Indonēziešu valoda

Indonēziešu valoda (indonēziešu: Bahasa Indonesia) ir Indonēzijas oficiālā valoda. Indonēziešu valoda ir standartizēta malajiešu valodas Sumatras salas austrumos un Malakas pussalas dienvidos runātu dialektu forma. Indonēziešu valodu prot vairākums no 240 miljoniem Indonēzijas iedzīvotāju, kas to padara par vienu no visvairāk runātajām valodām pasaulē, tomēr vairumam iedzīvotāju dzimtā valoda ir kāda cita no malajiešu saimes valodām (visbiežāk javiešu valoda). Indonēziešu valoda ir salīdzinoši viegla, jo tai ir vienkārša gramatika un izruna.

Indonēziešu valoda Bahasa Indonesia
Valodu lieto:	Indonēzija Austrumtimora Oficiāli atzīta mazākuma valoda: Filipīnas Malaizija Singapūra Taizeme Bruneja Austrālija Nīderlande Sauda Arābija Surinama
Reģions:	Dienvidaustrumāzija
Pratēju skaits:	ap 250 miljonu visā pasaulā (no kuriem 17 miljoniem tā ir dzimtā valoda)
Reitings:	50 (pēc runātāju, kuriem tā ir dzimtā valoda, skaita)
Valodu saime:	Austronēziešu  Malajiešu-polinēziešu   Kodola malajiešu-polinēziešu    Malajiešu-Sumbavanu     Malajiskās      Malajiešu       Malaju        Indonēziešu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Indonēzija ASEAN
Regulators:	Pusat Bahasa
Valodas kodi
ISO 639-1:	id
ISO 639-2:	ind
ISO 639-3:	ind
Apzīmējumi:      Reģioni, kuros indonēziešu valoda ir oficiālā vai vairākuma valoda.      Reģioni, kuros indonēziešu valoda ir mazākuma valoda.

Vēsture

Līdz 18. gadsimtam indonēziešu valoda nav nodalāma kā atsevišķa vienība, un arī sekojošajos gadsimtos tās galvenā atšķirība bija tehniskajos terminos, kurus Indonēzijā aizguva no holandiešu, bet Malaizijā no angļu valodas.

1928. gadā nacionāli noskaņotais Otrais jaunatnes kongress aicināja visur lietot indonēziešu valodu kā līdzekli cīņai pret holandiešu koloniālismu, vērtējot Indonēzijas daudzvalodību kā šķērsli saviem centieniem. Nīderlandes varas iestādes pret to tieši neiebilda, jo pašas necentās izplatīt savu valodu ārpus vietējās elites grupas.

1945. gadā Indonēzija pasludināja neatkarību un indonēziešu valoda kļuva par valsts valodu, lai gan tā bija dzimtā valoda tikai 5% iedzīvotāju (javiešu valoda — ap 45%, sundu valoda — ap 15%). Jau 1942. gadā līdz ar japāņu okupāciju sākās valodas tīrīšana no holandiešu aizguvumiem.

Pēdējās desmitgadēs novērojama indonēziešu valodas nodalīšanās no malajiešu valodas, jo pirmajā ieplūst daudzi vārdi no vietējām valodām. Pašlaik abu valodu runātāju saziņa vēl ir iespējama, bet apgrūtināta.

Indonēzijas varas iestādes visu laiku veikušas indonēziešu valodas dominēšanas politiku, cenšoties pilnībā izspiest vietējo tautu valodas no publiskās sfēras un īpaši no rakstiskās lietošanas. Tomēr lauku rajonu sadzīvē tās loma joprojām ir neliela. 2010. gadā mājās to lietoja mazāk kā 20% indonēziešu. Dažādu avotu skaitļi par to, cik indonēziešu lieto šo valodu kā pirmo, svārstās starp 8 un 20 procentiem. Jauniešu vidē attīstījušies žargoni, kuros tiek lietoti angļu, ķīniešu un citu valodu vārdi, kurus transkribē indonēziešu izrunā (kā angļu "please" — "plis"). Liela ietekme uz žargoniem ir Džakartā lietotajai batāvu valodai — kreolizētam malajiešu valodas Džakartas dialektam, kurā ir daudz aizguvumu no eiropiešu, ķīniešu un arābu valodām un kurš tiek lietots Džakartas TV pārraidēs.

Alfabēts

Indonēziešu valodā lieto standarta latīņu alfabētu ar 26 burtiem. Valodā ir 30 fonēmas, un dažas no tām tiek apzīmētas ar burtu savienojumiem: [ŋ] — ng, [ɲ] (~ņ) — ny, [ʃ] (~š) — sy, [x] (~h) — kh.

Atvērtās zilbēs patskaņus izrunā gari, slēgtās — īsi. Uzsvars valodā ir vājš un uz priekšpēdējās vai pēdējās zilbes, vai tā nav vispār.

Indonēziešu alfabēts

Kārtas skaitlis

1

2

3

4

5

6

8

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

Burts

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

K

L

M

N

O

P

Q

R

S

T

U

V

W

X

Y

Z

Atbilstība latviešu valodā

A

B

Č

D

E

F

G

H

I

Dž

K

L

M

N

O

P

K

R

S

T

U

V

V

Ks

J

Z

IPA fonēma

[a]

[b]

[t͡ʃ]

[d]

[ə], [ɛ]

[f]

[g]

[h]

[i]

[d͡ʒ]

[k]

[l]

[m]

[n]

[o]

[p]

[k]

[r]

[s]

[t]

[u]

[v], [f]

[w]

[ks], [s]

j

z

Īpaši izrunas gadījumi

Atsevišķos gadījumos valodā ir tradicionālas izrunas formas, kas neatbilst rakstībai.

• ai — var tikt izrunāts kā [ɛi]. Parastā izruna — [ai].
• au — izrunā kā [aʊ].
• dh — novecojusi forma, izrunā kā [d].
• é, ĕ — novecojušas formas, izrunā tāpat kā "e".
• eu — izrunā kā [ö].
• gh — izrunā kā [x] (aptuveni latviešu "h").
• h — vārda beigās biežāk neizrunā.
• j — retos gadījumos (aiz politiskiem, literāriem vai citiem iemesliem) tiek lietots y vietā kā nīderlandiešu un latviešu izrunā, tā "es" (saya) var tikt uzrakstīts kā saja.
• sy — reizēm var tikt izrunāts tuvāk "šč": syekh — "ščeh" (šeihs), taču ģeogrāfiskos nosaukumos vienmēr "š".
• z — reizēm var tikt izrunāts tuvāk "s".
• ' — burtu skaitā netiek ieskaitīts apostrofs, kas tiek izrunāts kā neskaidra rīkles skaņa. Krievu un angļu valodā vārda beigās to atveido ar "k", citos gadījumos parasti neatveido, latviešu valodā atveides principi nav noteikti. Senākos tekstos sastopami arī citi apostrofu veidi.

Vārdi un nosaukumi, kas aizgūti no citām valodām, var tikt rakstīti un izrunāti kā oriģinālajā valodā vai rakstība var tikt pārveidota atbilstoši indonēziešu valodas principiem.

1972. gada reforma

Lai satuvinātu indonēziešu un malajiešu valodas rakstību, 1972. gadā tika veikta rakstības reforma, pietuvinot to angļu valodai. Novecojušās rakstības formas vēl var sastapt literāros darbos un uzvārdos (Soeharto — Suharto). Cita starpā, skaņa "j" no senākā nīderlandiešu valodas stila burta "j" tika pārvietota uz angļu valodas stila "y", bet burts "j" tika nodots skaņai "dž".

Rakstības izmaiņas

Mūsdienu burts	Aptuvenā izruna	Indonēziešu līdz 1972. gadam	Malajiešu līdz 1972. gadam
c	č	tj	ch
j	dž	dj	j
kh	h	ch	kh
ny	ņ	nj	ny
sy	š	sj	sh
y	j	j	y
u	u	u, oe	u, o

Divskaņi

Divskaņi indonēziešu valodā ir četri: ai, au, ei, oi (reizēm izrunā kā [ʊi̯]). Tie tiek izrunāti kā divskaņi tikai atvērtās zilbēs (parasti vārda beigās), slēgtās zilbēs tos izrunā kā atsevišķus patskaņus.

Gramatika

Indonēziešu valodā nav artikula, locījumu, dzimtes un skaitļa, un pamatā teiktā nozīmi veido teikuma vārdu kārtība un vārdu veidošana (afiksācija) ar parasti nemainīgām papildu daļām (afiksiem) — priedēkļiem, piedēkļiem un infiksiem. Bieža ir arī vārdu dublēšana, kas var gan mainīt to nozīmi, gan apzīmēt daudzskaitli.

Vārdu kārtība

Vārdu secība indonēziešu teikumā ir galvenais līdzeklis attiecību izteikšanai starp vārdiem.

Vienkāršie teikumi var būt gari vai īsi. Īsos veido tikai galvenie locekļi — teikuma priekšmets un izteicējs. Piemēram: Toko tutup “Veikals [ir] slēgts”.

Papildus galvenajiem teikuma locekļiem vienkārša gara teikuma sastāvā ietilpst arī papildlocekļi: apzīmētājs, papildinātājs un apstākļi.

Teikuma priekšmets parasti ir pirms izteicēja, un to var izteikt ar lietvārdu vai norādāmo vietniekvārdu: Anak makan "Bērns ēd"; Ini pintu "Šīs [ir] durvis."

Izteicējs parasti ir darbības vārds: Anak ini makan "Šis bērns ēd."

Pēc darbības vārdiem, kā makan ("ēst") un minum ("dzert") var sekot papildinājums: Kami minum kopi "Mēs dzeram kafiju"; Anak itu makan ikan "Tas bērns ēd zivis."

Izteicējs var būt nomināls, neuzrakstīts: Ini kota "Šī [ir] pilsēta".

Apzīmētājs vienmēr seko tūlīt pēc lietvārda vai tā nozīmē lietota vārda. Piemēram: paman anak ("bērna tēvocis", burtiski "tēvocis bērns"); kaki kanan ("labā kāja"); anak ini ("šis bērns").

Par apzīmētājiem izmantotie norādāmie vietniekvārdi ini un itu ("šis", "tas") vienmēr seko to definētajam vārdam vai pievieno vārdu grupu, uz kuru tie attiecas. Piemēram: anak kakak itu ("[tas ir] vecākā brāļa bērns").

Teikuma priekšmets ar saistītajiem vārdiem veido teikuma priekšmeta grupu, izteicējs ar vārdiem, kas saistīti ar to,- darbības vārda grupu. Teikuma priekšmeta grupa parasti atrodas pirms izteicēja grupas un valodā tiek atdalīta no tās ar pauzi, piemēram:

• Toko ini / tutup "Šis veikals / ir slēgts";
• Kakek ini / paman anak itu "Šis vectēvs / ir tā bērna tēvoča [vectēvs].

Norādāmie vietniekvārdi ini un itu bieži norobežo abas grupas un paši bieži tiek iekļauti teikuma priekšmeta grupā.

Valodas daļas

Lietvārds

Indonēziešu valodā lietvārdi netiek locīti. To savstarpējo attiecību parāda vārdu secība. Piemēram: orang laut "jūras cilvēks" (burtiski: "cilvēks jūra", apzīmē badžao tautu), orang Indonesia — "indonēzietis" (burtiski: "cilvēks Indonēzija").

Vienkāršiem (saknes) lietvārdiem ir neatvasināta struktūra. Viņi kalpo kā teikuma priekšmets bez palīglīdzekļiem. Lietvārdi, kas tiek veidoti no citām vārdu šķirām, parasti prasa precizējumu.

Daudzskaitli veido reduplikācija jeb atkārtošana: orang-orang "cilvēki", tuan-tuan "kungi". Tomēr reduplikācija tiek izmantota reti, jo biežāk daudzskaitlis ir redzams no konteksta: banyak orang — "daudzi cilvēki".

Dažos vārdos, kas aizgūti no sanskrita, saglabājusies tā dzimte: putra — dēls, putri — meita. Gramatiskas ietekmes teikumā šai dzimtei nav.

Īpašības vārds

Īpašības vārdi var būt patstāvīgi (besar "liels", putih "balts") vai veidoti ar afiksācijas metodi. Lietvārdu var izmantot kā īpašības vārdu bez izmaiņām, piemēram: Bahasa Indonesia "Indonēziešu valoda".

Darbības vārds

Darbības vārdam ir pārejamības un izteiksmes kategorijas. Pēc veida darbības vārdi tiek iedalīti pārejamības un nepārejamības veidos. Izteiksmes: tiešā, pasīvā, vidējā, kopīgā. Konjugācija nav attīstīta. Laiks tiek norādīts ar laika apstākļiem, kā "tagad", "vakar", "rīt".

Vienkāršiem (saknes) darbības vārdiem ir neatvasināta struktūra. Viņi kalpo kā izteicējs bez palīglīdzekļiem.

Darbības vārds mau "gribēt, domāt" vēstījuma teikumā parasti ir pirms semantiskā darbības vārda. Piemēram, Aku mau makan "Es gribu ēst".

Vietniekvārds

Vietniekvārdi "es" un "tu" atšķiras oficiālā un neoficiālā lietošanā.

Vietniekvārdi

Latviski	Indonēziski	Piederības (mans, tavs utt.) tiek lietoti reti	Atgriezeniskie (mani, tevi)
es	saya (of.), aku (neof.)	… saya (of.), …ku/…aku (neof.)	diriku
tu	anda, saudara (of.), kamu (neof.)	…anda/saudara (of.), …kamu/…mu (neof.)	dirimu
viņš	dia, ia, beliau	…dia, nya	dirinya
viņa	dia	…dia, nya	dirinya
tas	dia	…dia, nya	dirinya
mēs	kami¹, kita²	-	sendiri³
jūs	saudara-saudara, saudara sekalian	-	sendiri³
viņi, viņas	mereka	…mereka	sendiri³

• ¹ — ieskaitot klausītāju
• ² — neieskaitot klausītāju
• ³ — kā "sevi, pats" tiek lietots visās personās

Piemēri:

• "Mans ēdiens" — makanan saya; makananku
• "Tavs ēdiens" — makanan anda; makananmu
• "Viņa/viņas ēdiens" — makanan dia
• “Viņu ēdiens” — makanan mereka
• "Manas mājas" — rumahku
• "Tavas mājas" — rumahmu
• "Viņa/viņas mājas" — rumahnya

Jautājamie vietniekvārdi ir: "kas" (persona) — siapa, "kas" (ne persona) — apa, "kurš" — yang mana.

Norādāmo vietniekvārdu "šis" (ini) un "tas" (itu) lietošana atkarīga no tā, kā tuvumā (tiešā vai pārnestā nozīmē) atrodas apzīmējamais objekts. "Šis" attiecas uz runātājam tuvākiem objektiem, "tas" — uz klausītājam tuvākiem.

Nenoteiktie vietniekvārdi:

• visi — semua
• visi, viss — segala
• katrs — masing-masing
• katrs, jebkurš — tiap
• kaut kas — apa-apa
• vienalga kas — apa pun

Skaitļa vārdi

Skaitļa vārdus lieto pirms attiecīgā lietvārda.

Skaitļa vārdi no 1 līdz 10: satu, dua, tiga, empat, lima, enam, tujuh, delapan, sembilan, sepuluh (puluh).

Skaitļi no 11 līdz 19 tiek veidoti, pievienojot vārdu belas, 11 — sebelas, 12 — dua belas, 13 — tiga belas utt.

Desmiti veidojas, pievienojot vārdu puluh, 20 — dua puluh, 30 — tiga puluh utt.

100 — seratus, 500 — lima ratus utt.

1000 — seribu, 5000 — lima ribu.

82 — lapan puluh dua.

Kārtas skaitļi tiek veidoti ar priedēkli ke-: kedua ("otrais"), kelima ("piektais") utt. Izņēmums — pertama ("pirmais).

Agrāk pie skaitļa vārdiem bieži tika pievienoti īpaši uzskaitīšanas vārdi, piemēram, dzīvniekus uzskaitīja pēc astēm: ekor — "aste", empat ekor ayam — "četras astes vistu" jeb "četras vistas", taču mūsdienās šo formu lieto reti.

Vārdu veidošana

Afiksācija

Afiksācija ir galvenais vārdu veidošanas paņēmiens indonēziešu valodā. Nereti vienlaikus tiek lietoti priedēklis un piedēklis.

Biežākie priedēkļi

• per- veido pārejošus darbības vārdus: besar ("liels") — perbesar ("palielināt"); dua ("divi") — perdua ("dubultot")
• pe- (atkarībā no sekojošā burta arī peng-, pem-, pen-, penj-) veido lietvārdus ar rīka un darītāja nozīmi: lukis ("zīmēt") — pelukis ("mākslinieks");
• se- veido saikļus un apstākļa vārdus: lalu ("pagājušais") — selalu ("vienmēr"); lama ("laiks") — selama ("laikā").

Biežākie piedēkļi

• -an parāda rezultātu, darbības objektu, līdzekli, līdzību, kopīgus jēdzienus: larang ("aizliegt") — larangan ("aizliegums"); manis ("salds") — manisan ("saldumi");
• -i, -kan veido pārejošus darbības vārdus: mata ("acs") — matai ("skatīties"); satu ("viens") — satukan ("apvienoties").

Priedēklis + piedēklis

• ke…an veido darbību vai stāvokli: satu ("viens") — kesatuan ("vienotība"); pulau ("sala") — kepulauan ("arhipelāgs");
• pe…an veido no darbības vārdiem lietvārdus, kas apzīmē procesu: membatas ("ierobežot") — pembatasan ("ierobežojums");
• per…an veido divdabjus: adab ("civilizācija") — peradaban ("civilizēts"), dagang ("tirgoties") — perdagangan ("tirgošanās").

Biežākie infiksi

• -em-, -el-, -er- veido īpašības vārdus: guruh ("pērkons") — gemuruh ("pērkonīgs").

Salikteņi

Indonēziešu valodā bieži tiek lietoti salikti vārdi. Pazīstamākie ir matahari (burtiski: "dienas acs") "saule"; oranghutan (burtiski: "meža cilvēks") "orangutans".

Citi piemēri:

• nenek-moyang ("senči"), kur nenek — "vectēvs, vecmāmiņa", moyang — "vecvectēvs, vecvecmāmiņa";
• air mata ("asaras"), kur air — "ūdens", mata — "acs";
• tanah air ("dzimtene"), kur tanah — "zeme", air — "ūdens";
• hari besar ("svētki"), kur hari — "diena", besar — "liels".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indonēziešu valoda.
• Malajiešu un indonēziešu valodas — mācību vietne krieviski
• Goethe Verlag indonēziešu valodas mācību vietne latviski