Māris Gailis

Latvijas uzņēmējs un politiķis

Māris Gailis (dzimis 1951. gada 9. jūlijā Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis. Bijušais Latvijas Ministru prezidents, šajā amatā esot no 1994. gadā gada septembra līdz 1995. gadā gada decembrim. V. Birkava kabinetā bija valsts reformu ministrs. A. Šķēles 1. kabinetā bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Latvijas Ceļa sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā. No 2001. līdz 2003. gadam ar jahtu "Milda" apceļojis pasauli.

Māris Gailis
Māris Gailis 2011-08-20.jpg
Valsts reformu ministrs
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Pēctecis Vita Anda Tērauda
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1994. gada 15. septembris — 1995. gada 12. decembris
Priekštecis Valdis Birkavs
Pēctecis Andris Šķēle
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1996. gada 29. jūlijs
Priekštecis Juris Iesalnieks
Pēctecis Anatolijs Gorbunovs

Dzimšanas dati 1951. gada 9. jūlijā (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Ceļš
Dzīvesbiedrs(-e) Zaiga Gaile
Profesija inženieris
Augstskola Rīgas Tehniskā Universitāte

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1951. gadā Rīgā Valentīna un Elzas Gaiļu ģimenē.[1] No 1958. līdz 1969. gadam mācījās Rīgas 1. vidusskolā, pēc studēja Rīgas Politehniskajā institūta Elektroenerģētikas fakultātē (1969-1971). Pēc studiju pārtraukšanas dienēja Padomju armijas tanku daļā Baltkrievijā, 1973. gadā atsāka studijas Inženiermehānikas fakultātē, kuru absolvēja 1978. gadā, līdztekus strādājot par vecāko iekārtu inženieri Rīgas mēbeļu fabrikā "Teika".

No 1979. līdz 1983. gadam Gailis strādāja Latvijas PSR Kokapstrādes rūpniecības ministrijā par galveno enerģētiķi, no 1983. līdz 1985. gadam par Meža, papīra un kokapstrādes rūpniecības darbinieku arodbiedrības centrālās komitejas galveno darba tehnisko inspektoru. No 1985. līdz 1987. gadam vadīja Video nodaļu Latvijas PSR Valsts kinematogrāfijas komitejā un izveidoja "Rīgas videocentru", kurā strādāja par direktoru no 1987. līdz 1990. gadam.[2]

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā sākās Māra Gaiļa karjera valsts pārvaldē, viņš strādāja par ģenerāldirektoru Latvijas Republikas Ministru padomes Ārējo ekonomisko sakaru departamentā, tad pārgāja uz LR Ārlietu ministriju, kur līdz 1992. gada septembrim strādāja par ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vietnieku ekonomiskajos jautājumos. No 1992. līdz 1993. gadam Māris Gailis bija LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.[3]

PolitikaLabot

1992. gada beigās Gailis ar domubiedriem izveidoja labēji liberālo politisko partiju "Latvijas Ceļš". 1993. gadā Māri Gaili no "Latvijas Ceļa" saraksta ievēlēja par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Māris Gailis bija valsts reformu ministrs un Ministru prezidenta biedrs. 1994. gada augustā Māra Gaiļa kandidatūru izvirzīja Ministru prezidenta amatam.

1994. gada 15. septembrī Saeima apstiprināja Māra Gaiļa sastādīto valdību, no 1994. gada novembra līdz 1995. gada decembrim Gailis bija arī LR aizsardzības ministrs. 6. Saeimas vēlēšanās Māri Gaili no jauna ievēlēja par deputātu, 1995. gadā Andra Šķēles valdībā Māris Gailis bija Ministru prezidenta biedrs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 1996. gadā Gailis paziņoja par aiziešanu no politikas, atstāja ministra amatu, nolika deputāta mandātu un pievērsās uzņēmējdarbībai.

UzņēmējdarbībaLabot

Pēc aiziešanas no politikas Māris Gailis bija A/S "Līvānu stikls" un VAS "Latvijas Pasts" uzraudzības padomju loceklis, A/S "Latvijas Gāze" uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī darbojās SIA "LatRosTrans". Līdz 2004. gadam — SIA Tax Free Shopping valdes priekšsēdētājs, A/S "Ventspils nafta" padomes loceklis, A/S "Latvijas kuģniecība" uzraudzības padomes priekšsēdētājs, SIA "Ziemeļzunds" valdes priekšsēdētājs, SIA "Māris Gailis un partneri" valdes priekšsēdētājs, SIA "MG nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs.

Māris Gailis nodarbojās ar nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu,[4] izveidoja restorānu "Ģipša fabrika" un Ķīpsalas rindu mājas. 2011. gadā izveidoja mākoņdatošanas tehnoloģiju uzņēmumu SIA "VESet", kurā darbojās kā valdes loceklis.

Sabiedriskie amatiLabot

Bijis vairāku Latvijas valsts oficiālo delegāciju vadītājs, ASV prezidenta B. Klintona vizītes Latvijā organizācijas komitejas priekšsēdētājs. Latvijas Olimpiskās Komitejas izpildkomitejas loceklis (1996—2000). Bijis Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents (1996—2006), pašreiz — goda prezidents.[5] Bijis vairāku biedrību valdes priekšsēdētājs — tai skaitā, biedrība "Burinieks", biedrība "Žaņa Lipkes memoriāls", Rīgas Riharda Vāgnera biedrība.[6]

Radošie projektiLabot

1976. gadā uzbūvējis vienu no pirmajiem vējdēļiem Latvijā, ar ko piedalījies pirmajā vindsērfinga regatē Ķīšezerā.[7] 1985. gadā veidojis Latvijas PSR kultūras paviljonu Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Starptautiskā kino foruma "Arsenāls" rīcības komitejas direktors (1986—2011). Kopā ar Augustu Sukutu nodibinājis starptautisko kinofestivālu "Arsenāls", kura pirmā skate notika 1988. gadā.[8]

Vadījis jahtas "Milda" ekspedīciju apkārt pasaulei. 2001. gada 9. jūlijā, savā 50. dzimšanas dienā, ar jahtu "Milda" (21 m garu un 50 tonnu smagu divmastu šoneri) devās braucienā apkārt pasaulei, kas ilga divus gadus. 2003. gada 22. aprīlī pēc ceļojuma aptuveni 40 000 jūras jūdžu garumā un vairāk nekā 30 valstu apciemošanas "Milda" ieradās Ventspils ostā.[9]

2005. gadā izveidoja nevalstisko organizāciju "Žaņa Lipkes memoriāls". 2008. gadā Ķīpsalā ielikts pamatakmens Žaņa Lipkes memoriāla (arhitekte Zaiga Gaile) būvniecībai, kas pabeigta 2012. gadā.[10] Saistībā ar šo projektu Mārim Gailim kopā ar sievu Zaigu Gaili tika piešķirta Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2013".

GrāmatasLabot

  • Zaiga un Māris Gaiļi. Mēbeles jauniem cilvēkiem. Rīga: izdevniecība "Avots", 1987, 143 lpp.
    • Grāmata 1990. gadā izdota arī krievu valodā Мебель для молодежи. Maskava: izdevniecība "Молодая гвардия", 172 lpp.
  • Varas tehnoloģijas. Rīga: apgāds Jumava, 1997, 314 lpp.
    • Grāmata izdota arī krievu valodā ar nosaukumu Шесть лет во власти. Rīga: Jumava, 1997, 334 lpp.
  • "Milda" apkārt pasaulei. Rīga: apgāds "Valters un Rapa", 2004, 223 lpp.

ĢimeneLabot

Sieva Zaiga Gaile, arhitekte. Bērni: Iveta Leinasare, Agnese Irbe-Gaile, Gatis Gailis, Mārtiņš Gailis. 11 mazbērni.

AtsaucesLabot

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Valdis Birkavs
Latvijas Ministru prezidents
1994. gada 15. septembris1995. gada 21. decembris
Pēctecis:
Andris Šķēle