Šis raksts ir par pussalu. Par ģeogrāfisku apgabalu skatīt rakstu Koreja.

Korejas pussala (korejiešu: 朝鮮半島, Chosŏn Pando (Ziemeļkorejā), 한반도, Han Bando (Dienvidkorejā)) ir pussala Austrumāzijā.[1] Tās garums ziemeļu–dienvidu virzienā ir aptuveni 1100 km, bet aptuvenā platība 220 tūkstoši km². No austrumiem to apskalo Japāņu jūra, no dienvidiem — Austrumķīnas jūra, bet no rietumiem — Dzeltenā jūra. Lielākā daļa no Korejas pussalā dzīvojošajiem ir korejieši.

Korejas pussala
한반도
조선반도
Korejas pussala
Korejas pussala (Āzija)
Korejas pussala
Korejas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas 38°N 127°E / 38°N 127°E / 38; 127Koordinātas: 38°N 127°E / 38°N 127°E / 38; 127
Platība 220 800 km²
Garums 1100 km
Augstākais kalns Pektusans
2744 m
Administrācija
Valsts Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
Karogs: Ziemeļkoreja Korejas TDR
Lielākā pilsēta Seula
Demogrāfija
Pamatiedzīvotāji korejieši
Korejas pussala Vikikrātuvē
Pamatraksts: Korejas vēsture

Korejas pussalā pirmā valsts Gočosona radās 2333. gadā p.m.ē. 676. gadā Sillas valsts ar spēku apvienoja pussalu.

1910. gadā Korejas pussalu okupēja Japāna.

1945. gadā pēc Japānas kapitulācijas un sekmīgās Mandžūrijas ofensīvas Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja ASV un PSRS. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un proklamēta Korejas Republika. Par valsts vadītāju kļuva bijušais Vašingtonas universitātes pasniedzējs Li Sins Mans. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika Korejas Augstākās tautas sapulces vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) ar Kimu Irsenu vadībā.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 378. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu