Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā[1] Japānas valsts valoda. To prot aptuveni 140 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 125 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Pēc šī rādītāja tā ir devītā lielākā valoda pasaulē. Japāņu valodas izcelsme nav zināma. Tiek uzskatīts, ka tā ir izolēta valoda, lai gan pastāv teorijas, ka tā varētu būt saistīta ar korejiešu valodu vai altajiešu valodām. Japāņu valodas nozīme pasaulē ir saistīta ar Japānas saimniecības augsto attīstības līmeni.

Japāņu valoda
日本語, nihongo 
Izruna: IPA: [nihoŋɡo]
Valodu lieto: Japāna
Pratēju skaits: dzimtā valoda: ap 125 miljoniem
brīvi pārvalda: ap 140 miljoniem
Valodu saime: Altajiešu valodas (strīdīgi)
 Japāņu valodas
  Japāņu valoda 
Rakstība: japāņu rakstība, ķīniešu hieroglifi, rōmaji 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Japāna Japāna
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: ja
ISO 639-2: jpn
ISO 639-3: jpn 

  Japāņu valoda ir valsts valoda
  Valstī ir ievērojama japāņvalodīgo kopiena

Nosaukums labot šo sadaļu

Japāņi savu valodu sauc divējādi. Visizplatītākais nosaukums ir nihongo (日本語), kas burtiski arī nozīmē "japāņu valoda", bet nereti tiek izmantots arī termins kokugo (國語), kas nozīmē "valsts valoda".

Izplatība pasaulē labot šo sadaļu

Lielākā daļa no japāņu valodas pratējiem dzīvo Japānā. Salīdzinoši bieži to izmanto arī teritorijās, kuras savulaik bija iekarojusi Japānas Impērija (Korejā, Ķīnas Republikā, daļā no Ķīnas). Lielas japāņvalodīgo kopienas dzīvo arī citās pasaules daļās. Lielākās kopienas atrodas Kalifornijā, Havajās, Brazīlijā un Peru. Pēdējos gados, pieaugot japāņu kultūras popularitātei ārpus Japānas, īpaši anime, arvien vairāk cilvēku ir sākuši mācīties japāņu valodu.

Rakstība labot šo sadaļu

Pamatraksts: japāņu rakstība

Pašlaik japāņu valodā ir divi rakstības paveidi — hiragana un katakana. Sākotnējā rakstība radās līdz 5. gadsimtam, to lielā mērā aizgūstot no ķīniešu valodas. Oriģinālie ķīniešu hieroglifi tika ievērojami vienkāršoti un laikā starp 9. un 10. gadsimtu apveltīti ar fonētisku funkciju, proti, tika asociēti ar noteiktām japāņu valodas zilbēm.

Vairāku gadsimtu gaitā japāņu izglītotie ļaudis, ierēdņi un literāti rakstos lietoja klasisko ķīniešu valodu — līdzīgi, kā viduslaiku un renesanses Eiropā izglītotie ļaudis lietoja latīņu valodu; tikai izglītotie eiropieši rakstīja un runāja, savukārt runāt ķīniešu valodā prata tikai nedaudzi japāņu mācītie cilvēki un literāti.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Japānā ne konstitūcijā, ne likumos nav noteikts japāņu valodas statuss

Ārējās saites labot šo sadaļu