Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (vācu: Friedrich Wilhelm IV.; dzimis 1795. gada 15. oktobrī, miris 1861. gada 2. janvārī) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1861. gadā.
Frīdrihs Vilhelms IV Friedrich Wilhelm IV. | |
---|---|
Frīdrihs Vilhelms IV 1847. gadā | |
Prūsijas karalis | |
Amatā 1840. gada 4. jūnijā — 1861. gada 2. janvārī | |
Priekštecis | Frīdrihs Vilhelms III |
Pēctecis | Vilhelms I |
| |
Dzimšanas dati |
1795. gada 15. oktobrī Berlīne, Prūsija (tagad Vācija) |
Miršanas dati |
1861. gada 2. janvārī Potsdama, Prūsija (tagad Vācija) |
Apglabāts | Šarlotenburgas pils, Berlīne, Vācija |
Dinastija | Hoencollerni |
Tēvs | Frīdrihs Vilhelms III |
Māte | Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze (Mēklenburgas-Štrēlicas dinastija) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Bavārijas Elizabete Ludovika (Vitelsbahu dinastija) |
Paraksts |
Tēvs — Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Piedalījās karos pret Napoleonu. Interesējās par mākslu un arhitektūru (Kārļa Frīdriha Šinkela un Fēliksa Mendelsona aizbildnis). Bija pret Vācijas apvienošanos un liberalizāciju. Izceļoties 1848. gada revolūcijai Vācijā, iesākumā pakļāvās liberāļu prasībām, bet, nostiprinot varu, atjaunoja kontroli pār Prūsiju, atlaižot Prūsijas Nacionālo sapulci. Atteicās no Frankfurtes parlamenta piedāvātā Vācijas imperatora troņa. 1849. gadā sasauca Prūsijas landtāgu, bet 1850. gadā izdeva Prūsijas konstitūciju.
1657. gadā cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, un 1861. gadā mira. Tā kā Frīdriham Vilhelmam nebija bērnu, iesākumā kā reģents, bet pēc Frīdriha Vilhelma nāves kā karalis valdīja viņa brālis Vilhelms I.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- «Frederick William IV. of Prussia». Encyclopædia Britannica (angļu) (11th izd.). 1911.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Vilhelms IV |