noteikšanu).[5] Rezultātā skaitļi parāda ievērojami lielāku procentuālo daļu daudzās valodās (īpaši angļu valodā), salīdzinot ar skaitļiem visās tīmekļa vietnēs.[6] Visām vietnēm angļu valodā tiek lēsts no 20 līdz 50%.[2][7][8][9]
Visbiežāk izmantotas rakstības internetā
labot šo sadaļu# | Rakstība | % |
---|---|---|
1 | latīņu valoda | 84,7% |
2 | Kirilica | 5,2% |
3 | Hiragana | 4,8% |
4 | persiešu | 1,3% |
5 | Hanzi | 1,3% |
6 | Hangul | 0,8% |
7 | arābu | 0,6% |
8 | grieķu valoda | 0,5% |
9 | ebreju valoda | 0,4% |
10 | taju | 0,4% |
Satura valodas YouTube pakalpojumā
labot šo sadaļuNo 250 populārākajiem YouTube kanāliem 66% satura ir angļu valodā, 15% spāņu valodā, 7% portugāļu valodā, 5% hindi valodā, 2% korejiešu valodā, savukārt citas valodas veido 5%,[10] lai gan citi avoti. norāda uz dažādiem procentiem.[11] </link>[ <span title="Source is a blog (May 2022)">labāk<span typeof="mw:Entity"> </span>avots<span typeof="mw:Entity"> </span>nepieciešams</span> ] YouTube ir pieejams vairāk nekā 80 valodās ar vairāk nekā simts dažādām vietējām versijām.[12] No tiem populārajiem YouTube kanāliem, kas 2019. gada pirmajā nedēļā publicēja videoklipu, nedaudz vairāk nekā puse saturēja saturu citā valodā, nevis angļu valodā.[13]
Interneta lietotāji pēc valodas
labot šo sadaļuInternetWorldStats aprēķini par interneta lietotāju skaitu pēc valodām 2020. gada 31. martā:
Rank | Language | Internet users |
Percentage |
---|---|---|---|
1 | English | 1,186,451,052 | 25.9% |
2 | Chinese | 888,453,068 | 19.4% |
3 | Spanish | 363,684,593 | 7.9% |
4 | Arabic | 237,418,349 | 5.2% |
5 | Indonesian | 198,029,815 | 4.3% |
6 | Portuguese | 171,750,818 | 3.7% |
7 | French | 151,733,611 | 3.3% |
8 | Japanese | 118,626,672 | 2.6% |
9 | Russian | 116,353,942 | 2.5% |
10 | German | 92,525,427 | 2.0% |
1–10 | Top 10 languages | 3,525,027,347 | 76.9% |
– | Others | 1,060,551,371 | 23.1% |
Total | 4,585,578,718 | 100% |
Vikipēdijas lapu skatījumi pēc valodas
labot šo sadaļuWikimedia Statistics sniedz katra Vikipēdijas izdevuma lappušu skatījumu skaitu pēc valodas.
Rangs | Valoda | Ikdienas lapu skatījumi <br /> (vidēji pēdējā gada laikā ar <br /> "Aģents"="Lietotājs" <br /> 2021. gada 4. janvārī) |
---|---|---|
1 | Angļu | 257 705 129 |
2 | japāņi | 37 286 466 |
3 | spāņu valoda | 37 018 505 |
4 | vācu | 30 844 175 |
5 | krievu valoda | 26 358 126 |
6 | franču valoda | 24 392 611 |
7 | itāļu valoda | 18 622 198 |
8 | ķīniešu | 13 371 571 |
9 | portugāļu | 11 506 680 |
10 | poļu | 8 810 420 |
11 | arābu | 7 333 102 |
12 | persiešu | 5 672 829 |
13 | Indonēziešu | 5 385 401 |
14 | holandiešu valoda | 4 935 611 |
15 | Turku | 3 382 454 |
Skatīt arī
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Usage statistics of content languages for websites». archive.fo. Skatīts: 2021. gada 12. novembris.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Pimienta, Daniel; Prado, Daniel; Blanco, Álvaro (2009). "Twelve years of measuring linguistic diversity in the Internet: balance and perspectives". United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization.
- ↑ «What continents have the most indigenous languages?». Ethnologue. 2019. gada 3. maijs. Skatīts: 2019. gada 27. decembris.
- ↑ Alexandru Rotaru. «The foreign language Internet is good for business». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 21. jūnijs.
- ↑ «Technologies Overview». W3Techs. Skatīts: 2015. gada 24. marts.
- ↑ An alternative approach to produce indicators of languages in the Internet Arhivēts 31 August 2017 Wayback Machine vietnē. Pimienta, Daniel, June 2017
- ↑ Laurent Vannini, Hervé Le Crosnier. Net.lang: réussir le cyberespace multilingue. Caen : C&F éd, March 2012. ISBN 978-2-915825-08-4.
- ↑ Pimienta, Daniel (2022). "Resource: Indicators on the Presence of Languages in Internet". Proceedings of the 1st Annual Meeting of the ELRA/ISCA Special Interest Group on Under-Resourced Languages (Marseille, France: European Language Resources Association): 83–91.
- ↑ Pimienta, Daniel; Blanco, Álvaro; de Oliveira, Gilvan Müller (2023). "The method behind the unprecedented production of indicators of the presence of languages in the Internet". Frontiers in Research Metrics and Analytics 8. doi:10.3389/frma.2023.1149347. ISSN 2504-0537. PMC 10233101. PMID 37273659.
- ↑ Brian Yang. «6 Common Features Of Top 250 YouTube Channels». Twinword, Inc. Skatīts: 2021. gada 19. septembris.
- ↑ Alan Spicer-YouTube Certified Expert. «Top Languages on YouTube [All The Stats!] [Dominate YouTube with Multiple Languages]». Alan Spicer - YouTube Certified Expert (en-GB), 2020-11-24. Skatīts: 2023-04-09.
- ↑ GMI Blogger. «YouTube User Statistics 2022». Global Media Insight - Dubai Digital Interactive Agency, 2022. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 2. maijs.
- ↑ Patrick van Kessel, Skye Toor, Aaron Smith. «Popular YouTube channels produced a vast amount of content, much of it in languages other than English». Pew Research Center, 2019. gada 25. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 2. maijs.