Alberts Špērs

Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (vācu: Berthold Konrad Hermann Albert Speer, dzimis 1905. gada 19. martā, miris 1981. gada 1. septembrī) bija vācu arhitekts, kurš Otrā Pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945). Pirms kļuva par ministru, A. Špērs bija Ādolfa Hitlera galvenais arhitekts un viens no fīrera tuvākajiem līdzgaitniekiem.

Alberts Špērs
Albert Speer
Alberts Špērs 1933. gadā
Alberts Špērs 1933. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1905. gada 19. martā
Manheima, Vācijas impērija, (mūsdienās Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija
Miris 1981. gada 1. septembrī (76 gadi)
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība vācietis
Nodarbošanās arhitekts, valsts darbinieks

Alberts Špērs Vikikrātuvē

Dzimis arhitekta Alberta Frīdriha Špēra ģimenē Manheimā. Studējis arhitektūru Karlsrūē, Minhenē un Berlīnē.

A. Špērs iestājās NSDAP un SA 1931. gadā. Jau 1932. gadā saņēma pirmos ar nacistu partiju saistītos pasūtījumus. Projektēja Reihskanceleju Berlīnē un nacistu partijas kongresu norises vietu Nirnbergā. Izstrādāja plānu radikālai Berlīnes pārbūvei (Welthauptstadt Germania).

Pēc kara tiesāts Nirnbergas procesā, kur atzina savu vainu nacisma noziegumos. Tika piespriests 20 gadu ieslodzījums, kuru lielāko daļu izcieta Špandavas cietumā, Berlīnē.

Pēc ieslodzījuma beigām 1966. gadā dzīvoja pārsvarē Heidelbergā, tēva celtajā ģimenes īpašumā, un izdeva plaši pazīstamus memuārus. Materiālo nodrošinājumu viņam sniedza grāmatu izdošana, kā arī nacisma laikos iegādāto gleznu pārdošana.[1] Miris no insulta 1981. gadā, atrodoties Londonā.[2]

A. Špēra dēls Alberts Špērs Jaunākais arī pēc profesijas ir arhitekts.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Magnus Brechtken. Albert Speer. Eine deutsche Karriere. Siedler Verlag, München 2017, S. 504.
  2. Gitta Sereny. Albert Speer: His Battle with Truth. MacMillan 1996, p. 715.