Lauku cīrulis
Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.[1] Tā izplatības areāls ir ļoti liels: ligzdo plašā zonā pāri visai Eiropai un Āzijai līdz Tālajiem Austrumiem, kā arī Ziemeļāfrikas kalnos.[2] Lauku cīrulis nav sastopams Islandē un Sibīrijas ziemeļu daļā.[3]
| Lauku cīrulis Alauda arvensis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Cīruļu dzimta (Alaudidae) |
| Ģints | Lauku cīruļi (Alauda) |
| Suga | Lauku cīrulis (Alauda arvensis) |
 Lauku cīrulis Vikikrātuvē | |
Izplatības areāla rietumos lauku cīrulis ir nometnieks, bet austrumos lielākā daļa ir gājputni, kas ziemu pavada nedaudz siltākos reģionos virzienā uz dienvidiem vai rietumiem. Arī Rietumeiropas populācijas bieži pārlido nedaudz uz dienvidiem tuvāk pie jūras, kur klimats ziemas periodā ir maigāks, piemēram, pie Vidusjūras, savukārt Āzijas populācijas: Korejā un Japānā, arī Indijas ziemeļu daļā.[3] Reizēm Āzijas lauku cīruļus var novērot Aļaskā Ziemeļamerikā. Šī suga ir ļoti iecienīta tās melodiskās dziedāšanas dēļ un ir introducēta daudzās vietās: Havaju salās, ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē.[2]
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā mājo lauku cīruļa nominālpasuga – Alauda arvensis arvensis.[3] Tā ir visbiežāk sastopamā cīruļu suga Latvijā[4] un ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs, neliels skaits reizēm pārziemo.[3] Tas ir viens no visagrākajiem gājputniem un no ziemošanas vietām Eiropas dienvidrietumos Latvijā atgriežas martā vai aprīlī. Reizēm lauku cīrulis sastopams pat februāra beigās.[5] Latvijā ligzdo 1 100 000—1 800 000 pāru.[5] Lauku cīruli parasti var novērot atklātā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās, kur tas virs laukiem dziedot plivinās gaisā.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Lauku cīrulis ir vidēji liels cīrulis, mazliet lielāks par zvirbuli. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Lauku cīruļa ķermeņa garums ir 18—19 cm, spārnu plētums 30—36 cm, svars tēviņam 27—55 g, mātītei 17—47 g.[6] Abi dzimumi izskatās vienādi, lai gan tēviņiem ir nedaudz platāki spārni. Apspalvojums ir dzeltenbrūni melnraibs, uz galvas neliels cekuls, pavēdere gaišāka. Knābis ir īss un spēcīgs. Astes un spārnu aizmugurējās daļas maliņa ir balta, bet tas ir redzams tikai lidojumā. Tā kā cīrulis daudz laika pavada uz zemes, tā kājas ir spēcīgas, piemērotas iešanai pa zemi.
Dziesma
labot šo sadaļuCīruļa dziesma ir melodiska un cilvēkiem patīkama, tā ir daudzveidīga vīterošana. Parasti tas dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu.[5] Lauku cīruļa dziesmu var dzirdēt visas dienas garumā, sākot ar rīta gaismas parādīšanos līdz vakaram, reizēm arī vakara tumsā. Retos gadījumos cīrulis dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.[5] Lauku cīrulis visbiežāk dzied, plivinoties gaisā uz vietas apmēram 50—100 metru augstumā, bet paceļoties tas pirmo reizi nodzied jau 10—20 metru augstumā.[6]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuLauku cīrulis barojas ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ar augiem un sēklām.[5] Barību tas meklē uz zemes, apstaigājot ligzdas teritoriju. Reizēm var novērot cīruli sēžam auga stublājā, uzlasot sēklas. Riesta laikā lauka cīruļi ir teritoriāli agresīvi, vasaras beigās agresivitāte vairs nav novērojama. Agresivitātei ir raksturīga spalvu sabošana, cekuliņu izsliešana, draudēšana ar spārnu sasitieniem.[6]
Migrējot lauku cīruļi bieži veido barus, īpaši sliktos laika apstākļos. Barā parasti ir līdz 10 īpatņiem. Ja bars ir lielāks, tas sadalās mazākās grupiņās.[6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLauku cīruļi monogāmus pārus izveido agri pavasarī. Nākamajā gadā saglabājas apmēram puse no iepriekšējā gada pāriem.[6] Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes nelielā iedobē, un tā parasti ir skatienam labi paslēpta. Ligzdas vīšanai tiek izmantoti zāļu stiebriņi, no iekšpuses tā tiek izoderēta ar sausām lapiņām, vilnu vai matiem. Ligzdu būvē mātīte, bet tēviņš tai palīdz izveidot zemē iedobi.[6] Gadā var būt 2—3 perējumi.[5] Dējumā ir 3—4 (reizēm 5) gaišas, pelēkdzeltenas olas, ar tumši brūniem raibumiņiem. Olas perē mātīte. Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas. Par putnēniem rūpējas abi vecāki, gan tos kopīgi barojot, gan aizsargājot ligzdas vietu. Putnēni tiek baroti ar kukaiņiem. Lauku cīruļi ar katru noķerto kukaini neskrien pie putnēniem, vispirms saķertie kukaiņi tiek uzkrāti, veidojot no tiem kaudzi. Kad kukaiņu ir pietiekami daudz, to mīkstākās ķermeņa daļas izbaro mazuļiem.[6] Putnēni aug ātri un ligzdu pamet apmēram 8—10 dienas veci.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Nicators, reedling & larks, 2020
- ↑ 2,0 2,1 «IUCN: Alauda arvensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. maijā. Skatīts: 2013. gada 19. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «ornitofaunistika: Lauku cirulis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 19. maijā.
- ↑ «Putni: Zvirbuļveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2013. gada 19. maijā.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Dabas dati: Lauku cīrulis
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 ADW: Alauda arvensis
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lauku cīrulis |