Vilhelms I Hoencollerns

Prūsijas karalis un Vācijas ķeizars no 1871. līdz 1888. gadam
(Pāradresēts no Vilhelms I)

Vilhelms I (vācu: Wilhelm I.; dzimis 1797. gada 22. martā, miris 1888. gada 9. martā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1888. gadā.

Vilhelms I
Wilhelm I.
Vilhelms I 1884. gadā
Prūsijas karalis
Amatā
1861. gada 2. janvārī — 1888. gada 9. aprīlī
Priekštecis Frīdrihs Vilhelms IV
Pēctecis Frīdrihs III
Vācijas ķeizars
Amatā
1871. gada 18. janvārī — 1888. gada 9. martā
Priekštecis -
Pēctecis Frīdrihs III

Dzimšanas dati 1797. gada 22. martā
Berlīne, Prūsijas karaliste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1888. gada 9. martā
Berlīne, Vācijas impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Šarlotenburgas pils, Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Hoencollerni
Tēvs Frīdrihs Vilhelms III
Māte Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze (Mēklenburgas-Štrēlicas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) Saksijas-Veimāras-Eizenahas Augusta (Saksijas-Veimāras-Eizenahas dinastija)
Bērni Frīdrihs III, Prūsijas princese Luīze
Paraksts

Pateicoties kanclera Oto fon Bismarka politikai, Vilhelma I laikā notika Vācijas apvienošana — 1871. gada 18. janvārī pēc franču sakāves Francijas—Prūsijas karā Vilhelmu I Versaļas pilī kronēja kā pirmo Vācijas ķeizaru.

Tēvs — Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Vilhelms I piedalījās Napoleona karos. Vilhelmam I bija vecākais brālis — kopš 1840. gada karalis Frīdrihs Vilhelms IV. 1857. gadā Frīdrihs Vilhelms IV cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, tāpēc Vilhelms I kļuva par reģentu, bet pēc brāļa nāves 1861. gadā — par karali.

1878. gadā pret imperatoru notika divi neveiksmīgi atentāti. Izmantojot tos par iemeslu, Reihstāgs pieņēma Pretsociālistu likumus (Sozialistengesetze).

Ārējās saites

labot šo sadaļu