Atvērt galveno izvēlni

Arnolds Spekke

latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts. Latvijas Universitātes filoloģijas doktors un profesors (1922). Latvijas vēstures pētnieks.

Arnolds Spekke
Arnolds Spekke
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 14. jūnijā
Vecumnieku pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1972. gada 27. jūlijā (85 gadi)
Vašingtona, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne romāņu filoloģija, Latvijas vēsture
Alma mater Maskavas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latvijas vēstures pētniecība

Viens no aktīvākajiem latviešu trimdas darbiniekiem pēc Otrā pasaules kara, piedalījās Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra dibināšanā Londonā (1951). Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā (1963—1970), vienlaikus arī pilnvarotais lietvedis, Latvijas Republikas sūtniecības Vašingtonā vadītājs un ģenerālkonsuls ASV.

Satura rādītājs

Dzīves gājumsLabot

Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastskolas pārziņa Andreja Spekkes ģimenē. Mācījās Iecavas pagastskolā, no 1906. gada Jelgavas reālskolā. Uzsāka studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, bet tad izlēma doties uz Maskavu, kur no 1909. līdz 1915. gadam studēja senās romāņu valodas Maskavas Universitātes Romāņu filoloģijas fakultātē. Pirmā pasaules kara laikā strādāja par lektoru Arheoloģijas institūtā un par latīņu valodas skolotāju vairākās Maskavas ģimnāzijās. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada vasarā Spekke atgriezās Latvijā un 1919. gadā strādāja par skolotāju Jelgavā un Liepājā, tad vadīja jaundibināto Pirmo valsts vidusskolu Rīgā (1920—1922). Līdztekus no 1919. gada viņš strādāja par Latvijas Universitātes romāņu filoloģijas docētāju. 1927. gadā Spekke ieguva filoloģijas doktora grādu, bija Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns un LU prorektors studentu lietās. 1932. gadā kā Rokfellera stipendiāts papildinājās Polijā un Itālijā.

1933. gadā A. Spekki iecēla par Latvijas Republikas sūtni Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā un viņš pārcēlās uz dzīvi Romā. Pēc Latvijas okupācijas viņš 1940. gada 27. jūlijā iesniedza protesta notu Itālijas valdībai un 9. augustā atstāja sūtņa amatu. Līdz Otrā pasaules kara beigām strādāja par skolotāju, bibliotekāru un tulku Milānā un Romā, rakstīja grāmatu "Latvijas vēsture", kas iznāca 1948. gadā. Vadīja Latviešu bēgļu komiteju Romā (1945—1950), 1951. gadā izdeva savas grāmatas tulkojumu angļu valodā "History of Latvia".

1954. gadā Spekke pārcēlās uz ASV, kur bija Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā, bet no 1963. līdz 1970. gadam Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs.[1]

Miris Vašingtonā 1972. gada 27. jūlijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa pīšļi apglabāti Vecumnieku kapsētā.

Pazīstamākie darbiLabot

  • 1927. "Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Bas. Plinius, Encomium Rigae)" (vāciski)
  • 1932. "Quelques nouveaux matériaux pour l'histoire de la cartographie et de l'iconographie de l'ancienne Livonie. " (franciski)
  • 1948. "Latvijas vēsture" (atkārtots izdevums: "Latvijas vēsture: Latvju tautas likteņcīņas Eiropas krustceļos" 2003. gadā)
  • 1951. "History of Latvia" (angliski)
  • 1952. "Latvia and the Baltic problem: sketch of recent history" (angliski)
  • 1955. "Latvia and the Baltic problem" (angliski)
  • 1957. "The ancient amber routes and geographical discovery of the Eastern Baltic" (angliski)
  • 1959. "Baltijas jūra senajās kartēs"
  • 1961. "The Baltic Sea in ancient maps" (angliski)
  • 1962. "Some problems of Baltic-Slavic relations in prehistoric and early historical times" (angliski)
  • 1962. "Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana"
  • 1964. "Latvijas vēsture, 1500-1600" (kopā ar Edgaru Dunsdorfu)
  • 1965. "Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu"
  • 1967. "Atmiņu brīži" (atkārtots izdevums: "Atmiņu brīži: ainas, epizodes, silueti" 2000. gadā)
  • 1968. "Balts and Slavs: their early relations" (angliski)
  • 1969. "Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi"
  • 1972. "Rīgas slavināšana 1595 gadā"
  • 1995. "Latvieši un Livonija 16. gs."

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris Sēja
Latvijas sūtnis Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā
19331940
Pēctecis:
[[]]
Priekštecis:
Jūlijs Feldmanis
Latvijas sūtnis ASV
19541970
Pēctecis:
Anatols Dinbergs
Priekštecis:
Kārlis Reinholds Zariņš
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā
19631970
Pēctecis:
Anatols Dinbergs