Māris Gailis
Māris Gailis (dzimis 1951. gada 9. jūlijā Rīgā) ir latviešu inženieris, uzņēmējs un bijušais politiķis. Bijušais Latvijas Ministru prezidents, šajā amatā bijis no 1994. gada septembra līdz 1995. gada decembrim. Valda Birkava Ministru kabinetā bija valsts reformu ministrs. Andra Šķēles valdībā bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Latvijas ceļa sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā.
| Māris Gailis | |
|---|---|
 | |
| Valsts reformu ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Pēctecis | Vita Anda Tērauda |
| Latvijas Ministru prezidents | |
|
Amatā 1994. gada 15. septembris — 1995. gada 12. decembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Priekštecis | Valdis Birkavs |
| Pēctecis | Andris Šķēle |
| Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs | |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1996. gada 29. jūlijs | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Priekštecis | Juris Iesalnieks |
| Pēctecis | Anatolijs Gorbunovs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1951. gada 9. jūlijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
|
| Dzīvesbiedrs(-e) | Zaiga Gaile |
| Profesija | inženieris, uzņēmējs |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
No 2001. līdz 2003. gadam ar jahtu "Milda" apceļojis pasauli.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1951. gadā Rīgā Valentīna un Elzas Gaiļu ģimenē.[1] No 1958. līdz 1969. gadam mācījās Rīgas 1. vidusskolā, pēc tam studēja Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē (1969—1971). Pēc studiju pārtraukšanas dienēja Padomju armijas tanku daļā Baltkrievijā. 1973. gadā atsāka studijas Inženiermehānikas fakultātē, ko absolvēja 1978. gadā, līdztekus strādāja par vecāko iekārtu inženieri Rīgas mēbeļu fabrikā "Teika".
No 1979. līdz 1983. gadam M. Gailis strādāja Latvijas PSR Kokapstrādes rūpniecības ministrijā par galveno enerģētiķi, no 1983. līdz 1985. gadam — par Meža, papīra un kokapstrādes rūpniecības darbinieku arodbiedrības centrālās komitejas galveno darba tehnisko inspektoru. No 1985. līdz 1987. gadam vadīja Video nodaļu Latvijas PSR Valsts kinematogrāfijas komitejā un izveidoja "Rīgas videocentru", kurā strādāja par direktoru no 1987. līdz 1990. gadam.[2]
Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā sākās Māra Gaiļa karjera valsts pārvaldē, viņš strādāja par ģenerāldirektoru Latvijas Republikas Ministru padomes Ārējo ekonomisko sakaru departamentā (no 1990. gada), tad pārgāja uz Ārlietu ministriju, kur līdz 1992. gada septembrim strādāja par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vietnieku ekonomiskajos jautājumos. No 1992. līdz 1993. gadam M. Gailis bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.[3]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuNo 1976. līdz 1989. gadam M. Gailis bija PSKP biedrs.
1992. gada beigās M. Gailis ar domubiedriem izveidoja labēji liberālo politisko partiju "Latvijas Ceļš". 1993. gadā Māri Gaili no "Latvijas Ceļa" saraksta ievēlēja par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā viņš bija valsts reformu ministrs un Ministru prezidenta biedrs. 1994. gada augustā Māra Gaiļa kandidatūru izvirzīja Ministru prezidenta amatam.
1994. gada 15. septembrī Saeima apstiprināja Māra Gaiļa valdību, kas turpināja darbu līdz 1995. gada decebrim. 1994. gadā, pēc Ģirta Valda Kristovska demisijas, viņš pildīja arī iekšlietu ministra pienākumus, bet 1995. gadā, pēc Jāņa Arveda Trapāna demisijas, viņš bija arī aizsardzības ministrs.
1995. Saeimas vēlēšanās M. Gaili ievēlēja par 6. Saeimas deputātu. 1995. gadā Andra Šķēles valdībā Māris Gailis bija Ministru prezidenta biedrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 1996. gadā viņš paziņoja par aiziešanu no politikas, atstāja ministra amatu, nolika deputāta mandātu un pievērsās uzņēmējdarbībai.
2006. gadā izstājies no partijas "Latvijas Ceļš".
Uzņēmējdarbība
labot šo sadaļuPēc aiziešanas no politikas Māris Gailis bija AS "Līvānu stikls" un VAS "Latvijas Pasts" uzraudzības padomju loceklis, AS "Latvijas gāze" uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī darbojās SIA "LatRosTrans". Līdz 2004. gadam — SIA "Tax Free Shopping" valdes priekšsēdētājs, AS "Ventspils nafta" padomes loceklis, AS "Latvijas kuģniecība" uzraudzības padomes priekšsēdētājs (iecelts 2009. gadā), SIA "Ziemeļzunds" valdes priekšsēdētājs, SIA "Māris Gailis un partneri" valdes priekšsēdētājs, SIA "MG nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs.
Māris Gailis nodarbojās ar nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu,[4] izveidoja restorānu "Ģipša fabrika" un Ķīpsalas rindu mājas. 2011. gadā izveidoja mākoņdatošanas tehnoloģiju uzņēmumu SIA "VESet", kurā bija valdes loceklis.
Sabiedriskie amati
labot šo sadaļuBijis vairāku Latvijas valsts oficiālo delegāciju vadītājs, ASV prezidenta Bila Klintona vizītes Latvijā organizācijas komitejas priekšsēdētājs. Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis (1996—2000). Bijis Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents (1996—2006), pašreiz — goda prezidents.[5] Bijis vairāku biedrību valdes priekšsēdētājs, tai skaitā biedrība "Burinieks", biedrība "Žaņa Lipkes memoriāls", Rīgas Riharda Vāgnera biedrība.[6]
Radošie projekti
labot šo sadaļu1976. gadā uzbūvējis vienu no pirmajiem vējdēļiem Latvijā, ar ko piedalījies pirmajā vindsērfinga regatē Ķīšezerā.[7] 1985. gadā veidojis Latvijas PSR kultūras paviljonu Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Starptautiskā kino foruma "Arsenāls" rīcības komitejas direktors (1986—2011). Kopā ar Augustu Sukutu nodibinājis starptautisko kinofestivālu "Arsenāls", kura pirmā skate notika 1988. gadā.[8]
Vadījis jahtas "Milda" ekspedīciju apkārt pasaulei. 2001. gada 9. jūlijā, savā 50. dzimšanas dienā, ar jahtu "Milda" (21 m garu un 50 tonnas smagu divmastu šoneri) devās braucienā apkārt pasaulei, kas ilga divus gadus. 2003. gada 22. aprīlī pēc ceļojuma aptuveni 40 000 jūras jūdžu garumā un vairāk nekā 30 valstu apmeklēšanas "Milda" ieradās Ventspils ostā.[9]
2005. gadā izveidoja nevalstisko organizāciju "Žaņa Lipkes memoriāls". 2008. gadā Ķīpsalā ielikts pamatakmens Žaņa Lipkes memoriāla (arhitekte Zaiga Gaile) būvniecībai, kas pabeigta 2012. gadā.[10] Saistībā ar šo projektu Mārim Gailim kopā ar sievu Zaigu Gaili tika piešķirta Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2013".
Grāmatas
labot šo sadaļu- Zaiga un Māris Gaiļi. Mēbeles jauniem cilvēkiem. Rīga: izdevniecība "Avots", 1987, 143 lpp.
- Grāmata 1990. gadā izdota arī krievu valodā Мебель для молодежи. Maskava: izdevniecība "Молодая гвардия", 172 lpp.
- Varas tehnoloģijas. Rīga: apgāds Jumava, 1997, 314 lpp.
- Grāmata izdota arī krievu valodā ar nosaukumu Шесть лет во власти. Rīga: Jumava, 1997, 334 lpp.
- "Milda" apkārt pasaulei. Rīga: apgāds "Valters un Rapa", 2004, 223 lpp.
Ģimene
labot šo sadaļuSieva Zaiga Gaile, arhitekte. Bērni: Iveta Leinasare, Agnese Irbe-Gaile, Gatis Gailis, Mārtiņš Gailis. 11 mazbērni.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Māris Gailis ar katamarānu šķērso Atlantijas okeānu, triju mēnešu laikā zaudē abus vecākus santa.lv 2020. gada 20. janvārī
- ↑ Varas Tehnoloģijas, Māris Gailis, 11. lpp., ISBN 9984050564
- ↑ Varas tehnoloģija, Māris Gailis, 52. lpp., ISBN 9984050564
- ↑ «Intervijā Māris Gailis: draugiem.MG». Diena. 2009-06-16.
- ↑ «Juras burasanas cempionats». Balticmarinenews.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ «Atklāts Žaņa Lipkes muzeja projekts „PAGRĪDES RĪGA” (Žaņa Lipkes memoriāls) - Latvijas Republikas vēstniecība Izraēlas Valstī». Mfa.gov.lv. 2014-09-19. Skatīts: 2015-10-28.[novecojusi saite]
- ↑ «Daudz vēja dzimšanas dienā!». Diena.lv. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ BNS. «Gailis: «Arsenāls» ir beidzies un lai paliek labā piemiņā | Izklaide & Kultūra | TVNET». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-29. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ «Aprit 10 gadi, kopš jahta «Milda» apceļoja pasauli». YouTube. 2011-07-11. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ Rīga 2014. «No vēstures nav jākautrējas. Saruna ar Māri Gaili | Izklaide & Kultūra | TVNET». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-29. Skatīts: 2015-10-28.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Valdis Birkavs |
Latvijas Ministru prezidents 1994. gada 15. septembris — 1995. gada 21. decembris |
Pēctecis: Andris Šķēle |