Atvērt galveno izvēlni

Latvijas Universitāte

publiska universitāte Rīgā, Latvijā
Šis raksts ir par universitāti. Par basketbola klubu skatīt rakstu Latvijas Universitāte/Universitātes sports.

Latvijas Universitāte (LU; latīņu: Universitas Latviensis) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.

Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte.JPG
latīņu: Universitas Latviensis
Moto Scientiae et patriae (Zinātnei un tēvijai)
Dibināta 1919
Tips Publiska
Rektors Gvido Straube (p.i.)
Administratīvais personāls 1388 (2018)[1]
Studenti 15 200 (2018)[1]
Doktorantūra 118 (2018)
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mājaslapa www.lu.lv
LU-logo-anno-1-l.jpg

Tās galvenā ēka atrodas Rīgā, Raiņa bulvāris 19. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.

Studiju valoda LU ir latviešu valoda. Tā ir Latvijas lielākā universitāte, tā ir arī pēc studentu skaita lielākā universitāte Baltijas valstīs. Universitātē 2007./2008. mācību gadā bija 23 800 studentu, no tiem 900 bija doktoranti. 2018. gadā LU studēja 15 200 studentu, no kuriem 6359 studēja par valsts budžeta līdzekļiem. Augstskola piedāvā visu līmeņu (bakalaura, maģistra, doktora) 151 akreditētu studiju programmu, kas aptver 28 zinātņu nozares un 22 studiju virzienus.

2018. gadā LU saņēma 13 523 studētgribētāju pieteikumus, no tiem 3492 to norādīja kā pirmo prioritāti. 2019. gadā augstskola saņēma 16 150 pieteikumus, un pirmajā prioritātē LU bija izvēlējušies 4062 reflektantu. Pēc 2019. gadā studētgribētāju pieteikumu skaita uz budžeta vietām starp populārākajām programmām LU 1. vietā ir Datorzinātnes, 2. vietā – Tiesību zinātne, 3. vietā – Psiholoģija, 4. vietā – Komunikācijas zinātne, 5. vietā – Vadības zinības.

2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701.— 800.vietu.[2]

2019. gadā Latvijas Universitāte (LU) pirmo reizi iekļauta Times Higher Education (THE) Eiropas mācīšanas reitingā un ieņēma 201+ vietu. Reitingā LU ir līdere Latvijā efektīvā sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos.

2018. gadā Latvijas Universitātes darbinieki kļuvuši par 2344 zinātnisko publikāciju autoriem vietējos un starptautiskos zinātniskos žurnālos un konferenču ziņojumu krājumos. 620 no tām iekļautas Scopus un Web of Science datubāzē. LU zinātniskajā biogrāfijā gada laikā publicēti četri ziņojumi zinātnes žurnālā Nature.

Satura rādītājs

PārvaldeLabot

 
LU galvenā ēka 2008. gada novembrī.

1996. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts augstskola,[3] kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

  • LU Satversmes sapulce;
  • LU Senāts;
  • Rektors;
  • Akadēmiskā šķīrējtiesa.[4]

LU nekustamos īpašumus pārvalda SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

StruktūrvienībasLabot

LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, zinātniskie institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, LU Akadēmiskā bibliotēka, Botāniskais dārzs, Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Akadēmiskais apgāds. Savu uzdevumu veikšanai LU ir tiesības veidot arī filiāles, centrus, skolas u.c., kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai. LU struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.

FakultātesLabot

LU sastāvā ir 13 fakultātes: Bioloģijas, Biznesa, vadības un ekonomikas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Humanitāro zinātņu, Juridiskā, Ķīmijas, Medicīnas, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultāte.

Universitātei ir arī 24 institūti, tai skaitā plašu starptautisku ievērību guvušais LU Cietvielu fizikas institūts. Tāpat universitātei ir arī 14 studiju centri un citas struktūrvienības.

LU Akadēmiskais centrsLabot

Latvijas Universitāte turpina aktīvu darbu pie Akadēmiskā centra izveides Rīgā, Torņakalnā. Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošana tiek realizēta trīs posmos.

Pirmā posma projekts – Dabas māja – durvis vērusi 2015. gadā. Dabas māja dod iespēju gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam veikt pasaules līmeņa pētījumus. Plašajās laboratorijās zinātnieki no dabā esošiem elementiem ir radījuši virkni jaunu zinātnisku izstrādājumu un patentu. Praktiskā sadarbība starp ģeogrāfiem, ķīmiķiem un citu nozaru pārstāvjiem Dabas mājā ļauj attīstīt starpnozaru pētījumus.

Otrais posms ietver divu ēku – Zinātņu mājas un Rakstu mājas – izbūvi. Zinātņu māju nodeva ekspluatācijā 2019. gada janvārī. Tajā koncentrēti visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. Tā nodrošina gan infrastruktūras, gan cilvēkresursu efektīvu izmantošanu un veicina studiju un pētniecības nozaru sinerģiju. Savukārt šobrīd noris darbs pie Rakstu mājas projektēšanas un būvniecības pakalpojumu iepirkuma.

 
Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu un Dabas mājas.

Rakstu mājas atklāšana plānota 2022. gadā. Šobrīd notiek otrā posma realizācija, savukārt trešā posma projekti atrodas priekšizpētes stadijā.

Akadēmiskā centra attīstības programmas trešā posma projekti ir:

  • Studentu un Viesu māja;
  • Sporta māja;
  • Tehnoloģiju māja;
  • Veselības māja.

Attīstības programmas trešā posma projektu priekšizpētē iekļauti papildinoši infrastruktūras modernizācijas projekti:

  • Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs;
  • Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka;
  • Latvijas Universitātes Studentu mācību viesnīca.

VēstureLabot

 
Tagadējā LU galvenā ēka vecā 19. gs. pastkartē

Senākā Latvijas Universitātes struktūrvienība ir LU Akadēmiskā bibliotēka, kas kā Bibliotheca Rigensis dibināta jau 1524. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā. Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862. gadā dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1909. gadā pēc profesora Oto Hofmaņa projekta uzcēla ēkas spārnu gar Arhitektu ielu.

1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par vācu okupācijas iestāžu dibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas likvidēšanu un valsts Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte (vācu: Die lettländische Universität in Riga).

1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā, jaunizveidotā LPSR valdība likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdevēja to par Latvijas Valsts universitāti. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un mācībspēki, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai tika piešķirts Rīgas Universitātes nosaukums, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU mācībspēki, bet 1944.—1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm devās līdz 60 — 65% Latvijas Universitātes mācībspēku.[5]

No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (krievu: Латвийский государственный университет им. П. Стучки). 1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas mūsdienās ir kļuvis par Rīgas Stradiņa universitāti. 1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas Rīgas Politehniskajā institūtā.

1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī.

2014. gadā tika uzsākta jaunas LU studentu pilsētiņas jeb kampusa būve Torņakalnā, kuru plānots pabeigt līdz 2023. gadam. Tajā ietilps Dabas māja, Zinātņu māja, Rakstu māja, dienesta viesnīcas, sporta infrastruktūra un tehnoloģiju centrs.

Universitātes rektoriLabot

Ievērojami zinātniekiLabot

Starp ievērojamākajiem zinātniekiem, kas strādā Latvijas Universitātē, ir minami:

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Statistika un reitings». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. septembrī. Skatīts: 2013. gada 18. septembrī.
  2. QS World University Rankings 2013
  3. LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai Latvijas Policijas akadēmijai un Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, bet pārējās augstskolas, kuru dibināšanā valsts var būt un var nebūt piedalījusies, ir "atvasinātas publiskas personas".
  4. Kopš 17.07.2011. „Grozījumiem Augstskolu likumā”, grozīts šī likuma 12.pants – no augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un galvenās lēmējinstitūciju uzskaitījuma svītrota revīzijas komisija.
  5. «Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 21. augustā.

Ārējās saitesLabot