Vikipēdija

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.[1] Sugai izšķir daudzas ģeogrāfiskās variācijas, kopumā cekulainajam cīrulim ir 33 pasugas.[2]

Cekulainais cīrulis
Galerida cristata (Linnaeus, 1758)
Cekulainais cīrulis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCīruļu dzimta (Alaudidae)
ĢintsCekulainie cīruļi (Galerida)
SugaCekulainais cīrulis (Galerida cristata)
Izplatība
Cekulainais cīrulis Vikikrātuvē

Izplatība

labot šo sadaļu
 
Latvijā ikgadu ligzdo apmēram 10—20 cekulainā cīruļa pāru
 
Cekulainais cīrulis Indijā

Cekulainajam cīrulim ir milzīgs izplatības areāls Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Tas mājo sausās teritorijās ar nabadzīgu veģetāciju, sākot ar jūras līmeni un beidzot ar kalniem līdz 3200 metriem virs jūras līmeņa.[3] Visticamākais, ka vēsturiski tas mājojis stepēs un pustuksnešos, bet ar laiku piemērojies cilvēku radītajai videi, kultivētajām lauksaimniecības zemēm.[3]

Cekulainais cīrulis ir plaši izplatīts visā Eiropā, izņemot tās ziemeļu daļu. Areāls ziemeļu virzienā sasniedz Zviedrijas dienvidus. Tas sastopams arī Āfrikas ziemeļu daļā, Tuvajos Austrumos, Arābijā, Centrālāzijā, Indijā un Ķīnā. Cekulainais cīrulis pārsvarā ir nometnieks, parasti ziemo ligzdošanas areālā.[1]

Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā cekulainais cīrulis ir rets ligzdotājs. Putni, kas ligzdo, parasti arī pārziemo. Ligzdotāju skaits Latvijā vērtējams 10—20 pāru robežās. Arī migrāciju laikā to klejojam var novērot ļoti reti. Galvenokārt vērojams pavasarī Kolkasragā 1—2 īpatņi sezonā. Tomēr pēdējā desmitgadē cekulaino cīruļu skaits samazinājies par 30%.[4] Latvijā sastopama nominālpasuga — Galerida cristata cristata.[1]

Pirmā cekulainā cīruļa ligzda pēckara periodā tika atrasta 1995. gada maijā Liepājā, Ezerkrasta pļavā līdzās daudzdzīvokļu mājām. Otro reizi ligzdošana tajā pašā apkaimē pierādīta 2001. gada jūnijā, kad starp ēkām novērots jau lidojošs jaunais putns. Trešo reizi ligzdošana Liepājā pierādīta 2005. gada aprīlī jaunās slimnīcas rajonā, kur atrastas divas ligzdas. Jaunākie novērojumi liecina, ka Liepājā varētu ligzdot vismaz 10 pāri. Tie paši putni turpat pilsētā arī ziemo.

Cita jauna ligzdošanas vieta 2014. gada 31. jūlijā tika atklāta Papē. Šajā apkaimē tika novēroti divi pieaugušie un četri jaunie putni. Minētā vieta Papē samērā regulāri apmeklēta agrākos gados, tomēr cekulainie cīruļi šeit ligzdošanas sezonā agrāk nav novēroti. Dziedošs īpatnis novērots 2002. gada 9. jūnijā Pāvilostā. Citu novērojumu Pāvilostā nav. Ventspilī ligzdošana tiek vērtēta kā iespējama, līdz šim novēroti caurceļojoši īpatņi - pa vienam īpatnim 2013. gada maijā, 2014. gada aprīlī un 2016. gada maijā.[1]

Izskats

labot šo sadaļu
 
Dziedāšanas laikā cekuliņš izslienas gaisā
 
Dējumā visbiežāk ir 4—5 raibas oliņas

Cekulainais cīrulis ir neliela auguma dziedātājputns ar garu knābi, īsu asti, gaiši brūnu apspalvojumu (mugura, galva un krūtis raibumotas, vēders gaišāks) un izteiksmīgu cekulu galvas vidū. Cekuls ne vienmēr ir izsliets un labi pamanāms. Tas izslejas un kļūst ļoti labi redzams, kad putns dzied vai atrodas situācijās, kad jāaizsargā teritorija vai tiek pievērsta uzmanība mātītei.[5][6] Spārni salīdzinoši īsi, plati un noapaļoti. Lidojumā var redzēt sarkanbrūnās spārnu apakšas.

Cekulainais cīrulis ir apmēram vienā lielumā ar lauku cīruli, bet vidēji ir par to nedaudz īsāks un apaļāks.[7] Tā garums ir 17—19 cm, spārnu izplētums 29—38 cm, svars 37—55 g.[1][8][9] Abi dzimumi izskatās vienādi, bet jaunie putni ir raibumotāki nekā pieaugušie īpatņi.[7]

Uzvedība

labot šo sadaļu

Cekulainais cīrulis ir nometnieks un reti klejo. Rudenī mēdz veikt īsas migrācijas, pārlidojot nedaudz uz dienvidiem, ziemas periodā nekad nemigrē.[10] Ziemo galvenokārt apdzīvoto vietu tuvumā.[10] Dažos Centrāleiropas reģionos mēdz būt izkliedējoša rakstura migrācijas.[9] Cekulainajam cīrulim ir raksturīga trallinoša un vienlaicīgi plūstoša dziesma.[7] Parasti tas trallina, lidojot augstu debesīs, apmēram 30—60 m augstumā, līdzīgi kā lauku cīrulis. Tomēr cekulainais cīrulis, atšķirībā no lauku cīruļa, dzied arī, atrodoties uz zemes vai uz neliela paaugstinājuma.[9][11] Putniņa lidojumam uz priekšu raksturīga viļņošanās, augšup, lejup kā pa viļņiem.[5]

Barība

labot šo sadaļu

Cekulainais cīrulis galvenokārt barojas ar augu lapām, sēklām un graudiem, piemēram, auzām, kviešiem un miežiem.[5] Pavasarī un vasarā tas patērē arī kukaiņus, īpaši vaboles. Barību putniņš meklē uz zemes virskārtas vai ar knābi izrakā mīkstu augsni.[9][12]

Ligzdošana

labot šo sadaļu

Celulainie cīruļi ligzdošanas vietās ierodas agri pa pāriem vai nelielās grupās.[10] Katrs pāris ligzdo atsevišķi no pārējiem. Ligzda ir neliela iedobe uz zemes, kas tiek izklāta ar saknītēm un sausu zāli.[7] Bieži tā atrodas pilsētu izgāztuvēs. Dējumā ir 3—6 raibas oliņas (visbiežāk 4—5 oliņas[10]). Perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 10—12 dienas.[10][11] Par putnēniem rūpējas abi vecāki. Ligzdu jaunie putni pamet pirms sākuši lidot (apmēram 8 dienu vecumā), uzsākot barības meklēšanu saviem spēkiem. Sasniedzot 15—16 dienu vecumu, tie sāk lidot.[13] Sezonā ir divi perējumi.[10] Dzimumbriedumu jaunie putni sasniedz gada vecumā. Dzīves ilgums savvaļā apmēram 11 gadi.[14]

Sistemātika

labot šo sadaļu

Cekulainajam cīrulim ir 33 pasugas:[2]

  • Austrumķīnas cekulainais cīrulis (G. c. leautungensis) — sastopams Ķīnas ziemeļaustrumos un austrumos;
  • Austrumlevantes cekulainais cīrulis (G. c. zion) — sastopams no Turcijas dienvidiem līdz Izraēlas ziemeļaustrumiem;
  • Centrāleiropas cekulainais cīrulis (G. c. cristata) — sastopams, sākot ar Skandināvijas dienvidiem un beidzot ar Francijas austrumiem, Ukrainu un Ungāriju;
  • Centrālturcijas cekulainais cīrulis (G. c. subtaurica) — sastopams no Turcijas centrālās daļas līdz Turkmenistānas dienvidrietumiem un Irānas ziemeļiem;
  • Dienvidalžīrijas cekulainais cīrulis (G. c. helenae) — sastopams Alžīrijas dienvidaustrumos un Lībijas dienvidrietumos;
  • Dienvidaustrumeiropas cekulainais cīrulis (G. c. tenuirostris) — sastopams no Ungārijas austrumiem un Rumānijas līdz Krievijas dienvidiem un Kazahstānai;
  • Dienvidnīlas ielejas cekulainais cīrulis (G. c. halfae) — sastopams Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos;
  • Eritrejas cekulainais cīrulis (G. c. altirostris) — sastopams Sudānas austrumos un Eritrejā;
  • Grieķijas cekulainais cīrulis (G. c. meridionalis) — sastopams no Horvātijas austrumiem līdz Grieķijas centrālajai daļai, arī Turcijas rietumos;
  • Ibērijas cekulainais cīrulis (G. c. pallida) — sastopams Portugālē un Spānijā;
  • Indijas cekulainais cīrulis (G. c. chendoola) — sastopams no Pakistānas centrālās un austrumdaļas līdz Indijas rietumiem un no Ziemeļindijas līdz Nepālai;
  • Itālijas cekulainais cīrulis (G. c. neumanni) — sastopams Itālijas rietumos un centrālajā daļā;
  • Kaukāza cekulainais cīrulis(G. c. caucasica) — sastopams Egejas jūras salās, Turcijas ziemeļos un Kaukāza dienvidos;
  • Kazahstānas cekulainais cīrulis (G. c. magna) — sastopams no Irānas un Turkmenistānas centrālās daļas līdz Pakistānas ziemeļrietumiem, Kazahstānai, Mongolijas dienvidiem un Ķīnas ziemeļrietumiem;
  • Kipras cekulainais cīrulis (G. c. cypriaca) — sastopams Rodā, Kiprā un Karpatos;
  • Kirēnes cekulainais cīrulis (G. c. festae) — sastopams Lībijas ziemeļaustrumu piekrastē;
  • Korejas cekulainais cīrulis (G. c. coreensis) — sastopams Korejā;
  • Levantes piekrastes cekulainais cīrulis (G. c. cinnamomina) — sastopams Libānas rietumos un Izraēlas ziemeļrietumos;
  • Mauritānijas cekulainais cīrulis (G. c. balsaci) — sastopams Mauritānijas piekrastē;
  • Nigērijas cekulainais cīrulis (G. c. alexanderi) — sastopams no Nigērijas ziemeļiem līdz Sudānas rietumiem un Centrālāfrikas ziemeļaustrumiem;
  • Nīlas deltas cekulainais cīrulis (G. c. nigricans) — sastopams Nīlas deltā;
  • Pakistānas cekulainais cīrulis (G. c. lynesi) — sastopams Pakistānas ziemeļos;
  • Rietummarokas cekulainais cīrulis(G. c. riggenbachi) — sastopams Marokas rietumos;
  • Senegālas cekulainais cīrulis (G. c. senegallensis) — sastopams no Mauritānijas un Senegālas līdz Nigērai;
  • Somālijas cekulainais cīrulis (G. c. somaliensis) — sastopams Etiopijas dienvidos, Somālijas ziemeļos un Kenijas ziemeļos;
  • Sudānas cekulainais cīrulis (G. c. isabellina) — sastopams Sudānas centrālajā daļā;
  • Ziemeļalžīrijas cekulainais cīrulis (G. c. carthaginis) — sastopams no Marokas ziemeļaustrumiem līdz Tunisijas ziemeļiem;
  • Ziemeļaustrumalžīrijas cekulainais cīrulis (G. c. arenicola) — sastopams Alžīrijas ziemeļaustrumos, Tunisijas dienvidos un Lībijas ziemeļrietumos;
  • Ziemeļaustrumlībijas cekulainais cīrulis (G. c. brachyura) — sastopams no Lībijas centrālās daļas līdz Irākas dienvidiem un Arābijas ziemeļiem;
  • Ziemeļnigērijas cekulainais cīrulis (G. c. jordansi) — sastopams Nigērijas ziemeļos kalnos;
  • Ziemeļnīlas ielejas cekulainais cīrulis (G. c. maculata) — sastopams Ēģiptes centrālajā daļā;
  • Ziemeļrietummarokas cekulainais cīrulis (G. c. kleinschmidti) — sastopams Marokas ziemeļrietumos.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Ornitofaunistika: Cekulainais cīrulis Galerida cristata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. maijā. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
  2. ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Nicators, reedling & larks
  3. ↑ 3,0 3,1 IUCN: Galerida cristata
  4. ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 23. aprīlī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Harbard, Chris (1989). Songbirds: How to attract them and identify their song. London: Kingfisher Books. p. 52. ISBN 0862724597.
  6. ↑ Burnie, David (2001). Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. London: Dorling Kindersley. p. 342. ISBN 9780789477644.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Černý, Walter (1975). A Field Guide in Colour to Birds. Translated by Margot Schierlová. Illustrated by Karel Drchal. London: Octopus Books Limited. pp. 156–157. ISBN 070640405X.
  8. ↑ Snow, David; Perrins, Christopher M., eds. (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition. 2. Oxford: Oxford University Press. pp. 1037–1040. ISBN 0198501889.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Alive: Crested Lark (Galerida cristata)
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 «Crested Lark. Хохлатый жаворонок. Айдарлы бозторғай». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 23. aprīlī.
  11. ↑ 11,0 11,1 Hayman, Peter; Burton, Philip (1979). "Crested Lark". The Birdlife of Britain (2nd ed.). London: Mitchell Beazley Publishers Limited. p. 80. ISBN 0855330872.
  12. ↑ BTO Bird Facts: Crested Lark Galerida cristata (Linnaeus, 1758)
  13. ↑ Hayman, Peter; Hume, Rob. The complete guide to the bird life of Britain and Europe. 2004: Bounty Books. p. 185. ISBN 9781857327953.
  14. ↑ An Age entry for Galerida cristata

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Cekulainais_cīrulis&oldid=3907692"