Dobeles novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Dobeles novads (2009—2021).
Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Dobeles novads, Auces novads un Tērvetes novads. Robežojas rietumos ar Saldus novadu, ziemeļos ar Tukuma novadu, austrumos ar Jelgavas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi. Novada centrs atrodas Dobeles pilsētā.
Dobeles novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Dobele | |||||
Kopējā platība:[1] | 1 629,3 km2 | |||||
• Sauszeme: | 1 587,3 km2 | |||||
• Ūdens: | 42,1 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 27 474 | |||||
Blīvums (2024): | 17,3 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Ivars Gorskis (LZS) | |||||
Mājaslapa: | dobele | |||||
Dobeles novads Vikikrātuvē |
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Dobeles rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuDobeles novads sastāv no 21 teritoriālajām vienībām: Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.
Daba
labot šo sadaļuLielākā Dobeles novada daļa atrodas Zemgales līdzenumā, ziemeļaustrumi pieder pie Rīgas smiltāju līdzenuma, dienvidrietumi pie Dienvidkurzemes zemienes. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Krikšķi, Podiņi), māls (Lielauce), kaļķakmens (Vītiņi), kūdra (Zīļu purvs).[3]
Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.[3][4]
Upes
labot šo sadaļuŪdenstilpes
labot šo sadaļu18 ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Zebrus ezers 4,4 km², Lielauces ezers 3,7 km².[3]
Vēsture
labot šo sadaļuNovada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās zemgaļu zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar krustnešiem. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.[3]
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuN# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[5][6] |
---|---|---|---|---|
1. | Dobele | Pilsēta | - | 9277 |
2. | Auce | Pilsēta | - | 2407 |
3. | Bēne | Ciems | Bēnes | 1203 |
4. | Gardene | Ciems | Auru | 1149 |
5. | Jaunbērze | Ciems | Jaunbērzes | 618 |
6. | Miltiņi | Ciems | Bērzes | 497 |
7. | Augstkalne | Ciems | Augstkalnes | 478 |
8. | Kroņauce | Ciems | Tērvetes | 471 |
9. | Vecauce | Ciems | Vecauces | 433 |
10. | Kaķenieki | Ciems | Annenieku | 427 |
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Transports
labot šo sadaļu-
Dobeles stacija
-
Bikstu stacija
Dobeles novadu šķērso viens galvenais autoceļš — A9. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi: P95 (Jelgava—Tērvete—Lietuvas robeža (Žagare)), P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši), P97 (Jelgava—Dobele—Annenieki), P98 (Jelgava (Tušķi)—Tukums), P102 (Dobele—Jaunbērze), P103 (Dobele—Bauska) un P104 (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Novada ziemeļaustrumus un ziemeļus šķerso arī dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, uz kuras atrodas divas strādājošas stacijas Dobeles novada teritorijā — Dobele un Biksti
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 622. lpp.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 395. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 20.11.2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |